“Saskaņas Centram” draud sašķelšanās: “mērenais spārns” pēc velēšanām tēmē tikt valdībā un Alfrēda Rubika sociālisti bijušajiem biedriem nu ir pārvērtušies par lieko svaru.
Pirmsvēsture
Par opozīcijas lielākās apvienības šķelšanās iespēju sāka runāt jau septembrī, kad “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs pēkšņi paziņoja, ka viņa partija Eiroparlamenta vēlēšanās startēs atsevišķi no sociālistiem. Rubiks atbildēja, ka ar viņu nekas tamlīdzīgs netika apspriests.
Nesen notikušie “Saskaņas” un Sociālistiskās partijas kongresi to pilnībā apstiprināja: maija vēlēšanās bijušie partneri kļūs par konkurentiem. Par Saeimas vēlēšanām pagaidām netiek runāts, bet ir jau acīmredzami, ka draudzībai ir pienācis gals.
“SC” anatomija
Jāatgādina, ka apvienība “Saskaņas Centrs” tika nodibināta 2005.gadā. Tad tajā tika iekļautas Tautas saskaņas partija, “Jaunais centrs” un Daugavpils pilsētas partija. Drīz vien “SC” pievienojās Sociālistiskā partija un Sociāldemokrātu partija. Iekšējās apvienošanās un dažu partiju pārņemšanas rezultātā radās “Saskaņa”, bet Rubiks un Co priekšroku deva atsevišķas organizācijas statusa saglabāšanai.
Pēdējo astoņu gadu laikā “SC” no apšaubāma projekta, kas balstījās uz bijušās “PCTVL” bāzes, pārvērtās par galveno opozīcijas spēku, tika galā ar vecajām “bitēm” (kr.val.”pčolami”) un ieguva varu daudzās pašvaldībās, tajā skaitā arī Rīgā. Par “SC” lielāko veiksmi var uzskatīt žurnālista Nila Ušakova iesaistīšanu savās rindās, kas faktiski arī kļuva par “Saskaņas” tēlu. Un tomēr galvenais mērķis izrādījās nesasniedzams. “SC” nevienu reizi šo gadu laikā nav bijis valdībā. Kuluāros tiek runāts, ka daudziem politiķiem jau ir apnicis sēdēt opozīcijā un viņi cer, ka 2014. gadā “SC” beidzot būs iespēja strādāt izpildvarā.
Septembrī no “SC” jau ir aizgājis Saeimas deputāts Vladimirs Reskais, kurš tagad iekļausies Einara Repšes jaunajā partijā. Un viņam tikt valdībā iespējas jau ir lielākas. Kā visur, arī partijas dzīvē eksistē finansiālā puse. Piesaistīt lielo sponsoru uzmanību ir daudz vienkāršāk, ja ir pārliecība, ka “draugi” pēc vēlēšanām noteikti tiks pie valdības. Maz kurš vēlas investēt naudu kompānijā, kas vēl nākamos četrus gadus tikai spēs analizēt un kritizēt valdošo partiju kļūdas.
Rebrendings
Šķiet, ka gadu pirms parlamentārajām un pusgadu pirms “eiroparlamentārajām” velēšanām “Saskaņa” ir nolēmusi veikt rebrendingu. Tam ir nepieciešams iegūt lielāko daļu latviešu vēlētāju, kā arī nojaukt “Maskavas rokas” tēlu, ko ir izveidojuši Latvijas mēdiji. Uzdevums nav no vienkāršajiem, bet pirmais solis jau ir sperts.
Tradicionālais pretarguments “SC” neaicināšanai valdībā bija sadarbība ar Alfrēdu Rubiku. Pilnīgi loģiski, ka varas dēļ “Saskaņa” ir gatava riskēt un saraut visas attiecības ar pēdējo Latvijas komunistu. Vēl jo vairāk, ka sociālistu popularitāte nav liela — no 31 Saeimas deputāta, kuri pārstāv “SC”, tikai trīs ir Socpartijas pārstāvji.
Vēl viens loģisks solis — distancēties no “krievu partijas” tēla. Visticamāk, ka “Saskaņas” pirmsvēlēšanu kampaņa tiks balstīta uz reklāmu par saimnieciskajiem sasniegumiem galvaspilsētā, bet, lūk, nacionālie jautājumi (krievu valodas statuss, nepilsoņi, izglītība) tiks novirzīti otrajā plānā.
Viens no tiem, kurš šoreiz acīmredzami neiederas, — deputāts un žurnālists Nikolajs Kabanovs, kurš savos rakstos par nacionālo tēmu atļaujas izteikties diezgan provokatīvi. Partijas valdība lika saprast, ka tādas lietas vairs netiks pieļautas. “Saskaņas” kongresā, kas notika 9. novembrī, Kabanovs publiski atvainojās par savu skandalozo rakstu, veltītu Dziesmu svētkiem. Bet agrāk taču pat atteicās atvainoties par ierašanos Saeimā alkohola reibumā.
Nožēlojamais stāvoklis
Nožēlojamā stāvoklī atrodas arī Sociālistiskā partija. Ja “Saskaņai” ir iespēja tikt valdībā, tad sociālisti ārpus “SC” diezin vai spēs savākt liktenīgos 5 %. Naudas un sakaru ar medijiem partijai nav, vienīgais resurss - tas ir pats Alfrēds Rubiks. “Mani pazīst. Visi mani pazīst kā cilvēku, kurš visus šos gadus bija uzticīgs saviem uzskatiem. Neviens nebaidās, ka es lēkāšu pa labi vai pa kreisi, tāpēc man nauda nav vajadzīga, lai popularizētu uzvārdu. To pazīst visā republikā,” — paziņoja viņš, komentējot nesaskaņas ar partneriem. Lūk, cik laba mīna tik sliktā spēlē.
Kaut gan Rubiks kaut ko tomēr var. Pats fakts par viņa piedalīšanos velēšanās radīs vēlētāju daļēju šķelšanos. Tas nozīmē, ka “Saskaņa” riskē zaudēt vairākus velētājus, īpaši vecākās paaudzes. Un tomēr bez sponsoru un lielāko masu mediju atbalsta Rubikam nav iespēju.
Kā zināms, politikā draugu nav. Ir tikai laicīgie sabiedrotie, kurus var vienot kopīgas intereses. Nav nekāds brīnums, ka pēc astoņiem gadiem “Saskaņas” un sociālistu ceļi šķiras. Jautājums ir — ko tas reāli dos velētājam? Ja “saskanieši” šīs spēles rezultātā tiks valdībā un izveidos to vairāk sociāli orientētu un nacionāli nosvērtāku, tad cīņa ir to vērta. Toties neviens nevar apgalvot, ka “Saskaņai” atkal nespīd četri interesanti gadi rezervistu krēslos. Tikai šoreiz bez Rubika.
Viktors UDRIŠS
.jpg)
