Augsti novērtē Krāslavas attīstības ceļu

Pamats visam — izglītība

Apsveicot krāslaviešus un novada ļaudis Grāmatu svētkos, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra grāmatas nozīmi ikvienas personības veidošanā, īpaši datoru laikmetā. Viņaprāt, Grāmatu svētki ir svarīgs pasākums un tā nozīme tikai pieaugs laikā, kad dators arvien ciešāk pārņem pasauli un cilvēku prātus.

“Varbūt esmu vecmodīgs, bet man tomēr grāmata liekas daudz tuvāka, nekā lasīt visu dienu datorā. Lasīšana un ar to saistītā rakstītprasme ar savu roku paliek arvien būtiskāka,” sacīja A. Bērziņš.

Paužot savu viedokli par Krāslavu, prezidents izstāstīja, ka pirms diviem gadu desmitiem viņa dzīve bija ļoti cieši saistīta ar mūsu pilsētu, par ko atgādina milzīgā ēka, kas tika būvēta kā banka un, starp citu, arvien ir neapsaimniekota. “Man nav izdevies vairākus gadus būt Krāslavā, un tas, ko ieraudzīju šodien, tiešām pārsteidza un iepriecināja. Esmu dzirdējis ļoti daudz viedokļu par to, ka rīcība novadā ir saprātīga un uz attīstību tendēta, ļaujot pilsētai būt sakārtotai un skaistai, par ko šodien varu pārliecināties,” atzina Bērziņš, piebilstot, ka novada domes priekšsēdētājs viņam sacījis arī to, ka Krāslavā vēl daudz darāmā.

Paužot savu viedokli par pierobežas reģionu, prezidents uzsvēra, ka robeža starp rietumiem un austrumiem būs tā vieta, kur iespējas attīstībai būs ļoti plašas, un aicināja mēģināt to izmantot pēc iespējas veiksmīgāk, veicinot sava novada izaugsmi. A. Bērziņš: “Interese par Latviju pieaug ļoti strauji gan rietumos, gan austrumos. Ir zemes, kas redz Latviju kā vietu, caur kuru ieiešana rietumos visvieglāk iespējama un saprotama. Robeža starp austrumiem un rietumiem te spēs koncentrēt daudz ko tādu no tautsaimnieciskās attīstības, ka šī vieta uzplauks, mums pašiem būs tikai jāatrod šis balanss. Pārsteidz cik darbīgi esat un cik saprātīgi jūs cenšaties izmantot savas priekšrocības, nevis meklēt vainīgos un vaidēt.”

Prezidentam bija ko teikt arī par politiķiem, kuri vēlētājus atceras tikai priekšvēlēšanu kampaņās: “Labi ir saņemt dāvanas vienreiz četros gados, bet man šķiet prātīgāk būtu paskatīties uz cilvēkiem, kuri līdz šim jau ir kaut ko izdarījuši un pavērtēt. Labākā dāvana būs, ja tas cilvēks, kurš būs likumu un Latvijas virzienu noteikšanā, būs tāds, kurš sevi pierādījis un saprot, ko dara. Ka ar vienreizēju naudu un agresīvu rīcību var daudz iegūt, to Latvijas politiķi pierādījuši jau 23 gadus. Varbūt ir laiks paskatīties no cilvēciskās loģikas viedokļa un necerēt, ka no debesīm kaut kas nolaidīsies. Paskatīties un pavirzīt tos cilvēkus, kuri jau reāli kaut ko izdarījuši, nevis skaļi to vārdos pauduši. Tad būs rezultāts. Jo skaļums parasti ir tas, ar ko aizsedz savu nespēju kaut ko reāli izdarīt.”

A. Bērziņš arī uzsvēra, ka izglītība ir Latvijas pamats un ir jāceļ izglītības kvalitāte, kā centrālo izvirzot bērnu, kura dzīves uzlabošanas sistēmai būtu jākalpo. Viņš atzina, ka pārmaiņām sistēmā ir jābūt un tās varētu būt ļoti sāpīgas, bet rezultātam jābūt pasaules kontekstā darba tirgū konkurētspējīgiem jauniešiem.

