“Vecmāmiņas pūra lāde”

Šī ideja radās Verai Avotai, “Varavīksnes” skolas latviešu valodas skolotājai, ne vakar un pat ne šogad. No idejas dzimšanas līdz realizēšanai pagāja, pēc viņas teiktā, trīs gadi: pirmo reizi ko līdzīgu viņa redzēja pie kolēģiem Minskā, kad kopā ar savas skolas pedagogiem apciemoja Baltkrieviju. Izanalizējot, pārdomājot un izvērtējot savas iespējas, Vera Avota sāka darboties. Ieinteresētā pedagoga azartu pārņēma arī mācību pārzine Ērika Dobkeviča, bez darbošanās nepalika arī citi skolotāji, kā arī nenovērtējamu palīdzību sniedza vietējais Mākslas un vēstures muzejs… Un, lūk, valsts svētku priekšvakarā, kad katra mācību iestāde mūsu Latvijai sniedza savu īpašo devumu bagātīgajā dāvanu krātuvē, “Varavīksnes” skola aicināja viesus uz etnogrāfiskā stūrīša “Vecmāmiņas pūra lāde” atklāšanu. Ideja, ko realizēja visa “varavīkšņainā” pasaule, sagaidīja savu iemiesojumu!

Kabinets, kas atrodas mazās skolas pirmajā stāvā, patiesi kļuva līdzīgs senatnīgai lādītei, kas sevī glabā vecmāmuļu mūžīgos noslēpumus, ģimeniskas relikvijas un dzimtas tradīcijas. Nelielā telpā draudzīgi sadzīvo vecā vārpstiņa un dvieļi ar īpašo, tikai mūsu novadam raksturīgo izšuvumu; bēniņos jau sen noputējis patvāris un apgleznotas figūriņas, kas izgreznoja pagājušā gadsimta sākuma bufetes; izkaptis, sirpji un neaizmirstamā petrolejas lampa. Un vēl šūpulīši, ratiņi… Vai visu ir iespējams uzskaitīt?! Galvenais jau ir tas, ka ekspozīcijas izvietošanas darbos piedalījās visi: bērni, viņu vecāki, vecmāmiņas un vectētiņi, pedagogi un tehniskie darbinieki. Ciemiņi no novada Izglītības un kultūras nodaļas, Bērnu un jauniešu centra, Mākslas un vēstures muzeja, Krāslavas pamatskolas bija vienisprātis: cienīga nākotne ir iespējama tikai tad, ja esam rūpīgi pret pagātni. Bet jaunais novadpētniecības stūrītis “Varavīksnē”, kas, esmu pārliecināta, noteikti tiks papildināts arvien ar jauniem un jauniem eksponātiem — acīmredzams apliecinājums tam, ka šādu rūpīgu attieksmi ieaudzināt ir iespējams…

Marina NIPĀNE