17. - 18. oktobrī VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) un a/s “Latvijas autoceļu uzturētājs” organizēja trīs seminārus par LVC Latgales reģiona pārvaldīšanā esošo valsts autoceļu uzturēšanu 2013./2014. gada ziemas sezonā. Semināru galvenās tēmas — iepriekšējā ziemas sezonā veikto autoceļu uzturēšanas darbu novērtējums un noteiktais valsts autoceļu uzturēšanas līmenis un realizācijas organizācija 2013./2014. gada ziemas sezonā, kā arī LVC komunikācija ar sabiedrību un citām organizācijām par aktuālo satiksmes situāciju uz valsts ceļiem ziemas sezonā.
17. oktobrī šāds seminārs notika Dagdā, tautas nama zālē. Tajā piedalījās VAS “Latvijas Valsts ceļi” Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis, LVC Latgales reģiona direktors Jānis Čudarāns, LVC Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs, LVC uzturēšanas un plānošanas daļas vadītājs Vladislavs Nartišs. LVC Uzturēšanas kontroles daļas vadītājs Jānis Kastanovskis, a/s “Latvijas autoceļu uzturētājs” Ražošanas departamenta direktors Juris Millers, kā arī citas amatpersonas no pasūtītāja un izpildītāja organizācijām, pašvaldību pārstāvji no bijušo rajonu pašvaldībām. Pasākumā tika aicināti piedalīties reģionālie mediji.
Viena pozitīva ziņa izskanēja jau semināra sākumā, proti, valsts piešķirto līdzekļu ceļiem nebūs mazāk kā iepriekšējā gadā, lai gan galīgais cipars vēl var mainīties uz vienu vai otru pusi — 2014. gadā valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai no valsts budžeta paredzēts par 14,8 miljoniem latu vairāk kā 2013. gadā. Bēdīgā ziņa: neskatoties uz šo pieaugumu, arī 2014. gadā Latvija būs pēdējā vietā Baltijā pēc valsts budžeta ceļu finansējuma, turklāt ievērojami atpaliekot no kaimiņiem — Lietuvas un Igaunijas. Finansējums ir ļoti mazs un joprojām turpinās ceļu tīkla novecošanās un tas ir nopietns diskusiju objekts. Problēmas ir ne tikai ar asfaltētajiem ceļiem, ļoti nolietojušies ir arī grants seguma ceļi. Šogad valsts autoceļu uzturēšanai ziemā ieplānoti aptuveni 20 miljoni latu. Pagājušajā ziemas sezonā bija par miljonu mazāk, bet faktiski iztērēti 28 miljoni. Atliek vien cerēt, ka ziema nebūs sniegiem bagāta un atkala būs reta parādība. Autoceļu uzturēšanas klasēs nekādu izmaiņu šogad nav.
Turpinājumā bija ļoti daudz dažādu ciparu, datu un citas informācijas, kas vairāk nozīmīga speciālistiem nekā avīzes lasītājiem. Viens moments gan interesants — ceļu uzturēšana ziemā prasa ļoti daudz līdzekļu un veidojas pārtēriņš. Uz kā rēķina tas kompensējas? Izrādās, uz vasaras darbu rēķina, proti, vairāk iztērē ziemā, mazāk var izdarīt vasarā.
Seminārā bija iespēja uzdot jautājumus. Dagdas novada pašvaldības ceļu meistars Aivars Belkovskis uzsvēra to, ka valsts līmenī ceļu uzturēšanas jautājums faktiski ir pietiekoši labi sakārtots, ceļus notīra atbilstoši to uzturēšanas klasei un noslēgtajiem līgumiem. Ir arī ministru kabineta noteikumi, taču netiek ņemts vērā viens būtisks apstāklis, proti, pašvaldības vadās arī pēc likuma par pašvaldībām, kas tām uzliek par pienākumu nodrošināt vietējos iedzīvotājus ar medicīnas pakalpojumiem, ar brīvu piekļūšanu ugunsdzēsējiem, lai skolēni var brīvi tikt uz skolu, lai autoveikals var piebraukt utt. Līdz ar to, pašvaldība ir spiesta tīrīt ceļus, neskatoties uz uzturēšanas klasēm. Reāli Dagdas novadā divos pagastos iedzīvotāju skaits ir ap tūkstoti, pārējos mazāk un vismazākajā apmēram 300 cilvēku. Šāds iedzīvotāju skaits nevar nodrošināt minimālo plūsmu, lai ceļus uzturētu pat pēc zemākās — D uzturēšanas klases. Bet tur reāli dzīvo pensionāri, slimi cilvēki, ģimenes ar bērniem un tētis ar vecu “Žiguli” mēģina viņus aizvest uz skolu, jo skolēnu autobuss tur nekursē. Te mums arī rodas problēma, ka, neskatoties uz uzturēšanu, pašvaldība spiesta tīrīt šos ceļus tik, cik vajag, dažreiz biežāk nekā tiekot tīrīti A uzturēšanas klases ceļi. Klātesošie negribēja ticēt...
