Ceturtdaļgadsimtu priecē cilvēku sirdis

Jubilārus pagodināja tuvāku un tālāku kaimiņu pagastu kolektīvi, bet plašo koncerta programmu, protams, atklāja pati “Akmiņeica” ar dziesmu “Sāc dzīsmeņu vaca māte”, turpinājumā izskanēja vēl dažas dziesmas latgaliešu valodā: “Gaismeņa ausa”, “Dūd, Dīveņi, ūtram dūt” un “Zyny, zynu tāva sātu”.

Pirmsākumi

... Ir 1988. gads. Latvijā virmo Atmodas laika idejas - mēs iestājāmies par savu latviešu valodu, par savas tautas tradīcijām, par tiesībām paust pasaulei savu gadsimtu ilgo sāpi, par vēlmi pēc brīvības.

“Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs” — šīs dzejnieka Raiņa rindas visprecīzāk raksturo cilvēku noskaņojumu un aktivitāti. Pašu svētāko un vērtīgāko latvietis cauri gadsimtiem nesis un iekodējis tautas dziesmās. Un dziesmas ieskanas — viena pēc otras, citiem novadiem līdzās ieskanas latgaliešu tautasdziesmas. 1988. gada 16. novembrī tās sāk skanēt arī Ezerniekos.

Uz pirmo mēģinājumu atnāca astoņas dziedātājas: Marija Pitķeviča, Lūcija Grišāne, Anna Andžāne, Edīte Vjatere, Ņina Silova, Ņina Platace, Anna Dorofejeva un Aina Vonda. Viņām pievienojās vēl pieci cilvēki un pēc mēneša ansamblī jau skanēja 20 dziedātāju balsis. Pirmā dziesma, kuru kolektīvs apguva, bija “Gaismeņa ausa” — tai arī šobaltdien ir atvēlēta īpaša vieta kolektīva repertuārā.

Nosaukums

Akmiņeica ir maza, līkumaina, milzu akmeņiem piebērta upīte, kas spītīgi laužas uz priekšu un nes savus ūdeņus uz Ežezeru. Tāds tika izvēlēts nosaukums jaundibinātajam kolektīvam — stiprs kā akmens un neizsīkstošs kā ūdens. Arī folkloras kopas latgaliskās dziesmas kā mazas urdziņas ietek lielajā tautasdziesmu jūrā, un nu jau ceturtdaļgadsimtu priecē cilvēku sirdis ar savu skaidro valodu.

Pamatu pamats

Irēna Dimpere — kolektīva dibinātāja, folkloras kustības aizsācēja Ezernieku pagastā, mūzikai ir veltījusi gandrīz 50 mūža gadus. Nekas nevarēja kalpot par vērā ņemamu iemeslu, lai atliktu mēģinājumu. Disciplīna un prasīgums raksturoja viņas darba stilu. Vadītāja ne tikai pacietīgi mācīja jaunas dziesmas, bet arī rakstīja kolektīva darbības hroniku, kas tagad lieti noder novadpētniekiem un vēsturniekiem. Pateicoties viņas darbam, zināmi svarīgāko notikumu datumi Ezerniekos. 12 gadu laikā folkloras kolektīvā darbojušies 64 cilvēki, nodziedātas 77 latgaliešu tautasdziesmas un 15 patriotiskas dziesmas. Atceres mirkļus spilgtākus da-rīja uz lielā ekrāna projicētas fotogrāfijas par dažādiem notikumiem šajā laika posmā.
Tika nolasīts Irēnas Dimperes apsveikums, kurā, sveicot visus “Akmiņeicas” dalībniekus ceturtdaļgadsimta jubilejā, īpašs sveiciens tika veltīts ansambļa veterānei Olgai Brokānei, kura dzied visus 25 gadus!

“Lepojos ar to, ka esmu stāvējusi pie “Akmiņeicas” šūpuļa un daudzus gadus to vadījusi. Atjaunotajai “Akmiņeicai” vēlu labas sekmes darbā ar tautas garamantu saglabāšanu. Jums ir paveicies ar vadītāju. Olgu Boboviču pazīstu sen kā nopietnu un atbildīgu mūziķi. Priecājos, ka ir saglabāta mūsu iesāktā tradīcija folkloras kustībā iesaistīt bērnus un jauniešus. Lai nekad neapsīkst “Akmiņeicas” skanīgais tecējums!” novēl I. Dimpere.

