“Gada novadnieks 2013”

Latvijas Republikas jubilejas svinības Krāslavā notika jo īpaši svinīgā gaisotnē. Domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks sirsnīgi apsveica pilsētas un pagastu iedzīvotājus, kuri bija pulcējušies kultūras nama zālē, valsts svētkos un izteica pateicību par godpilno darbu dzimtā novada labā. Pat prezidents Andris Bērziņš, kurš nesen apciemoja mūsu novadu, nespēja noturēt emocijas par brīnišķīgajām pārmaiņām Krāslavas novadā. Svētku koncerts - tas ir Olgas Greckas un Ritas Andrejevas koru, muzikālo un vokālo ansambļu, kā arī deju kolektīvu, tajā skaitā arī vadītājas Valdas Timules, kam šajā dienā tika piešķirta nominācija “Gada cilvēks”, uzstāšanās.

Pirmais apsveikumus saņēma sportists Dmitrijs Silovs. Šogad Pasaules vieglatlētikas čempionātā Francijā paraolimpietis D. Silovs, aizmetot šķēpu 46,45 m tālumā, kļuva par vicečempionu. Vieglatlēta nākamais mērķis — paraolimpiskās spēles Brazīlijā. Balvas pasniedza mērs Gunārs Upenieks un domes izpilddirektors Jānis Geiba.

Rita Andrejeva — plaši pazīstama personība. Slavenās Terēzes Brokas audzēkne, viņa pirms divdesmit gadiem no- dibināja vokālo ansambli “Noktirne”, kā arī sieviešu kori “Nova”, kas kļuvis pazīstams ne tikai Latvijā. Kā apliecinājums — laureāta nosaukums, ko “Noktirne” ieguva starptautiskajā mūzikas festivālā “Sudraba zvani”. Un vēl pa- stāvīga piedalīšanās konkursos, festivālos, Vispārīgajos Dziesmu svētkos. Rita Andrejeva, dziedošās “Varavīksnes” pedagoģe, veiksmīgi vada novada mūzikas skolotāju metodisko apvienību.

Vēl viens titulēts sportists, Latvijas basketbola zvaigzne Jānis Timma. Viņa tēvs Raitis Timma ar dēla sportisko sagatavošanu sāka nodarboties jau kopš piecu gadu vecuma. Mērķis ir sasniegts — par veiksmīgu startēšanu Ventspils komandā, kas Latvijas basketbola čempionātā ieguva otro vietu un pirmo vietu Baltijas čempionātā, Jānis Timma ir pasludināts par fināla vērtīgāko spēlētāju un Latvijas vēsturē kļuvis par trešo sportistu, kas tika iekļauts Nacionālajā basketbola asociācijā un ko izvēlējās klubs “Memfisas Grizzlies”. Šajā dienā slavenais sportists Latvijas godu aizstāvēja sacensībās Vīnē, tāpēc apbalvojumu saņēma viņa tēvs.

Nākamais laureāts — ģimenes ārsts no Indras Jāzeps Pogumirskis. Apgūstot mediķa profesiju Polijā, viņam tika piedāvāta iespēja strādāt bagātākā valstī. Mīlestība pret dzimteni izrādījās spēcīgāka, bet lauku ārsta pašaizliedzīgā misija kļuva par dzīves jēgu. Un rezultātā — Indras, Robežnieku, Piedrujas pacientu patiesā mīlestība un cieņa. Brīnišķīgs piemērs, kam līdzināties!

Ja jau eksistē pasaku brīnumu feja, tad kādēļ lai neeksistētu puķu karalis?! Un šāds tēls ir Kombuļos, ne pasaku, bet reāls! Tas ir Aivars Einiks, lauku sētas “Veiksmes” īpašnieks. Kur veiksme, tur atzīšana, kā laukos, tā arī pilsētā: krāslavieši ļoti labi pazīst Kombuļu brīnumdara izlases preci — stādus un tomātus. Einiku ziedošā saimniecība — pagasta vizītkarte, kas piesaista tūristus.

Valdai Timulei, kultūras nama direktorei, šis gads bija gana veiksmīgs. Viņas vadītie deju kolektīvi “Raita” un “Rakari”, kas ir plaši pazīstami arī starptautiskā līmenī, veiksmīgi nokārtoja radošo eksāmenu un ieguva godpilnas tiesības piedalīties Vispārīgajos XV Deju svētkos. Un cik sarežģīti vienā koncertā bija ietilpināt 235 skolēnu deju kolektīvu uzstāšanos! Festivāla “Latvju bērni danci veda”, kas notika mūsu pilsētā, galvenais horeogrāfs ar šo uzdevumu veiksmīgi tika galā.

Cilvēks savā vietā — tā mēs sakām par tiem, kas ar visu sirdi un dvēseli veic sevis izvēlēto dzīves darbu.

Svētku koncertam bija arī sava “rozīnīte”, ko novērtēja skatītāji. Tas bija dziesmots veltījums mūsu skaistajai Krāslavai — “Dzimtajai pilsētai”. Vārdus sacerēja Arkādijs Vasiļjevs, mūziku komponēja Jānis Kuklis, bet trešā autordziesmas izpildītāja — vijolniece Laura Berga. “Un vadītāja?” jūs jautāsiet. Protams, gada laureāte Rita Andrejeva!

Svinīgajam pasākumam, veltītam Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas 95. gadadienai, bija arī efektīva prelūdija - videofilmas “Latvija — tie esam mēs!” rādīšana uz ekrāna, tās galvenais sižets — prezidenta A. Bērziņa vizīte Krāslavā.

Aleksejs GONČAROVS