Dīvainais pasaules čempiona šahā Kasparova gājiens
Kāpēc Krievijas disidents vēlas kļūt par Latvijas pilsoni?
Ne mazu troksni sabiedrībā izraisīja pasaulslavenā šahista Garija Kasparova lūgums Saeimas deputātiem piešķirt viņam pilsonību. Un nevis tāpat, bet gan par “īpašiem nopelniem”. Kaut arī Latvijas politiķi izprot un atbalsta Kasparova antipātijas pret Putina Krieviju, viņam tomēr ir mazas izredzes dabūt Latvijas pasi.
Kas ir Garijs Kasparovs?
Latvijā Kasparovs ir kļuvis slavens, pateicoties saviem sasniegumiem šaha pasaulē. 1980. gadā viņš ieguva starptautiskā čempiona titulu, 1985. gadā kļuva par PSRS nopelniem bagāto sporta meistaru, tad kļuva par PSRS, Krievijas un pasaules čempionu. Astoņas reizes ir uzvarējis vispasaules šaha olimpiādē. No 1985. līdz 2006. gadam FIDE (galvenā šaha organizācija) reitingā bija priekšgalā. Savu šahista karjeru Kasparovs noslēdza 2005. gadā. Un tad pievērsās politikai. Taisnība — vairs ne tik veiksmīgi.
1990. gadā Kasparovs piedalījās arī demokrātiskās opozīcijas darbībā, bet tā palika viņa sporta karjeras ēnā. 2000. gadā viņš izveidoja “Komiteja - 2008” un nosauca sevi par prezidenta Vladimira Putina pretinieku. Tad arī sākās viņa “disidenta darbība”. Kasparovs piedalījās koalīcijas “Cita Krievija” izveidē, mēģināja kļūt par prezidentu, darbojās biedrībā “Solidaritāte”. Bet nesen paziņoja, ka viņam ir jāpaliek ārpus valsts robežas, jo Krievijā viņam draud ar represijām.
Kāpēc Latvija?
Tad kāpēc Latvija, nevis ASV, Japāna vai, teiksim, Bangladeša? Savā paziņojumā Saeimas frakcijai Kasparovs rakstīja, ka viņa dzīve jaunībā bija saistīta ar Latviju, kur 1970.-tajos gados viņš izcīnīja svarīgu uzvaru šahā. Viņa bijusī sieva ir Latvijas pilsone, bet dēlam Vadimam ir uzturēšanās atļauja mūsu valstī, un viņš regulāri apmeklē Rīgu. Jāpiebilst, ka drīz vien savā mājas lapā čempions precizē, ka viss nav tik vienkārši. Viņš atzīstas, ka sakarā ar to, ka viņš tiek izvirzīts FIDE prezidenta amatam, viņam nāksies daudz ceļot, bet šim nolūkam Latvijas pase ir izdevīgāka nekā Krievijas. Protams, ka Garijs Kasparovs neaizmirsa piebilst, ka 1990.-to gadu sākumā viņš atbalstīja Latvijas neatkarību.
Patiesībā, iegūt īpašas atlaides pilsonības ieguvē ārpus rindas vienkāršāk ir mazajās valstiņās. Diezgan ir atbalstīt dažas personas, un mazās Latvijas mazā Saeima uzspiedīs attiecīgās podziņas. Nemaz nerunājot par to, ka no šejienes līdz Krievijai — ar roku sasniegt. Pārtikušie maskavieši bieži vien Jūrmalu uztver kā piepilsētas vasarnīcu. Vardu sakot, ērti visās jomās.
Deputāti paliek principiāli?
Lai arī cik tas būtu dīvaini, bet deputāti šajā lietā izrāda neierastu principialitāti. Redz, nav Kasparovam īpašu nopelnu Latvijas priekšā.
“Informācija, kas mums pieder, ir diezgan pretrunīga,” uzmanīgi atbild frakcijas “Vienotība” līderis Dzintars Zaķis. VL-TB/LNNK pārstāvji ir noskaņoti daudz kareivīgāk: Kasparovs vēlas Latvijas pilsonību, lai pavasarī varētu balotēties Eiroparlamentā.
Saeimā ir dzirdamas arī citas, vēl dīvainākas runas par “dubulto spēli” un “provokāciju”. Decembrī Kasparovs plāno ierasties Rīgā, lai personīgi lūgtu Saeimas deputātus par pilsonības piešķiršanu, bet diezin vai viņu sagaida viesmīlīga uzņemšana.
Otra puse
Ir arī otra puse medaļai. Cik vispār tiesiska ir pilsonības “par īpašiem nopelniem” piešķiršana? Kāpēc sveštautietis pasi var saņemt automātiski, bet šeit piedzimušam nepilsonim jāiziet cauri naturalizācijas procesam? No atbildes uz šo jautājumu politiķi visbiežāk izvairās.
1990. tajos gados Saeima pilsonību par nopelniem piešķīra 174 reizes. Ieguvēju vidū, protams, bija cilvēki, kas godam nopelnīja īpašu attieksmi. Kā piemēru var minēt Latvijas rakstnieku Roaldu Dobrovenski vai hokejistu Aleksandru Niživiju. Bet sarakstos ir daudz nepazīstamu uzvārdu. Pārsvarā tie ir uzņēmēji, kas varēja gūt atbalstu, pateicoties personīgi deputātiem, nevis “par nopelniem”. Jāpiebilst, ka pateicoties tieši šādam veidam, pilsonību ir ieguvuši Parex bankas dibinātāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Pēdējo gadu notikumu gaismā šī privilēģija viņiem šķiet ne visai noderīga.
Bet visā šajā lietā ir arī gaišā puse. Latvijas pilsonība kādu vēl joprojām interesē, pats pasaules čempions vēlas bikšu kabatā nēsāt mūsu, Latvijas, pasi. Un kaut arī viss virzās uz to, ka čempionam nāksies meklēt citu dzīvesvietu, viņš gribot vai negribot, bet Latvijas pilsoņu pašvērtējumu ir paaugstinājis. Paldies viņam par to!
Viktors UDRIŠS