Kolektīvs izpildīja arī “Akmiņeicas” dibinātājas un ilggadējās vadītājas lūgumu visiem kopā, bijušajiem un esošajiem kopas dalībniekiem, jubilejas pasākumā nodziedāt “Dūd, Dīveņi, ūtram dūt”.

Turpinājums

Nils Dārznieks pārņēma kolektīva vadību 2000. gadā un nostrādāja deviņus gadus. Nebija viegli,jo bija jāpārdzīvo integrēšanās latgaliskajā vidē, jāapgūst latgaliešu valoda. Kolektīvā notika dalībnieku maiņa — esošie kolektīva jaunieši pabeidza skolu un turpināja izglītoties citur, kolektīvā ienāca jauni dalībnieki, arī no ģimenēm, kurās latviski nerunāja, bet labprāt dziedāja latgaliski: Ļuba Duncāne, Aleksandra un Jūlija Volovatovas, Katrīna Potapova, Irina Tarakanova, Sergejs Tarakanovs, Tatjana Milovidova. Piedalīties nāca visa Nila ģimene — meitas Nita Laura un Loreta Ieva, arī sieva Irēna. Šajā laika posmā kolektīvā, tāpat kā tā darbības sākumā dziedāja arī vīri un puiši: Ludvigs Beinarovičs (kopš 1995.), Andris Dembovskis (kopš 2001.), Pāvels Rižonoks (kopš 1995.), Sergejs Tarakanovs (kopš 2002.) Kolektīvs koncertēja dažādos mūsu rajona pasākumos, savā pagastā, Annas dienās, bet sevišķi spilgtas atmiņas saistās ar Baltica '2003 aktivitātēm Siguldā, pasākumu Ezerniekos. Tajā piedalījās ciemiņi no citiem Latvijas reģioniem, arī ārzemju latvieši no Anglijas - folkloras kopa “Dūdalnieki”, vietējās rokdarbnieces Stanislavas Belkovskas, Diānas Kiseļovas, Vineras Dimperes, Sholastikas Andžānes, Veras Baltiņas, Antoņinas Dubras un Lidijas Igaunes rīkoja savu darbu izstādi, un, protams, noslēgums Rēzeknē.
Neilgu laiku ar kolektīvu strādāja Vita Vitāne, kura ienesa tajā savu rokrakstu, vispirms jau ar savu spēcīgo balsi, arī ar jautrām izdarībām, tautas tradīciju svētkiem pagastā, fantāziju, sevišķi folkloras biedrības rīkotajos Masku gājienos februārī (Salacgrīvā, Viesītē).

Patiesībā ceturtdaļgadsimts ir ilgs laika posms. Šajos gados veselas ģimenes ir dziedājušas “Akmiņeicā”: Antons, Olga un Uldis Dzerkaļi; Lūcija, Ruta un Ineta Grišānes; Juris un Raina Viļumi; Liene un Līga Vlasovas; Svetlana un Sanita Koroševskas; Oksana un Svetlana Domkovas; Ludvigs un Ērika Beinaroviči; Aleksandra un Jūlija Volovatovas; Irina un Sergejs Tarakanovi; Gunta un Aija Vaišļas; Nils, Irēna, Nita Laura, Loreta Ieva, Everts Dārznieki.

Šodiena

Ar tagadējo kolektīva vadītāju Olgu Boboviču “Akmeņeicai” ir sena draudzība. Savā laikā, kad vēl pastāvēja Labiešu pamatskola, viņa vadīja bērnu folkloras kolektīvu, un toreiz Ezernieku un Labiešu bērni piedalījās festivālos “Pulkā eimu, Pulkā taku”.

Citāts no I. Dimperes rakstītā “Ezerzemē” (1994. gads): “Ar īpašu centību izcēlās Labiešu skolēni, kuri, mācīdamies skolā ar krievu mācībvalodu, sekmīgi apguva latgaliešu tautasdziesmas. Man ir prieks par jaunākās paaudzes skolotājām Silviju Stivriņu un Olgu Boboviču”.

Daudzi bērni, mācoties Ezernieku vidusskolā, turpina dziedāt kolektīvā, sadraudzējas ar citiem un iemanto atzinību. Tagad kolektīvs dzied ne tikai akapella, bet arī ar dažādiem instrumentiem — akordeonu, bungām, arī kokli u.c. Piedalās “Auni kojas, laksteigola”, Latgales reģiona Dziesmu svētku ieskandināšanas pasākumos un vada tautas tradīciju svētkus — Meteņus, Līgo, Pēterdienu.

