Sagaidot Latvijas jubileju, atkal un atkal cilvēki nonāk pie domas - kas ir latviska Latvija? Katram latvietība saistās ar ko citu - kādam ar darbu un dzīvi savā zemē, bet kādam ar auseklīti, ieadītu šallē vai cimdos. Laikam jau nav svarīgi, ar ko saistās latviskas izjūtas, ir svarīgi, lai tās būtu, lai tās ir patiesas un tiktu nodotas no paaudzes paaudzei. Šajā Latvijas svētku nedēļā katram no mums ir iespēja sagatavoties Latvijas 95. gadadienai un to nosvinēt ģimenes lokā.
Kopā ar savām atvasītēm izgatavo rotājumus, sapos māju par godu savai zemei — Latvijai! Ietērp māju auseklīšu, Saules zīmju vai Dieva zīmju balles kleitā.
Saules zīme — Zemes Saule seno latviešu izpratnē ir mūžīgās dzīvības un kustības simbols, bez kuras nebūtu dzīvības. Tā ir palīgs zemkopim, labvēlīga ražas gada devēja. Saule ir mīļā māte jebkurai dzīvai radībai. Kā tēls, kuram latviskajā izpratnē piedēvētas Mātes funkcijas, Saule un tās zīmes celtas īpašā godā. Saule māca arī taisnīgumu un žēlsirdību — tā spīd vienādi visiem.
Dieva zīme — Dieva nosaukums latviešu valodā ietver pamatnozīmi — spīdēt, debesis, debesu spožums. Dievs latviešiem nozīmē izpratni par augstāko pasaules likumu; Dievs ir gudrība, labums, daiļums, visa sākums un gals, visa devējs un ņēmējs, augstākais padoms un iemesls. Dievs ir taisnīgs, ir tikumu veicinātājs un audzinātājs. Dievs nav bargs, dusmīgs un nepieejams, bet gudrs un laipns padomdevējs, un ļaudis no viņa gaida pamācību un gudrību. Dieva zīme piešķirta sargātāja un svētības nesēja nozīme.
Auseklis — viens no zvaigznes zīmes atvasinājumiem latviešu kultūrā. Tas ir astoņstūrains zvaigznes raksts. Zvaigžņotajam rakstam latviešu ticējumos ir ma- ģiska nozīme — tas pasargāja no ļauna. Auseklīti uzskata arī par spēcīgāko lietuvēna krusta variantu. Zīme sargā un nelaiž klāt tumsas spēkus, burvjus un ļaunus cilvēkus.
Kad māja saposta, var sākt gatavoties svētku maltītei. Sagatvojiet latvisku maltīti. Savus mājiniekus pārsteidziet ar Latgales saimnieču kulinārā mantojuma receptēm. Tas būs ne vien bezgala latviski/ latgaliski, bet arī radīs lielisku senču gara klātbūtni, jo pēc šīm receptēm ēdienu gatavojušas jau vairākas paaudzes.
ZUPA
Zapuskaņiki
Nepieciešamie produkti: 250 g milti, šķipsniņa sāls, 0.5 glāzes ūdens mīklai, 1.5-2 litri ūdens vārīšanai.
Bļodiņā ieber miltus, pieber sāli, lēnām lej klāt ūdeni. Visu maisa ar rokām, veidojot drupačas. Katliņā uzvāra ūdeni, un tajā pamazām ber mīklas drupačas. Vāra 5 — 7 min. Ja beigās zapuskaņikiem pielej pienu un uzvāra, iznāk zapuskaņiku piena zupa.
OTRAIS ĒDIENS
Buļbešnīki
Nepieciešamie produkti: 1 kg kartupeļu, 200 gr miltu, kāpostgalva, 2 olas, sāls un zaļumi pēc garšas.
Nolaupa un samīca mundierī vārītus kartupeļus. Tiem pievieno miltus. Sasmalcinātus kāpostus apcep cūku taukos. Kartupeļu mīklu izveltnē, sagriež 10x10 cm lielos kvadrātiņos un pilda ar kāpostu masu. Buļbešnīkus aizver, nostiprina maliņas un liek cepties. Kad ēdiens gatavs, to aplej ar izkausēta sviesta mērci, garšvielām un zaļumiem. Nu buļbešnīkus var pasniegt galdā.
DESERTS
Kuģeļi jeb Malzūbu jobiki
Nepieciešamie produkti: raugs, milti, ola, sāls, cukurs, piens, taukvielas.
Sagatavo rauga mīklu. Ļauj tai uzrūgt, tad izveltnē un veido desas formu, ko sagriež 2-3 cm platos gabaliņos. Gabaliņus saliek uz plāts un cep cepeškrāsnī. Pirms pasniegšanas jobikus izmērcē pienā, tad uzkarsē kastrolī ar sviestu un saldā krējuma mērci. Pasniedz karstus.
DZĒRIENS
Sagatavo kādu ārstniecības augu tēju. Tā ne vien sasildīs, bet arī pasargās no rudens vīrusiem.
Lai izdodās skaisti svētki!
.jpg)
