5. novembris — Gaja Foksa nakts. (Uguņošanas nakts)

Sazvērnieku grupā bija Gajs Foks, drošsirdīgs jaunietis no provinces… Katoļiem tajā laikā nebija viegli vecajā, labajā Anglijā. Sākumā nesaskaņas ar viena karaļa Svēto Krēslu, tad anglikāņu baznīcas izveidošana, bet tad jau aizsākās reformācija… Par tiesībām bija jācīnās. Šī cīņa bija tik ilglaicīga un cietsirdīga, ka Lielbritānijā vēl līdz pat šīm brīdim nav netaktiskāka jautājuma kā jautājums par ticību… Un tā… Līdz ar karaļa Džeimsa I, pārliecināta protestanta, nākšanu pie varas, karaļvalsts katoļi izjuta sevi kā apspiesto minoritāšu pārstāvji. Neapmierināto kļuva arvien vairāk. Sazvērnieku vidū dzima dažādas idejas, viena par otru šausmīgākas. Rezultātā tika nolemts uzspridzināt Vestminsteras pili parlamenta atklāšanas ceremonijas laikā, kad tur sapulcēsies gan karalis, gan visi parlamentārieši, gan tiesneši, gan ministri. Vārdu sakot - uzreiz tikt vaļā no valsts galvas un sākt tautas sacelšanos. Tam gatavoties sāka ļoti nopietni. Viens no sazvērniekiem noīrēja telpu pie pašas parlamenta ēkas. Tika nolemts rakt tuneli. Bet tad… Kareivīgi noskaņoto katoļu grupai patiesi paveicās, vienam no viņiem (Robertam Persijam) izdevās noīrēt lielu pagrabu, kas atradās tieši zem Lordu Palātas! Dažu dienu laikā angļu teroristi pāri Temzai pārveda 36 mucas ar pulveri, kas kopā svēra 2,5 tonnas! Šāds sprādziens varēja pilnībā iznīcināt Vestminsteras pili, sabojāt Vestminsteras abatiju, izsist stiklus mājām, kas atradās 800 m rādiusā no epicentra...

Bet… Pirms paša atriebības sākuma sazvērniekiem pievienojās daži biedri, kas nemācēja “turēt mēli aiz zobiem”. Viens no viņiem vēstuli ar ziņu par sazvērestību nosūtīja savam paziņam lordam Montiglam, pēc ticības katolim. Ziņoja ar vislabākajiem nodomiem, lai ticības brālis neietu bojā. Bet lords izrādījās godkārīgs cilvēks un nolēma kļūt par “nācijas glābēju”. Vēstules saturs drīz vien kļuva zināms valsts sekretāram, tad arī pašam karalim. Tika iedarbināta soda mašīna. Sazvērnieki godpilnos spridzinātāja pienākumus uzticēja Gajam Foksam, uzticīgam un pārliecinātam cilvēkam. 4.novembra vakarā Gajs Foks, paņemot līdzi degļus, lukturi, drošinātājus, devās uz Vestminsteras pils pagrabu. Viņu tur jau gaidīja… Vienos naktī Foks bija atvests uz karaļa guļamistabu. Drošsirdīgais sazvērnieks neko neslēpa no karaļa un paziņoja, ka plānoja uzspridzināt parlamentu ar visiem tajā esošajiem viesiem. Karalis pavēlēja nodevēju ieslodzīt Tauera tornī un tur arī viņu nopratināt. “Veiksmīgam iznākumam” ļāva izmantot arī spīdzināšanu… 5. novembrī notika parlamenta atklāšana, kā tas arī bija ieplānots. Katoļu dzīve valstī kļuva vēl nožēlojamāka… Neizturot spīdzināšanu, kad abas kājas bija salauztas, bet abu roku plaukstas pilnīgi sašķaidītas, Gajs Foks atklāja visu sazvērnieku vārdus. Visiem tika izpildīts nāvessods… Angļu izlūkdienestam bija nepieciešamas vairākas dienas, lai sameklētu visus sazvērestības dalībniekus.

Nav briesmīgāka nozieguma kā dzimtenes nodevība. Sods bija šausmīgs — pakāršana, eviscerācija (iekšējo orgānu izņemšana) un saraustīšana četros gabalos. Iedomājieties vien: notiesāto pakar, bet ne līdz nāvei… Tad noņem cilpu un atgriež pie samaņas. Bet tad… upurim kā cūkai izņēma ārā iekšas…, nocirta galvu (tikai tad cilvēks nomira!), un vēlāk cilvēka ķermeni sacirta gabalos… 1606.gada janvārī Vestminsteras abatijas iekšējā pagalmā pulcējās Londonas iedzīvotāji, lordi, parlamentārieši, tiesneši, skatītāji, bendes… Uz paaugstinājuma pirmajam bija jāiziet Gajam Foksam. Patstāvīgi viņš to izdarīt nevarēja. Viņam palīdzēja trīs bendes. Un tad… Notika tas, ko nekādā veidā soda organizētāji nevēlējās redzēt: Gajs Foks pats nolēca no sastatnēm ar cilpu kaklā… Kakls pārlūza, Foks nomira tajā pašā acumirklī… Tādā veidā izglābjot sevi no visa pārējā… Kopš 1606.gada Lielbritānijā 5. novembris tiek svinēts kā valsts brīnumainie izglābšanas svētki. Šajā dienā parlamenta ēkai un karaļa rezidencei blakus tika veidotas uguņošanas, dedzināja simboliskos Gaja Foksa tēlus, lelles, izbāzeņus, bet Londonas puišeļi no garāmgājējiem ubagoja monētiņas: “Lieliskajam puisim Gajam!” Līdz 1859.gadam “Gaja Foksa nakts” bija valsts svētki, tad tos atcēla, bet tradīcija saglabājās… Interesants fakts: sākumā ar vārdu “gajs” tika saukts izbāzenis, ko sadedzināja, vēlāk tā sāka dēvēt jebkuru izbāzeni, tad arī cilvēku, kurš slikti ģērbies…

Un tad amerikāņi šādi sāka saukt visus jaunos vīriešus. Pēdējā laikā jaunu cilvēku vidū, kas tendēti veidot protesta akcijas, populāra kļuvusi “Gaja Foksa maska” kā anonimitātes un protesta simbols. 2005. gadā Britu karaļa monētu nams izveidoja 2 mārciņu monētu. Uz šīs monētas ir iegravēti dzejoļa, kas veltīts šim notikumam, vārdi: Atceries, atceries 5. novembri… Aptaujā (ko veica BBC), kuras laikā briti izvelējās 100 pazīstamākos tautiešus visā Lielbritānijas pastāvēšanas laikā, Gajs Foks ierindojās 30.vietā…

Andrejs JAKUBOVSKIS