Sveicēju pulks

Liela jubileja, lieli jubilāri, lieli ciemiņi. Sveikt jubilejā “Akmiņeicu” pirmais nāca Krāslavas novada visvecākais kolektīvs, kas dibināts 1940. gadā, pārdzīvojis dažādus laikus un varas, joprojām dzied — “Aulejas sievas”. Vēl padomju varas gados “Aulejas sievas” pamanījās ierakstīt dziesmas vinila platēs. Vadītāja Sandra Vaišle.

Ar Dagdas novada folkloras kolektīvu “Olūteņi” jubilārus saista darbošanās dažādos pasākumos gan Latgales mērogā, gan skatēs, lai varētu piedalīties “Baltica” un pēdējos gados abi kolektīvi bijuši stipri sāncenši. Bet kaimiņi nekad neskopojās ar padomu, un “Olūteņi” vadītāja Inta Viļuma bija pirmā padomdevēja, kad vajadzēja atrast Bukmuižas novada tautisko brunču rakstu. “Olūteņi” ir arī visoriģinālākās dāvanas jubilāriem autori un dāvināja pēc kolektīva “Akmiņeica” dzimšanas datiem izveidotu īpašu kodu jeb zīmi, kas aizsargā un to zīmi var ieadīt cimdos, ieaust karogā, lai sargā.

Savukārt abu kolektīvu kopīgi izpildītā dziesma “Jo maņ syuri, jo maņ gryuši” skan par godu tiem deviņiem “Akmiņeicas” dalībniekiem, kuri šodien dzied Debesīs kopā ar Dieviņu. Tie ir: Antons Dzerkalis, Ņina Platace, Marija Pitkēviča, Vitālijs Butāns, Konstantīns Šļakota, Anna Andžāne, Valentīna Ivanovska, Rita Irēna Jokste, Leokādija Dorofejeva.

Jau no pirmajiem “Akmiņeicas” darbības gadiem ir bijusi iespēja dziedāt kopā ar Silvijas Stivriņas vadītajiem folkloristiem no Izvaltas — gan lieliem, gan maziem. Folkloras kopa “Izvoltīši”, kuru vada Anda Leikuma, savu 25 gadu jubileju atzīmēja pērn un faktiski ir “Akmiņeicas” vienaudži. Jubilārus ieradās sveikt arī bērnu kolektīvs “Mozī Latgalīši”.

Kad bija pienācis laiks pasūtīt “Akmiņeicas” tautiskos brunčus, padomu viņi prasīja Andrupenes Tautas nama va- dītājam Dainim Platacim, kurš pats dzied folkloras kolektīvā “Sovvaļnīki”, kuru vada Anna Zvidriņa. Šis kolektīvs popularizē latgaliešu tautasdziesmas ne tikai Latvijā, bet arī citās zemēs. “Sovvaļnīku” pirmā patstāvīgā uzstāšanās publikas priekšā notika pirms pieciem gadiem — “Akmiņeicas” 20 gadu jubilejas svinībās vēl vecajā kultūras namā. “Akmiņeica” šiem sveicējiem ir kā krustmāte ar krusttēvu.

“Lai jums jaunība un spēks, dāvinām aizjūras vitamīnus ar zaļām ogām un kaut ko spēcinošu, jo jums jau var, bet mums vēl nē...” tā visu dalībnieku vārdā andrupenietis Dainis Platacis.

Koncerta noslēgumā jubilārus sveica, atzinības rakstu un dāvanu pasniedza Dagdas novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure: “Jūs 25 gadu laikā esat izdziedājuši daudz jauku un skaistu dziesmu. Latviešu un latgaliešu tautas dziesmas runā par vienu un to pašu — Dievs, darbs, mīlestība, saule, daba un katru vārdu var uzklausīt kā lūgšanu. Novēlu turpmāk dziedāt, dziedāt un dziedāt, jo jūs vairāk dziedāsiet, jo skaistākas būsiet, jo skaistākas būsiet, jo vairāk patiksiet saviem puišiem. Un puiši arī būs priecīgi tāpēc, ka viņiem blakus ir tik jaukas un skaistas kundzes, dāmas un jaunkundzes — jūs te esat dažādu vecumu un ar dažādu dzīves pieredzi un viens otru papildināt.”

Arī Ezernieku pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Andžāns pievienojās sveicēju pulkam: “Šodien ir svētki, bet tie nevar būt bez liela un pamatīga darba. Paldies visām dalībniecēm, kuras, nerēķinoties ar savu laiku, gāja vakaros dziedāt un sadziedāties. Ir liels prieks, ka turaties kopā!”

Juris ROGA