“Masu informācijas līdzekļos jau ir izskanējusi informācija, ka arī kārtējās Saeimas vēlēšanās nebūs iespējams nobalsot internetā. Vai tā ir tiesa? Ja tā, tad kas kavē Saeimas deputātus pieņemt šo atbildīgo lēmumu? Ja deputāti bažījas par drošības aspektu, tad kāds spēj paskaidrot, kāpēc neviena banka nav piedzīvojusi bankrotu tikai tāpēc, ka ļauj veikt norēķinus internetā? Tātad interneta vidē var panākt nepieciešamo drošības līmeni un tas nevar būt arguments pret vēlēšanām internetā. Kāds ir patiesais kavēšanās iemesls, jo vēlēšanas internetā tika solītas sen, par to runāja arī pirms nesen notikušajām pašvaldību vēlēšanām.”
Jautājums tapis, apkopojot vairāku mūspuses iedzīvotāju izteikumus par šo tēmu. Pēc “Ezerzemes” žurnālista lūguma, atbildi uz to ir sagatavojis 11. Saeimas deputāts Juris Viļums:
“Diemžēl nākamajās Saeimas vēlēšanās vēl nebūs iespējams nobalsot internetā. Diskusijās izrādījies, ka jautājums gana sarežģīts. Pirmkārt, ir jāapzinās, ka valsts parlamenta vēlēšanu iznākums ietekmē ikvienu iedzīvotāju, tādēļ vismaz Latvijas iedzīvotāju vairākumam būtu jāizprot šādas elektroniskas vēlēšanu norises sistēmu un, galvenais, jāuzticas tās darbībai.
Latvijā informācijas tehnoloģiju ekspertu vidū viedokļi dalās par e-balsošanas drošumu. Nevaram vilkt paralēles ar internetbanku darbību - ja kļūdās bankas datorsistēma, tad mēs zaudējam savu naudu (kuru galu galā tomēr atgūstam). Jāatzīmē, ka bankas ne labprāt stāsta par savu sistēmu uzlaušanas gadījumiem, kuri, lai arī nav bieži, bet tomēr esot sastopami. Ja kāda kļūme (arī neapzināta) gadītos e-balsošanas sistēmā, tad zaudēta tiktu ticība godīgam vēlēšanu gala iznākumam. Diemžēl vispārīga neuzticība politiskajam procesam un politiķiem mūsu valstī apzināti un neapzināti tiek joprojām kultivēta.
Līdz ar to nav skaidra elektroniskās balsošanas tehniskā nodrošinājuma puse (e-paraksta nesēju — viedkaršu vai jauno ID karšu — izplatība Latvijas sabiedrībā ir zema) vai balsu uzpirkšanas risks vēlēšanu laikā (samaksā cilvēkam, nosēdini pie datora un liec nobalsot “kā nepieciešams”).
Tāpat jāatceras, ka šādas papildus balsošanas iespējas ieviešana prasa papildus līdzekļus. Turklāt būtu jānodrošina abu divu balsošanas sistēmu paralēlu pastāvēšanu vienlaicīgi (grūti iedomāties situāciju tuvākajā laikā, kad visi 100 % Latvijas pilsoņu, pensionārus ieskaitot, būtu gatavi balsošanai izmantot tikai interneta vidi). To labi parāda arī bieži pieminētās Igaunijas piemērs — šīs e-valsts 2011.gada parlamenta vēlēšanās elektroniski nobalsoja 24 % no vēlēšanu dalībniekiem (15% no balsstiesīgajiem pilsoņiem).
Citādi domāju, ka šādai e-balsošanas iespējai noteikti ir daudz plusu — ietaupīts vēlētāju laiks, ātrāka balsu skaitīšana un atvieglota balsošana ārvalstīs esošajiem. Tādēļ jāturpina strādāt, lai meklētu iespējas novērst riskus — viens no starpposmiem varētu būt elektroniskā vēlēšanu reģistra ieviešana, lai dotu iespēju, piemēram, Rīgā un ārzemēs dzīvojošajiem nobalsot par sava vēlēšanu apgabala (arī Latgales) sarakstu.”
Jautājumu sagatavoja Juris ROGA
.jpg)
