Kurp mūs ved medicīna?

Kad pabeidzu skolu, mamma teica, lai eju un mācos medicīnu, bet mani tur neuzņēma, jo man kreisajai rokai nebija īkšķa. Tad jutos ļoti sarūgtināta, ka nevarēšu kalpot šai humānajai nozarei. Tagad pat priecājos, jo nodzīvojot līdz septiņdesmit gadu slieksnim un izbaudot visus medicīnas “sasniegumus”, daudzreiz biju nokļuvusi ļoti smagās situācijās. Bet par visu pēc kārtas.
Jau kopš bērnības man bija ļoti slikta veselība. Nebija imunitātes pret dažādiem vīrusiem un baktērijām. Neskaitot gripu, divas reizes slimoju ar plaušu karsoni, pēdējo reizi ļoti smagi. Slikti funkcionēja kuņģis, bija mazasinība, nespēks.

Tie bija smagi pēckara gadi, nebija nekādu zāļu. Mamma ar vecmāmiņu mani ārstēja tikai ar dabas līdzekļiem.

Divdesmit gadu vecumā, pēc gripas, saslimu ar locītavu reimatismu. Atceros kā sēdēju siena pabiru un auzu salmu vannās, dzēru dažādu zāļu tējas, it sevišķi vārnkāju tēju, kuru arī tagad katru gadu vācu un lietoju. To var dzert bez ierobežojumiem. Tā palīdz pret ļoti daudzām kaitēm: uzlabo vielmaiņu un attīra organismu. Kad likās, ka esmu tikusi uz kājām, piezagās smaga infekcijas slimība — tuberkuloze. Uz ilgu laiku nokļuvu slimnīcā. Tur bija jālieto prātam neiedomājams tablešu daudzums — 36 tabletes dienā. Sākumā es cītīgi tās dzēru, cerēdama, ka ātri kļūšu vesela. Bet notika pretējais. Šīs “zāles” nobeidza aknas un organisms sāka ar tām cīņu, sviežot šīs “zāles” ārā. Visas tabletes un arī ēdienu, kas bija ieēsts, es izvēmu. Organisms palika bez zālēm un ēdiena. Nonācu tik tālu, ka nebija vairs spēka paiet. Biju galīgi nevarīga. Slimnīcā ienācu ar normālu asinsspiedienu, bet izgāju ar 220 uz 110. Citas izejas nebija, kā tikai ķerties pie tautas līdzekļiem un izveseļoties. Ļoti efektīvs līdzeklis izrādījās parastā virza, nezāle, kas aug katrā dārzā. Līdz šai dienai es to lietoju gan vasarā, gan ziemā un par šo slimību vairs neuztraucos. Izrādās, virza satur vielas, kas nonāvē tuberkulozes bacili.

Kad sākās klimaksa periods, arī tad gandrīz nokļuvu viņsaulē, no vienas vienīgas šprices. Aizgāju pie ginekoloģes un teicu, ka ļoti mokos ar svīšanu un karstuma viļņiem. Viņa teica, ka šo problēmu var ļoti viegli atrisināt, jāsaņem tikai vienu šprici un uz mēnesi būs miers. Viegli atrisināt viņai, bet ne man. Es, protams, šo šprici saņēmu, bet otrā rītā tiku atvesta uz slimnīcu satūkušām kājām, vēderu, krūtīm. Likās, ka mana mute pilna ar urīnu. Bija sākusies urēmija, viss urīns nokļuva zem ādas. Tad mani ārstēja cits ārsts, bet ginekoloģe, ienākot palātā pie citas slimnieces, pat nepavaicāja, kas ar mani noticis. Mana vājā veselība kļuva vēl sliktāka. Bija slims kuņģis, nieres un kas vēl trakāk — sākās astmas lēkmes un stenokardija. Katru rītu es smaku elpas trūkuma dēļ, taisīju logus vaļā, jo likās, ka ir pilnas nāsis ar putekļiem, kas neļauj elpot. Braucu uz Rīgu pie ārstiem. Man konstatēja jaukta tipa astmu, ko pavadīja šausmīga alerģija ar izsitumiem pa visu miesu. Nieze bija tik stipra, ka plēsu visu līdz asinīm. Kardiologs konstatēja pirmsinfarkta stāvokli. Viņš man noteica miera režīmu, nedrīkstēja staigāt. Tad es sapratu, ka ar vienu kāju stāvu jau kapā. Atbraucu no slimnīcas un piecdesmit gadu vecumā kļuvu par otrās grupas invalīdi. Es vairs nestrādāju un zaudēju pamatu zem kājām. Domāju: ko iesākt tālāk? Braukdama no slimnīcas mājās, Rīgā nopirku dažas viena dziednieka grāmatas un sāku organisma attīrīšanu. Pirmkārt, tīrīju kuņģi un visu zarnu traktu. Pēc tam aknas, nieres, limfu. Visus orgānus tīrīju un stiprināju tikai ar dabas līdzekļiem, bet stingri ievērojot mēness fāzes, gadalaikus.