A. Bērziņš: “Kamēr mēs nespējam nekādas bagātības izrakt no savas zemes, bet es esmu pārliecināts, ka arī tas notiks tuvāko desmit gadu laikā, lai notiktu pārvērtības mums vajag gudrus cilvēkus. Par to, ka skolotājiem vajag palielināt algas, neviens nešaubās. Un to vajag ne tikai skolotājiem, bet visiem, kas saprātīgi dara savu darbu. Izglītībā jāmaina daudz kas, bet tas prasīs laiku. Lai nokļūtu pie laba skolotāja, mums arī skolotāju izglītība ir viens no sāpīgajiem jautājumiem. Tur vienkāršas un straujas izmaiņas nav gaidāmas, bet esmu pārliecināts, ka to darīs pareizi. Arī to, ka jebkura arodizglītība nav ne sliktāka, ne zemāk vērtējama par vispārējo ģimnāzijas izglītību.”

Prezidents pauda pārliecību, ka laukos un lauku pilsētās maziem bērniem var ielikt labākus izglītības pamatus nekā lielajā pilsētā un aicināja skolotājus to darīt. Viņaprāt, pamatskolas skolotājam jākļūst par prestižu profesiju, un kur vien tas iespējams, ir vērts saglabāt skoliņu, vismaz pirmās sešas klases — tas atmaksāsies.

Jautājumi

Tikšanās laikā ar iedzīvotājiem prezidents atbildēja arī uz viņam uzdotajiem jautājumiem. Viens no tiem bija par Izglītības ministrijas ieceri 2015. gadā rīkot reformu — samazināt vidusskolas. Otrs — nesen prezidents bija ierosinājis diskusiju par to, ka skola jāpabeidz 18 gados. Nevis tad, kad precējies. Kur tā pazudusi?

“Šī ideja nav ne jauna, ne man personīga, es esmu to aktualizējis un to var izdarīt,” sekoja atbilde. “Par vidusskolām — tā nav traģēdija, laukos, pēc iespējas, jāsaglabā pamatskolas. Par pārējo — jāskatās, kas saprātīgāk un labāk no bērna viedokļa. Mēs skatāmies uz visām lietām ne no tā viedokļa, kam tas tiek orientēts. Mums jādabū, lai cilvēkbērns, skolu beidzot, varētu iet uz priekšu, lai pasaule viņam būtu atvērta. Šeit paliekot visiem jaunajiem, neejot pasaulē un nepaņemot to, kas tur labākais — tāda Latvija nav spējīga izdzīvot. Latvija radās pamatojoties uz to, ka jaunlatviešu laikos stiprākie ņēma šeit to, ko varēja, aizgāja pasaulē un daudz stiprāki atgriezās atpakaļ. Tagad tas process ir vēl būtiskāks. Tie jautājumi ir ļoti sarežģīti, kompleksi un būtiski.”

No zāles izskanēja kāda replika: “Mācījos skolā, kur skolotājam bija septiņu klašu izglītība, un visi mēs izmācījāmies!” Prezidents atbildēja arī uz to: “Tas tomēr bija cits laiks un pieeja izglītībai bija atbilstoša tam laikam. To nevar salīdzināt.” Dagdas novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure lūdza prezidenta palīdzību Austrumu stīgas (ceļa posms no Viļakas līdz Krāslavai) projekta sakarā, kas sākts 1998. gadā un tā arī netika pabeigts termiņā — līdz 2006. gada beigām. Stīga nav pabeigta viduspomā, kas ir ļoti aktuāli Dagdas novadam.

Indras, Piedrujas un Robežnieku pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne aicināja prezidentu biežāk apmeklēt Latgali un izteica cerību, ka nepabeigto bankas ēku tomēr varēs atdzīvināt. Viņa arī izstāstīja par skolotāju atalgojuma problēmām mazajās lauku skolās. Bet visvairāk uzmanības veltīja lauku zemēm un mežiem, kas tiek atdotas īpašniekiem un vairs netiek apsaimniekotas, jo iepriekšējie lietotāji vairs tur nevar neko darīt, bet arī īpašnieki zemi neapstrādā. Pašvaldībām aktuāla problēma, ka nedrīkst ierakstīt Zemesgrāmatā mežu. Konkrēti šo jautājumu prezidents solīja pārrunāt ar ministriju. Savukārt par zemes īpašnieku mācīšanu vai pārmācīšanu - tas esot ļoti sarežģīts jautājums. Valsts prezidents atzina, ka ir ļoti grūti izvērtēt, kā finansiālo atbalstu vislabāk ieguldīt, lai no zemes iegūtu ne tikai pēc iespējas lielāku produkcijas apjomu, bet arī saglabātu lauku viensētas ar mazām saimniecībām, jo šie procesi ir savstarpēji izslēdzoši. Paužot gandarījumu par Zemkopības ministrijas paveikto, viņš vēlēja tiem atrast veiksmīgu vidusceļu.

