1.novembris — Pirmā Jaunā gada diena ķeltiem, senie nāves un mūžīgās dzīves svētki Samheina

Tieši šajā dienā mirst Saules dievs. Viņš šķērso robežu starp dzīvo un mirušo pasauli, sarauj pelēko plīvuru, kas šķir šīs pasaules, un mirušo dvēselēm rodas iespēja apciemot dzīvos. Mirušajām dvēselēm ir dota tikai viena diena. Tad robeža atkal būs slēgta līdz 1.maijam, kad Saules dievs, izejot no pazemes gūsta, atkal saraus plīvuru. Šie svētki ķeltiem bija paši svarīgākie. Šajā dienā ikvienam ir iespēja “parunāties” ar saviem sen nomirušajiem senčiem, “veiksmīgākajiem” izdodas viņus arī ieraudzīt… Jau izsenis tika gatavoti speciāli ēdieni, maizi cepa raga formā (rags simbolizē pārticību). Gatavojoties svētkiem, ir nepieciešams sakārtot māju, izmest visu, kas vairs nav vajadzīgs un nolietojies. Jāuzmanās, lai kaimiņi savus gružus nesamet pie jūsu durvīm. Kopā ar svešiem atkritumiem pie jums atnāks arī citu cilvēku nedienas un problēmas. Tiek klāts svētku galds, kur goda vietā atrodas galda piederumi, kas domāti gariem. Svētku vakariņas notiek pilnīgā klusumā. Tiek uzskatīts, ka vakariņu laikā katram jāsadzird senču sniegtie padomi… Katrā mājā, kur tiek svinēta Samheina, jābūt lampai, kas pagatavota no izgrebta ķirbja, kurā ir ielikta svecīte: tas simbolizē to, ka Saules dieva gars sešus mēnešus būs Nāves dieva gūstā… Un vēl, šis atribūts veselu gadu no jūsu mājas atbaida visu ļauno.

Samheina — tas ir zīlēšanas laiks. Vissenākie tās veidi — ar ābolu: ābols tiek sagriezts 8 daļās, 7 tiek apēstas, domājot par savu izredzēto. Bet astoto met uz aizmuguri, pēc kā strauji pagriežas. Tiek uzskatīts, ka šajā brīdī ar pašu acs kaktiņu var ieraudzīt sava/savas izredzētā/izredzētās tēlu.

Cits svarīgs Samheinas atribūts — ugunskurs. Tajā jāsadedzina iepriekšējā gada visas rūpes, raizes. Samheina — vārti, kas ieved ziemā. Un, neskatoties uz to, ka šie ir nāves svētki, tie simbolizē jaunas dzīves sākumu. Sniegs it kā pārklāj visu, kas noticis iepriekšējā gadā, un piedāvā, atbrīvojoties no smaguma, sākt visu no sākuma. Protams, neiztika bez skumjiem un bēdīgiem ticējumiem. Tika uzskatīts, ka Samheinas dienā mirst tas, kas pārkāpis kādu aizliegumu, tabu un sadusmojis garus. Tad viņi arī ņem sev līdzi visus tos, kas ir grēkojuši. Bet arī tas tika uzskatīts par labu zīmi (kā gan nāve var būt laba zīme.. To saprast grūti…). Cienastā šajā dienā galvenais ir ķirbis. Lūk, īpaši svētītās maizes recepte: 2 glāzes ķirbja mīkstuma (iepriekš novārīt), 1 gāze eļļas, ¾ glāzes ūdens, 4 sakultas olas, 3,5 glāzes miltu, 1,5 tējkarotes sāls, 1 tējkarote malto muskatriekstu, 2 tējkarotes kanēļa, 2 tējkarotes sausā rauga, 2 glāzes cukura, 1 glāze rozīņu, 1glāze sasmalcinātu grieķu riekstu. Eļļu, ūdeni un olas rūpīgi samaisa ar ķirbi. Viendabīgajai masai klāt pievieno miltus, cukuru, raugu, sāli, kanēli un muskatriekstu. Visu rūpīgi samaisa. Tad pievieno riekstus un rozīnes. Mīklu ievietojam formā, kas iepriekš ieziesta ar sviestu un pārkaisīta ar miltiem. Cepam vienu stundu 180 grādu temperatūrā. Pasniedz ar krējuma sieru.

Vispār šajā dienā kāva lopus, kurus nevarēja turēt pa ziemu. Gaļu sālīja, kūpināja, vītināja. Bet lopu iekšas vajadzēja apēst, jo tās ir sarežģīti uzglabāt.

Otrais galvenais ēdiens Samheinā — aknu desa. Tika gatavots īpašs vīns no ābolu sidra, kam pievienoja vībotnes un citas zāles.

Vispopulārākais šīs dienas deserts — āboli krējuma masā. Pagatavošana ir vienkārša. Sagatavojiet nelielus ābolus. Ieduriet tajos koka pagalītes. Uzkarsējiet 200 gr krējuma īrisus un 200 gr sviesta. Iegūtajā maisījumā (karstā!) iemērciet ābolus tā, lai maisījums pilnīgi tos nosedz. Ļaujiet maisījumam atdzist. Lūk, tas arī viss! Gatavs!

Samheinas tradīcija — pārģērbšanās. Pārsvarā dzīvnieku ādās — kā mājdzīvnieku, tā arī meža dzīvnieku. Pārģērbās, lai savā mājā neielaistu ļaunos garus, bet tikai savus senčus. Tika uzskatīts, ka senči savus radiniekus pazīst jebkurā izskatā. Bet ļaunajiem gariem cienastu atstāja uz lieveņa. Vēl šajā dienā pilnīgi iespējams, ka var satikt visīstāko raganu. Pusnaktī, uzvelkot apģērbu otrādi, jāiziet uz ielas, jāiet atmuguriski, tad tikšanās ir garantēta.

Kāpēc es tik cītīgi šos svētkus devēju par Samheinu, nevis par Helovīniem, kā visi ir pieraduši? Tāpēc, ka vārds Helovīni ir saīsinājums no All Hallows' Eve (Visu svēto diena), bet tie ir pavisam citi svētki, kristiešu. Protams, daudzus Samheinas ticējumus pārņēma arī jaunie svētki, bet skaidrojums tiem bija pavisam cits — kristiešu. Drakulas, maniaku, zombiju tērpi — tā ir mūsdienīga tradīcija, kam nav nekāda sakara nedz ar Samheinu, nedz ar Helovīniem. Bet tradīcija ubagot saldumus ir saistīta tikai ar Ziemassvētkiem.

Lūk, tāpēc es arī pastāstīju par Saules dievu, Nāves dievu, zīlēšanas tradīcijām Samheinā, par senākajiem un nozīmīgākajiem ķeltu svētkiem, kas tiek svinēti jau vairākus gadu tūkstošus. Slāvi šajā naktī arī svinēja vienus no nozīmīgākajiem svētkiem — Veļu nakti. Un svinēšanas tradīcijas ir ļoti līdzīgas Samheinas svētku tradīcijām.

Andrejs JAKUBOVSKIS