Tūrisma attīstība Latgalē un Krāslavas novadā 2013. gadā

Statistikas apkopošana ir ļoti būtisks aspekts tūrisma nozares plānošanā Latgales reģionā kopumā, jo svarīgi ir zināt, kādi ir aizvadītā gada skaitļi, kādas ir tās valstis, no kurām tūristi brauc visvairāk, kā arī, vai veiktais mārketings reģionā notiek pareizajā virzienā un īstenotās mārketinga aktivitātes tūrisma popularizēšanai dod savu „vajadzīgo un gaidīto” atdevi…
Salīdzinot 2013. gada rādītājus ar iepriekšējo gadu, var secināt, ka pastāv laba tendence — vērojams pieaugums gandrīz visās kategorijās. Var secināt, ka kopējais apkalpoto tūristu skaita pieaugums Latgalē salīdzinoši ar 2012. gadu sastāda 23,1%. Nozīmīgākais pieaugums ir kategorijā “Muzejos un ekspozīcijās”. Neapšaubāmi, tas ir saistīts ar jaunu un jau populāru tūrisma objektu Daugavpilī — Daugavpils Marka Rotko mākslas centru, kas tika atklāts 2013. gada aprīlī un kuru līdz 1. novembrim apmeklējuši 60000 interesentu.

Audzis arī apmeklētāju skaits kultūrvēsturiskajos objektos, ko veicinājusi jauno Rēzeknes pilsētas objektu “Gors” un “Zeimuļs” darbības uzsākšana 2013. gadā. Strauji pieauga apmeklētāju skaits apskates saimniecībās. Savukārt pieprasījums pēc aktīvās atpūtas piedāvājumiem Latgalē šogad ir samazinājies par 4%.

Analizējot iegūtos datus par ārvalstu tūristiem, kas balstās galvenokārt uz Latgales TIC apmeklētāju un tūristu mītņu ārvalstu klientu rādītājiem, var secināt, ka Latgalei augsti prioritārs ārvalstu tirgus un līderis saglabājas Krievija (galvenokārt Sanktpēterburga un Maskava), tad seko Lietuva, Polija, Vācija, Zviedrija, Baltkrievija, Igaunija, Francija, Lielbritānija.
2013.gada laikā daži no Latgales TICiem veica tūristu anketēšanu ar mērķi noskaidrot vidējā tūrista portretu, kas ceļo pa Latgali. Apkopojot veiktās anketēšanas rezultātus, var secināt sekojošo:

* vietējie tūristi no Latvijas (32%) uzzināja par atpūtas iespējām Latgalē internetā, 26% —no draugiem un radiniekiem, 12% — no TICiem un 11% izmantoja tūrisma materiālus (kartes, brošūras, ceļvežus). Ārvalstu tūristi, ga- tavojoties braucienam uz Latgali, izmantoja internetu (31%). 23% atzina, ka ieguva informāciju no tūrisma materiāliem, vēl 23% norādīja citus variantus — atmiņas no bērnības, draugu un tuvinieku dzimtā puse ir Latgale, kā arī neplānots brauciens — spontāns risinājums. Daži respondenti no Krievijas pastāstīja, ka ir dzimuši Latgalē.

* Lielākā daļa tūristu (61%) atzina, ka galvenais ceļojuma mērķis ir tūrisma objektu apskate. 15% respondentu norādīja, ka viņu mērķis ir radu un draugu apciemojums. 13% brauca, lai atpūstos Zilo ezeru zemē pie ūdeņiem, 5% interesēja lauku tūrisms.

* Vidēji Latvijas ceļotāji uzturas Latgalē divas dienas. Aptaujā piedalījās arī tādi tūristi, kuri norādīja, ka viņu uzturēšanās ilgums vidēji ir 10 dienas (viņu ceļošanas mērķis galvenokārt ir radu un draugu apciemojums). Arī tūristi no ārzemēm pa Latgali ceļo vidēji 2 dienas. Anketēšanas gaitā noskaidrojās, ka galvenokārt Krievijas tūristi ir tie, kas brauc ciemos pie radiniekiem vai viņu mērķis ir atpūsties lauku vidē, un viņi Latgalē uzturas vidēji 14 dienas.

* 19% tūristu no Latvijas nevarēja pateikt cik naudas plāno tērēt diennakts laikā. Taču vidēji viens cilvēks, ceļojot pa Latgali, tērē 27,66 Ls. Ārvalstu tūristi vidēji tērē 28,64 Ls diennakts laikā. Tālāk seko valstis, kuru iedzīvotāji visvairāk tērē atpūšoties Latgalē: Holande — 35.66 Ls, Krievija — 31.50 Ls, Vācija — 29.00 Ls, Lietuva — 13.33 Ls.

* Gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu tūristiem iecienītākais pārvietošanās veids ceļojuma laikā ir personīgā automašīna (63%). Ārvalstu ceļotāji dod priekšroku automašīnai (47%), 15% brauc ar velosipēdu un 14% — ar kemperi, 12% dod priekšroku vilcienu satiksmei, bet 9% — satiksmes autobusam.

Var secināt, ka 2013. gadā ieņēmumi no tūrisma nozares Latgalē sastādīja aptuveni 4800000 Ls, kas ir par 2000000 Ls vairāk nekā pagājušajā gadā.

Krāslavas novada tūrisma statistika

Telefoniskas aptaujas rezultātā informāciju par nakšņojošo cilvēku skaitu tūristu mītnēs iesniedza 24 Krāslavas novada naktsmītnes, par apmeklētāju skaitu arī iesniedza 5 amatnieki, tajā skaitā V. Pauliņš, I. Vecelis, A. Maijers, audēju darbnīca “Indra” un “Amatu istaba”, 5 interesantas saimniecības, tajā skaitā mini zoodārzs “Akati”, ZS “Kurmīši”, ZS “Guntiņi”, ZS „Smaidi” un saimniecība “Cīruļi”, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, Krāslavas Romas katoļu baznīca. Salīdzinot radītājus ar iepriekšējo gadu, var secināt, ka pastāv pieaugums visās kategorijās. 2013. gadā kopējais tūristu skaits Krāslavas novadā sastādīja 31343 apmeklētāju, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2012. gadā. Krāslavas novada lielākais ceļotāju īpatsvars, līdzīgi kā 2011.un 2012. gadā, ir vietējie tūristi 85% un 15% no kopējā skaita sastāda ārzemnieki.
Pamatojoties uz aptaujas datiem, ka brauciena laikā viens vietējais tūrists no Latvijas tērē Latgalē 27,66 Ls, bet ārzemnieks 28,64 Ls, var secināt, ka 2013.gadā ieņēmumi no tūrisma nozares Krāslavas novadā sastādīja aptuveni 420000 Ls, kas ir par 150000 Ls vairāk nekā 2012.gadā.

Krāslavas novada TIC pateicas visiem Krāslavas novada tūrisma uzņēmējiem, gidiem, amatniekiem, zemnieku saimniecībām un visiem tiem, kas strādā mūsu skaistākā novada Daugavas lokos tūrisma attīstības labā. Pateicoties Krāslavas novada domes atbalstam un mūsu kopīgajam darbam, Latgales reģions un Krāslavas novads attīstās, tūristu skaits arvien pieaug, un mēs visi kopā lepojamies, ka dzīvojam šajā brīnišķīgajā vietā un mīlam savu dzimto novadu.
Informāciju sagatavoja

Tatjana KOZAČUKA, Krāslavas novada TIC vadītāja