Kāds gados vecs iedzīvotājs jautāja, kā viņam izdzīvot ar 50 latiem? Viņam atbildot, valsts prezidents norādīja, ka katrs cilvēks veido pats savu dzīvi, kā uzskata par labu esam un rēķinās arī ar to, kāda tā būs pēc tam, pensijas vecumā un mūža nogalē: “Ne velti mēs šeit runājam par izglītību, jo tā ir pamatatslēga visam. Ja tu ej uz priekšu nerēķinoties ar to, ka kādreiz būsi vājš un varbūt viens pats — tas pamatā ir pašu rokās. Bet ir pašvaldība un tā atkal var izsvērt, vai tu gribi sev kartupeļus stādīt vai negribi neko? Ko tu reāli vari izdarīt? Tāpēc nav vienkāršas atbildes, tikai par katru individuāli var pateikt un tas faktiski ir pašvaldības jautājums.”

Jautāts par gaidāmo Latvijas 100. gadadienu, Bērziņš norādīja, ka nozīmīgā jubileja ir stimuls pašiem mobilizēties un uzstādīt mērķus, lai tos sasniegtu līdz valsts gadadienai. Prezidents katram novada iedzīvotājam vēlēja sasniegt arī savus individuālos mērķus, bet novadam izvirzīt vēl ambiciozākas ieceres un līdz ar valsts jubileju 2018. gadā svinēt arī savu mērķu sasniegšanu. “Šī jubileja mums ir jāpiepilda ar darbiem, radot patiesu gandarījumu,” teica prezidents.

Sarunas noslēgumā viņš pauda pārliecību, ka pasaule ies uz priekšu, Eiropas Savienība saglabāsies, Latvijas un šīs te teritorijas nozīmīgums pieaugs tik ļoti, ka tas vietējiem šķitīs kā apgrūtinājums un sāksies mēģinājumi bremzēt šo pieaugumu. Viņaprāt, neesam tālu no šīs situācijas.

Domē, skolā, pie uzņēmējiem

Tikšanās reizē ar Krāslavas novada domes deputātiem prezidents izklāstīja savu redzējumu par valsts attīstības tendencēm. Savukārt deputāti iepazīstināja ar savu viedokli par novada nākotni, norādot uz nepieciešamību turpināt darbu pie īpašas reģiona attīstības programmas un īpaši domāt par iedzīvotāju un biznesa vajadzībām atbilstošu infrastruktūru. Domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks uzsvēra, ka ir būtiski apzināties un parādīt labo, kas novadā ir, un ieraudzīt, kas vēl jāuzlabo. Viņš izklāstīja domes darba aktualitātes un ieceres nākotnei. Uzsvēra, ka domes darbs ikdienā ir intensīvs, domājot par saimniecisko izaugsmi, nevis politisko dalījumu un cīņu. Prezidents sarunas noslēgumā aicināja deputātus būt aktīviem un informēt par konkrētiem uzlabojumiem, kurus iespējams īstenot un kas sniegtu patiesi vērtīgus ieguvumus novadam. Turpinot darba vizīti Krāslavas novadā, prezidents apmeklēja arī Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, apskatīja muzeja ekspozīciju “Pieci airi”, mākslas darbu izstādi un atstāja ierakstu viesu grāmatā. Līdz ar to mūsu muzejs ir vienīgais valstī, kuru apmeklējuši jau trīs atjaunotās brīvvalsts prezidenti.

No muzeja prezidents devās uz tikšanos ar Krāslavas pamatskolas audzēkņiem, kur runāja par gaidāmo Latvijas proklamēšanas gadadienu un uzklausīja klātesošo viedokli par izglītības sistēmu. Viņš apmeklēja arī skolas muzeju. Tāpat Bērziņš apmeklēja uzņēmumu “Krāslavas avots”, lai iepazītos ar dzīvā alus ražošanu, kā arī viesojās “LatGran” kokskaidu brikešu ražotnē, gūstot iespēju novērtēt šī novadam nozīmīgā eksporta uzņēmuma darbu. Vizītes noslēgumā prezidents piedalījās jaunlopu fermas atklāšanā zemnieku saimniecībā “Līva”, kā arī sniedza interviju žurnālistiem.

Juris ROGA