Ko mēs zinām par Islandi? Praktiski neko. Un ja tur nebūtu vulkāna, kam ir neizrunājams nosaukums, tad tā arī neko nezinātu.
Bet žēl, jo mēs daudz ko varētu mācīties no šiem tālās ziemeļu valsts iedzīvotājiem… Kopš tiem laikiem, kad Ingolfs Arnarsons izkāpa Islandes zemē, ir pagājuši jau vairāk nekā simts gadi… Uz salas jau ir ne vien apmetnes, bet arī pilsētas! Bet, lūk, šī pastāvīgā cīņa un nesaprašanās starp dažādiem klaniem, mūžīgie strīdi, kas tika risināti “pa vecam” — kaujās, atriebībās —, neļāva normāli dzīvot un strādāt visu godordu (tā tika dēvētas teritorijas, ko apdzīvoja viena klana ļaudis) cilvēkiem. Tad Islandes vīri nolēma sapulcēties kopā Tingveliras ielejā un izlemt visus strīdus jautājumus. Saruna nebija vienkārša. Daudz pretenziju bija sakrājies. Trīs dienas un trīs naktis turpinājās pirmā Altinga (kopīga padome) sēde. Lēmumi tika pieņemti ļoti grūti, bet tāpēc radās noteikumi, kas bija jāievēro visiem salas iedzīvotājiem. Kopš tā laika Altings notika ik pēc diviem — trim gadiem, bet piedalīties tajā drīkstēja visi Islandes brīvie vīrieši. Atcerēsimies Altinga svarīgākos lēmumus!
980. gadā padome pieņēma lēmumu izdzīt no salas Ēriku Rudo. Tas bija sods par divām slepkavībām. Jāpiebilst, ka šī Torvaldsonu ģimene salas ļaudīm radīja pamatīgas galvassāpes. Altings pārtrauca šo nepatikšanu plūsmu. Bet izsūtītais Ēriks atklāja Grenlandi… un palika tur uz dzīvi. Viņa dēls Leifs Laimīgais, kurš kopā ar draugiem devās atklāt jaunas zemes, pirmais no eiropiešiem kāpa uz Amerikas zemes vēl pieci simti gadus pirms Kolumba…
982. gadā Altings pieņēma lēmumu: ja kāds no salas izved zirgu, tad to ir aizliegts vest atpakaļ. To pamatoja kā rūpes par Islandes zirgu skaita samazināšanos. Cilvēks, kurš pameta dzimteni (visbiežāk tas tika padzīts uz noteiktu laiku), ilgi domāja pirms ņemt līdzi sev zirgu. Patiesībā viņam bija jānolemj — vai vispār viņš kādreiz plāno atgriezties atpakaļ vai nē… Likums tiek ievērots joprojām! Pat ja zirgs tiek izvests sacensību dēļ, to atpakaļ neieved. Apbrīnojama patstāvība!
1000. gadā Islandei draudēja pakļaušana. Kristiešu misionāri, kuri zaudēja jebkādu cerību ieviest salā jauno ticību, vērsās pēc palīdzības pie kontinentālajiem bruņiniekiem… Ko tad izdarīja islandieši? Viņi pulcējās Altingā, novērtēja situāciju un ar vienkāršas balsošanas palīdzību pieņēma lēmumu: visiem kristīties, pagānu rituālus publiski neveikt. Tā arī Islande kļuva par kristīgu valsti. Bez asinsizliešanas, bez jebkādiem nemieriem…
Jaukā demokrātiskā dzīve uz salas turpinājās neilgi. 1262. gadā norvēģu karalis tomēr panāca, ka Altingā ar balsu vairākumu tika pieņemts lēmums par salas pievienošanu Norvēģijas kronim. Šis lēmums karaļa kasē izmaksāja ne mazu naudas summu… Islande kļuva par Norvēģijas provinci. Neskatoties uz to, vīri, kā ierasts, pulcējās Altingā. Islandieši zvērēja uzticību katram jaunam karalim. Apmaiņā pret uzticību karalim, norvēģu valdniekiem vajadzēja katru gadu uz salu sūtīt vairākus kuģus ar pārtiku un graudiem. Līdzīgs lietu izkārtojums turpinājās līdz pat 1799. gadam, kad Altings tika nomainīts pret Augstāko Tiesu. Un tikai pēc 45 gadu ilga pārtraukuma, pateicoties Johanna Sigurdsona pūliņiem, parlaments atjaunoja savu darbību. Pateicīgie islandieši līdz šim brīdim savus galvenos svētkus — Republikas proklamēšanas dienu — svin Johanna Sigurdsona dzimšanas dienā. Par neatkarīgu valsti Islande kļuva tikai pēc Otrā pasaules kara…
Interesanti, ka islandiešiem joprojām nav uzvārdu. Sena tradīcija — bērniem dot vārdu un kā otru vārdu izmantot tēva vardu (Sigurdsons — Sigurda dēls). Islandieši faktiski viens otru uzrunā vārdā un tēva vārdā.
Kādus vēl interesantus lēmumus Altings pieņēma jau mūsdienās? Piemēram, naturalizācijas process! Pilsoņa statusam var pieteikties cilvēks, kurš uz salas ir nodzīvojis ne mazāk kā 30 gadus. Ja šo trīsdesmit gadu laikā šim cilvēkam nav bijušas nekādas problēmas ar policiju, viņš godīgi ir maksājis nodokļus, viņu nav sodījusi ceļu policija, tad Altings no viņa pieņems iesniegumu pilsonības saņemšanai.
Salas iedzīvotājiem ir vēl vienas unikālas tiesības. Ja kādam pēkšņi nepietiek vietas pilsētas autobusā, tad viņam ir tiesības, uzrādot biļeti, līdz savai pieturai aizbraukt ar taksi, neko nepiemaksājot klāt.
Pēc Altinga lēmuma islandieši nemaksā ne par elektrību, ne par apkuri. Lieta ir tāda, ka gan vienu, gan otru salas iedzīvotāji ir iemācījušies iegūt, izmantojot daudzo karsto avotu - geizeru - enerģiju.
Kas ir mūsdienu Altings… Tie ir 63 deputāti, kuri pārstāv 5 dažādas partijas, un bezpartejiskie deputāti. Vis-vairāk vietu (20) ir sociāldemokrātiem. No sešām grupām, kas ir pārstāvētas Altingā, 3 sevi sauc par eiroskeptiķiem (31 vieta parlamentā). Par mazākumu pat nenosauksi. Pavisam nesen Islande piedzīvoja banku sistēmas krahu. Bet ātri atguvās. Un nav jābrīnās. Salas iedzīvotāji ir pieraduši paļauties tikai uz sevi. Rinda no Islandes himnas: Mūsu valsts Dievs! Ar Tevi viena diena kā tūkstošgade! Ar Tevi tūkstošgade kā viena diena!
Laiks uz salas rit kaut kā īpaši… Kas viņiem ir tūkstoš gadu…?
Andrejs JAKUBOVSKIS
.jpg)