Piemēram, tīrīt aknas nedrīkst vasarā. Drīz sapratu, ka ēdienam jābūt tādam, kas baro, atjauno un tīra atsevišķus orgānus un visu organismu. Kad vienreiz par tādu tīrīšanu pateicu ārstam, viņš bija noliedzošs. Teica, ka tas var beigties ar operāciju. Es biju pretējās domās. Ja neko nedarīšu, tad sabruks visi orgāni un operācija nebūs vajadzīga, jo paliks viens vienīgs ceļš uz kapsētu. Nekas briesmīgs nenotika. Pa nakti tīrījās aknas, žultspūslis, no rīta nāca ārā dažāda izmēra akmentiņi, dažādās krāsās, bet pa dienu es varēju strādāt un labi jutos. Šo praksi piekopju jau divdesmit gadus. Vienreiz pat savācu lielus akmeņus un aiznesu savam ārstam tos parādīt. Viņš man likās ļoti pārsteigts, jo vaicāja: “Kur es tos dabūju? Varbūt jūs tos dabūjāt no govs aknām? ”Bet man taču nav govs” es teicu. Nedaudz aizvainojoša saruna, vai ne? It sevišķi no mācīta ārsta puses.

Bet kas notiek ar cilvēku, kad viņam akmeņus izņem ķirurgs? Bieži guļot slimnīcās, es savām acīm redzēju operētu cilvēku ciešanas.

Es, tīrot aknas, nekad neesmu jutusi nekādas sāpes, dažreiz vienīgā nepatīkamā sajūta bija slikta dūša un bija jākošļā piparmētru lapas, lai novērstu nelabumu. Bet pēdējos gados atklāju vēl vienkāršāku metodi. Ziemā mēnešus trīs lietoju mežrozīšu paauglīšu pulveri, to iegūstu samaļot kafijas dzirnaviņās un lietoju no rīta tukšā dūšā, uzdzerot nedaudz ūdens. Visi akmeņi tiek izšķīdināti un nemanot izvadīti.

Bet mūsu mediķi tik griež un griež. Viņiem taču nesāp. Kara nav, bet asinis līst un līst un sāpes plosa viņu pacientus. Turklāt, viņu pacienti stāv rindā, lai tiktu uz šīm ciešanām.

Tīrot savu organismu un badojoties, atbrīvojos no alerģijas un astmas. Vienreiz karstā vasaras laikā badojos trīs dienas un dzēru ļoti daudz ūdens. Ceturtajā dienā pamodos piecos no rīta. Mute bija pilna ar ļoti biezām gļotām, kas atgādināja makaronus un es tos vilku ārā. No tās dienas pazuda smakšanas lēkmes un arī alerģijas vairs nav.

