I Pieci pakāpieni līdz atzīšanai

Vienas fotosesijas bija par maz: dziedātāji jau ir divās paaudzēs, un sanākt kopā pilnā sastāvā neizdodas tik bieži. Galveno attēlu, kas izvietots pirmajā lappusē, es izveidoju Andrupenes etnogrāfiskās sētas pagalmā vasaras saulgriežu laikā, kad nenogurdināmie folkloristi efektīvi papildināja tradicionālo brīvdabas teatralizēto uzve- dumu, kas bija veltīts Līgo svētkiem. Parējos dziedošos varoņus nācās pārķert jau Aglonā, kur Andrupenes folkloras ansamblis “Sovvaļnīki” piedalījās pirmajā Latgales toršu konkursā. Dziedātāji un muzikanti bija tā iekarsuši, ka daudziem viesiem nenācās vis viegli izšķirties starp degustāciju un dziesmas skanējumu.

Svētkos viņi strādā praktiski bez starpbrīžiem, viņiem pienākums — aizpildīt pauzes, lai, nedod Dievs, kādam nekļūtu skumji. Kur “Sovvaļnīki”, tur ir jautrība, trokšņi, rotaļas un konkursi, skaitāmpantiņi, anek- dotes, joki — viss, kas pasākumā ir nepieciešams neviltotam priekam. Vārdu sakot, balagāns — šī vārda vislabākajā nozīmē. Ai, kā es noguru, kamēr Daini Plataci iemānīju Krāslavā. Pāris stundas šī pazīstamā persona nāca no kultūras nama līdz redakcijai. Katrs vēlas parunāt, noklausīties kādu jaunāko anekdoti. Vēl jo vairāk, ka dzīve pašlaik ir tāda, ka asprāšiem tēmu ir vēl vairāk nekā gribētos. Par to jāsaka paldies galvaspilsētas politiķiem — nedos tautai skumt. Jau uz sliekšņa uzdevu viesim negaidītu jautājumu: no kurienes ansamblim ir tik dīvains nosaukums? “Seno latgaļu vārdiņš, vēl nav novalkāts,” ar norādi uz vēsturiskām zināšanām, viltīgi smai- dot, uzsāka skaidrojumu Dainis. “Vai pietiks ar skaidrojumu — nebēdņi, nelieši?” Nu, protams, tieši desmitniekā! Un tad arī man pielēca, ka apvienotais Dagdas un Andrupenes ansamblis savu nosaukumu godam atstrādā. Un cik kolorītas personības! Aplūkojiet attēlu! Neaizvietojamo vadītāju Annu Zvidriņu es nofotografēju atsevišķi — tā tas pienākas. Un ar ko sliktāki ceļojošie aktieri Aija Utkina, Lolita Ciganoviča, Aivars Klismets?! Tu viņiem joku — viņi tev atbildēs ar diviem. Kādu vien tēmu neiesāc — turpinājumā noteikti dziesma dzimtajā latgaļu valodā. Tīrā, dzidrā kā avota ūdens... Visu latgalieši dara no sirds — strādā, dzied, dejo. Un vēl — auž, ada, izšuj un apdedzina brīnumainus keramikas izstrādājumus. Dzīvo senās dziesmas, nedziest arī sentēvu amati. Jaunas tehnoloģijas — labi, bet veselīgais dzīvesveids — vēl labāk! Un gandrīz katra dziesma tiek pavadīta ar deju. Atpazīsti mūsējos!

Pēdējais jaunums no Daiņa: “Sovvaļnīki” pavisam nesen atgriezās no Smoļenskas, kur pavadīja neaizmirstamas dienas, viņus uzaicināja latviešu korporācija “Saknes”. Kultūras programmas “Tautas vienotībai” ietvaros zilo ezeru zemes pārstāvji sniedza divus koncertus - Smoļenskā un Rudņā. Sagaidīja viņus ļoti laipni: tā taču bija jau otrā radošā tikšanās ar tautiešiem viesmīlīgajā Smoļenskā. Bet vasarā “Sovvaļnīki” viesojās Sanktpeterburgā, kur piedalījās nu jau par tradīciju kļuvušajās Latgales dienās. Vienlīdz mīļi viņus sagaidīja gan LR vēstniecība Sanktpēterburgā, gan tautiešu sabiedrība, bet visspilgtākās atmiņas mūsu māksliniekiem ir par koncertu, kas notika Centrālajā kultūras un atpūtas parkā. Tik skatītāju! Un ilgi, ilgi aplausi… Latgaļu folkloras vizītkarte Sanktpēterburgā skan arvien skaļāk un skaļāk, kas nepārprotami veicina ekonomisko attiecību attīstīšanos, īpaši tūrisma jomā.

Oriģinālā folkloras ansambļa vētraini radošā darbība dzimtajā Latvijā jau sen ir pazīstama. Nosaukšu tikai piedalīšanos XXV Vispārējos Dziesmu svētkos, kad “Sovvaļnīki” uzstājās ar koncertu Vērmaņdārzā.

Pašlaik visi ansambļa dziedātāji un muzikanti iegrimuši jubilejas pasākuma, kas notiks Andrupenē 30. novembrī, organizēšanā. Tad arī notiks pirmā kompaktdiska “Sovvaļnīki” prezentācija. Mūsu avīze sirsnīgi pateicas Aijas Zvidriņas kolektīvam par uzaicinājumu uz jubilejas koncertu.

Aleksejs GONČAROVS