Bieži vien laikrakstu publikāciju varoņi kļūst par tuviem cilvēkiem, ar kuriem tikšanās — neaprakstāms prieks. Un žurnālists jūtas laimīgs.
Ir pagājis tieši gads kopš tā laika, kad Indras zemnieki Irēna un Valērijs Ignatoviči vērsās pie laikraksta “Ezerzeme” ar lūgumu - palīdzēt atrisināt sarežģīto kartupeļu problēmu. Jaunu šķirņu ieviešana vienmēr saistīta ar risku, ar ko arī saskārās mani jaunie paziņas. Kopš tiem laikiem mēs arī sadraudzējāmies. Tā, lūk, gadījās, ka zemnieku ballē pieredzes bagātie saimnieki saņēma balvas. Ģimenes galva, bioloģiskās saimniecības “Ezeri” īpašnieks, saņēma prestižo balvu “Lielais tencinājums”, bet viņa dzīvesbiedre kļuva par “Ezerzemes” balvas ieguvēju.
Kāpēc Ignatoviči ir piereģistrējuši divas saimniecības — tas, kā saka, ir ģimenes firmas komercnoslēpums. Svarīgā-kais ir kas cits: daudz-veidība palīdz izdzīvot. Bet galvenā specializācija ir redzama uzreiz — kartupeļu šķirņu (“Brasla”, “Spunta”, “Romera”, “Madara”, “Vineta”) audzēšana. Desmit tonnu ražas iegūšana no viena hektāra zemes — pieredzes bagātajiem saimniekiem tas nav vairs sapnis, bet realitāte. Četri hektāri — tikai eksperimentam, bet bioloģiskajai produkcijai ir pieprasījums. Dzīvesbiedri audzē arī graudaugus, bet kopējais saimniecību īpašums pārsniedz 25ha. Kad ir barība, tad ir grēks nenodarboties ar lopkopību. Ir slaucamas govis un teles. Irēnas saimniecībā ar skaisto nosaukumu “Stirniņi” ir astoņas kaziņas, ne meža, bet mājas. Saimniecībā “Ezeri” (blakus ir ezers) ganās trīsdesmit aitu ganāmpulks.
Savs laiks darbam, savs — atpūtai. Strādīgo pāri es nofotografēju grandiozās zemnieku balles deju laikā.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
