Klāt rudens un slavenais Šķeltovas tautas nama vokālais ansamblis “Zvonņica” atkal pulcināja draugus uz plašu atvasaras koncertu “Babje leto”, kā vienmēr sarūpējot arī pa kādam pārsteigumam. Šoreiz, piemēram, tiem, kuri uz koncertu ieradās mazliet agrāk, bija iespēja redzēt arī to, kā norit mēģinājums. Krāšņas dabas materiālu cepures svētkiem dāvināja Ļena Kozlova, kura pati nevarēja ierasties uz pasākumu, kurā viņai tika pateikts milzīgs paldies. Vokālā ansambļa “Zvonņica” vadītāja Ļena Afanasjeva prezentēja savu jauno dziesmu. Vieskolektīvi ne tikai dziedāja un dejoja, bet atklāja dažus savus noslēpumus.
Ārā tumšs, bet Šķeltovas tautas namā ļoti skaisti svētki, daudz cilvēku, sirdīs mīla, saskaņa un prieks. Noteikti gribas uzsvērt to, ka koncertprogramma bija ļoti pārdomāta, tālab tā aizrāva un laiks skrēja nemanot. Arī pats pasākums bija teicami organizēts: skatuves noformējums bija tur, kur tam jābūt, neaizsedza un netraucēja vērot kolektīvu priekšnesumus; ja mikrofoni ne- bija nepieciešami, tie tika novākti malā un novietoti atpakaļ tad, kad uzstājās dziedātāji vai uz skatuves kāpa Sigita un Andris, kuri pieteica kolektīvus. Vārdu sakot, Šķeltovā bija nopietni padomāts par skatītājiem, kam citviet diemžēl nepievērš nekādu uzmanību...
Rudenīgi krāsainajā vakarā Sigita un Andris sveica tos ļaudis, kuri nav vienaldzīgi pret rudens skaistumu, dziesmu un deju. Šķeltovā senu draugu satikšanās jau kļuvusi par skaistu tradīciju, kas atnes prieku un uzlabo noskaņojumu. Pirmais raujas uzstāties uz skatuves Andzeļu Tautas nama vokālais ansamblis “Priekam”, taču viņiem vēl mirkli jāpagaida aizkulisēs, jo Sigita un Andris zina visu par kolektīviem, arī par šo. Viņu tālākā viesturneja? Protams, ka Šķeltovā! Ko dara ar lieko svaru? Nav tāda, jo ansamblim ir dārgs katrs tā grams! Dopingu lietojat? “Ā, lūk, kā tas saucas! Bet mēs domājām, ko mūsu šoferis Juris ielej mums pirms katras uzstāšanās?”
Arī par Asūnes Tautas nama līnijdeju grupu “Balzāms dvēselei” koncerta vadītāji bija uzzinājuši dažus noslēpumus. Ar zvaigžņu slimību “Balzāms dvēselei” slimo vienīgi tad, kad zālē ir vīrieši. Pozitīvi attiecas pret apvienošanos ar “Zvonņicu”, jo “Zvonņica” skan kā balzāms dvēselei. Mīļākā uzkoda — īstas sievietes pēc pirmās glāzes neuzkož! Tādas, lūk, asūnietes!
Ja jau par visiem tad par visiem. Aptaujā, ko cilvēki grib zināt par “Zvonņicu”, noskaidrots, ka visvairāk viņus interesē, kāds ir kolektīva sieviešu lielākais trūkums? “Kaunīgums — mēs nekad neatceramies vārdus un vienmēr kaunamies. Kā relaksējas pēc vieskoncertiem? “Galvenais dopings — prasmīgu vīrieša roku masāža, ja nav — aizvietojam ar balderjāņu pilieniem, kurus lietojam spaiņiem vien!” Kā tiek galā ar lieko svaru? “Mums tāda nav, tās ir papildus vietas bučām!”
“Zvonņicas” vokālistu spēcīgās balsis kā vienmēr skanēja dzidri un harmoniski. To pašu var sacīt par jebkuru šī vakara vokālo ansambli — visi bija gatavojušies un katrs kolektīvs tika sagaidīts un pavadīts ar ilgiem aplausiem. Duetā dziedāja arī vakara vadītāji Sigita un Andris, kuri izpelnījās vētrainus aplausus!
Svariņu Tautas nama teātra studija “LORETa” arī neslēpa neko: garākā viesturneja bijusi Baltkrievijā, vidējais apavu izmērs — 39, mīļākās uzkodas — vīnogas un šokolāde.
Piedrujas tautas nama vokālais ansamblis “Daugaviņa” uz Šķeltovas skatuves koncertēja pirmoreiz, taču tādēļ nekādas atlaides netika dotas un savi noslēpumi bija jāizpauž. Vissvarīgākais notikums kolektīva dzīvē ir vieskoncerti. Lielākais tā trūkums raksturīgs mums visiem — trūkst naudas. Vidējais kurpju izmērs — jaunietes (devičij).
Nezināmu iemeslu dēļ tikai jaunizveidotais Šķaunes Tautas nama vokālais ansamblis “Atpūtai” nebija atklājis noslēpumus vakara vadītājiem, bet piekrita paši atbildēt uz anketas jautājumiem. Sanāca stāsts par piedzīvojumu ceļā uz Šķeltovu. Nedaudz arī pasūkstījās, sak, atstā- jām savus bērnus, lopus, dārzu un skrienam uz mēģinājumu. Vis jau labi, bet nezin cik ilgi tā būs? Vai tikai vīri nesāks meklēt jaunas dāmas? Bet pamati ir likti — šķaunietes nodziedāja divas dziesmas par rudeni un mīlestību. Mazs misēklis sanāca kolektīva muzikantam, kurš pirmajā piegājienā nespēja uzņemt pareizu akordu, taču tā laikam bija ieplānota odziņa, lai uzjautrinātu skatītājus: “Ieraudzīju zālē tik daudz skaistu sieviešu un acis bēga katra uz savu pusi…”
Nekādu noslēpumu nebija Jānim Varslavānam, toties bija skaistas dziesmas un skanīga balss. Pāris reizes uz skatuves kāpa visiem pazīstamā Dana, kura izpildīja Austrumu dejas. Koncerts noslēdzās ar visu kolektīvu kopīgu sadziedāšanos, bet fonā dejoja svariņietes. Pēdējais akords — salūts pārplēšot balonus.
Koncertu apmeklēja Aglonas novada domes priekšsēdētāja Helēna Streiķe, kura pateicās tautas nama vadītājai Astrīdai Leikumai, ka vakars izdevies, paldies sacīja arī novada ansamblim “Zvonņica” un tā vadītājai Ļenai Afanasjevai. Priekšsēdētāja uzrunāja visus pasākuma dalībniekus, akcentējot trīs svarīgus vārdus: draudzība, mīlestība un cerība. Draudzība bija redzama zālē un uz skatuves, kur uzstājās brīnišķīgas meitenes. Varbūt vīriešiem bija skaudība, ka viņi tur nebija?
Streiķes kundze aicināja padomāt par to: “Mūsu meitenes godam sagaidījušas savu atvasaru, redzējām kolektīvus no novadiem un pagastiem un tas ļoti priecē, jo draugu nekad nav par daudz. Šeit bangoja mīlestības pret deju un dziesmu. Kādas jūs esat malaces! Nekas, ka vīri palika mājās, nekas, ka bērni palika mājās. Jūsu vīri varbūt neizrāda, bet ir lepni par jums un priecīgi par jums, ka esat tādas. Cerēsim, ka varbūt nākamajā atvasarā dejos un dziedās arī jūsu vīri!”
Juris ROGA
.jpg)