“Bet tā tas ir,” A. Belkovskis palika pie sava. “Faktiski mums ir divas uzturēšanas klases no visām — var izbraukt un nevar izbraukt. Citu variantu mums vienkārši nav. Vairākkārt dzirdēts, ka mediķi nes slimnieku uz nestuvēm kilometru vai divus ...
Vēl viena lieta. Pagastu centros lielākoties ir valsts ceļi, kuriem pārsvarā piešķirta D un C uzturēšanas klase. Skaidrs, ka pagasta centrā kustības intensitāte ir lielāka nekā kaut kur citur uz tā paša ceļa. Lai nodrošinātu iespēju cilvēkam nokļūt uz darbu, bērnudārzu vai skolu pašvaldība diezgan bieži spiesta tīrīt arī valsts ceļus par saviem līdzekļiem tieši pagastu centros un tur, kur pašvaldības ceļš pāriet valsts ceļā, kādu gabalu turpinās kā valsts ceļš un atkal — kā pašvaldības ceļš, kuram ir D klase, jo tā galā dzīvo cilvēki. Attiecīgi nav nozīmes pašvaldībai tīrīt savu ceļu, ja pa to paliks neiztīrīts valsts ceļš. Mēs tos tīram arī tāpēc, lai cilvēkiem nodrošinātu visus pakalpojumus.”
Latvijas Valsts ceļu pārstāvju piedāvātais risinājums ir samainīties ar ceļu posmiem, proti, pašvaldība notīra valsts ceļa posmu, ceļu uzturētājs kaut kur citur notīra pašvaldībai piederošo ceļu posmu. Citviet šis variants tiekot veiksmīgi praktizēts, to ieteica arī vietējiem.
Bet ja vien tik to bēdu. Vēl viena problēma parādās tamdēļ, ka pašvaldība savus ceļus tīra agrākā rīta stundā nekā ceļu uzturētājs valsts ceļus. Citādi nevar, ja grib nodrošināt pašvaldības skolēnu autobusu un cita transporta kustību. Pēc kāda laika brauc autoceļu uzturētāja lielā mašīna, kura tīra valsts ceļu un pie reizes uztaisa pamatīgu valnīti priekšā pašvaldības ceļam. Pašvaldībai attiecīgi atkal jānorīko traktors, lai to novāktu un varētu normāli izbraukt.
Par piešķirto finansējumu plūdu seku novēršanai, protams, liels paldies, jo arī Dagdas novadā bija daudz bojātu ceļu. Vienīgi mieles radīja tas, ka naudiņu kontā ieskaitīja septembrī, un visu vasaru nācās braukt pa bojātiem ceļiem. Tikai tagad var tos salabot.
Dagdas novada domes izpilddirektors Ivars Pauliņš atgādināja par to, ka realizējot projektu “Satiksmes drošības infrastruktūras uzlabojumi Daugavpils ielā Dagdā”, tika ierīkota jauna gājēju ietve pa Daugavpils ielu no krustojuma ar Alejas ielu līdz pilsētas robežai, kur ir degvielas uzpildes stacija. Savulaik bija plānots, ka projekta otru daļu, proti, gājēju ietves posmu no pilsētas robežas līdz Ozoliņiem uzbūvēs Latvijas valsts ceļi.
Ivars Pauliņš: “Mēs savu daļu uztaisījām, bet otra daļa ir ceļiniekiem. Šobrīd nekas nenotiek, vai tuvākajā nākotnē ir iespējams to realizēt?”
Pagaidām iepriecinošu ziņu nav.
Otrs liels izpilddirektora lūgums ir saistībā ar ceļmalu pļaušanu, sevišķi tas attiecas uz Ezernieku, Svariņu, Bērziņu un daļēji arī Šķaunes pagastu. Viņaprāt, ir ļoti slikti, ka ceļu uzturētāju tehnika brauc un pļauj latvāņus, kad viņi izauguši un sēklas sāk birt. Iznāk, ka nevis apkaro, bet izplata šos augus. Ceļu uzturētājam pļaušanas grafikus jāmaina kardināli.
Ja kodolīgi, tad atbilde skanēja tā, ka problēma jārisina kompleksi. Tikai mehanizēti pļaujot un tikai ceļu nodalījuma joslā — tā ir bezjēdzīga cīņa.
Juris ROGA
.jpg)