Bet ar smakšanu sastapos šogad atkal, pēc antibiotiku lietošanas. Saaukstējos, iekaisa urīnpūslis. Aizgāju pie ārsta un uzreiz saņēmu antibiotikas. Iedzēru tikai divas tabletes un tūlīt sākās deguna tecēšana un smakšana vienlaicīgi. Sākās drudzis. Sapratu, ka saindējos ar “zālēm”. Ņēmu ogles no krāsns un ēdu ogļu pulveri. Ogles uzsūca indi un drudzis pārgāja, normalizējās arī elpošana. Nākošajā dienā gāju pie ārsta un pastāstīju par notikušo, pavaicāju: vai tad nevar noteikt, kādas baktērijas ir urīnpūslī, jo zāļu instrukcijā ir rakstīts, ka antibiotikas uz visām baktērijām nemaz neiedarbojas. Lūk, tā! Viņa teica, ka varot, bet tas dārgi maksā. Tātad cilvēka veselība un dzīvība vispār neko nemaksā, es secināju.

Pareizi raksta ukraiņu akadēmiķis Boriss Bolotovs: mūsu medicīna ir milzīga industrija, kas pelna naudu uz cilvēku ciešanām. Es viņam pilnīgi piekrītu. Neviens nesaka un nemāca, kā var ātri un bez ciešanām ārstēties, jo tad, kad cilvēki būs veseli, nebūs peļņas avota. Starp citu, no šīs slimības tiku vaļā vienas nakts laikā. Vakarā apēdu puslitru dzērveņu un no rīta biju pilnīgi vesela. Gribat ticiet, gribat neticiet, bet tā ir patiesība. Manuprāt, cilvēka barībai jābūt tādai, kas ārstē, baro un tīra organismu, bez visādiem “uzlabotājiem”, tad nebūs jārunā, ka valstī trūkst līdzekļu ārstēšanai, jo tīrā organismā daudzas slimības nemaz nevarēs rasties. Dabā Dievs ir devis visu, lai mēs būtu veseli, bet medicīnas industrija ražo indes, kas sabeidz visus orgānus un sistēmas cilvēka organismā un par ārstēšanu te nevar būt runa, to ir pierādījusi mana dzīves pieredze.
Klajā nācis jauns likums par nodarīto kaitējumu veselībai. Balstoties uz to, no ārstniecības riska fonda var saņemt kompensāciju. Bet kā cilvēks, kurš ir slims un neko nezina par zāļu iedarbību un kaitējumu spēs pierādīt, ka viņam nodarīts pāri. Nezinu, kā šo likumu varēs pielietot dzīvē.

Rakstot šo rakstu, uzrakstīju arī šo dzejoli, kas šķiet manis teikto rakstā papildina dzejas formā.

Dabas burvis
Atveru es dabas durvis,
Bet aiz tām stāv zaļais burvis
Viņš mums veselību sola
Sēdēdams uz ziedu sola.

Viņš sola sīpolu un virzu zaļu
Un vēl pušķi citu zāļu
Nebūs jānes smagas klaušas
Izārstēs tās tavas plaušas.

Kļava dod caur filtru smalku
Pirmo saldo sulas malku.
Arī bērzs tai steidz pa pēdām
Lai no viņa galda ēdam.

Dāsni dāvā burvis viršu ziedus
No tiem sanāk bitēm medus.
Kumelīte raida gaišus skatus
Dara skaistus, mīkstus arī matus.

Mauriņš labo sabojātas sviras,
Nieres mazgā brīnumaini tīras
Redziet — ķirbis, burkāns,pētersīļu kāti
Tur ir vitamīni krāti.

Mellenei lūk lapa zaļa
Viņas oga paver acis vaļā.
Ja tev viņās bija ēna —
Visai gaiša paliek diena.

Smaržas pilna maijpuķīte,
Arī zilām acīm vizbulīte
Viņas dabas burvja dotas
Piešķir tās tev dāsnas kvotas.

Ņemiet lapas, saknes, ziedus, ogas,
Lai no tām ir zāļu drogas,
Ņemiet visu, ko dod daba,
Lai ir veselība laba.

Teici: “Kas tur ziediņš — sīkums”,
Bet tak tajā ielikts dabas likums.
Ja nezināms tev viņas likums,
Tāpēc veselībā rodas plikums.

Magdalēna VJATERE