Cenas nemanāmi paaugstinās
Mūs visus uztrauc ikdienas preču un pakalpojumu cenas sakarā ar pāreju uz eiro. Vieni ierēdņi mierina, ka cenu palielināšanās nav gaidāma, savukārt citi prognozē to pieaugumu. Valstī pat sākusies akcija “Par eiro godīgu ieviešanu”. Jau desmitiem Latvijas uzņēmēju ir parakstījušies par maksimāli godīgu noteikumu ievērošanu, pārejot uz eiro.
Patēriņa cenu monitorings, ar ko nodarbojas Ekonomikas ministrija, iekļauj savā uzskaitījumā 120 izsekojamo preču un pakalpojumu. Tas notika Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Jelgavā un Rēzeknē. Kā redzam, Krāslavas šajā sarakstā nav.
Vērsos pie vairākiem Krāslavas tirdzniecības firmu pārstāvjiem, vēloties uzzināt, vai ražotāji plāno palielināt pārdošanas cenas. Apspriest šo jautājumu diemžēl viņi atteicās, atsaucoties uz laika trūkumu un citiem iemesliem.
Janīna (attēlā): “Es labprāt iepērkos lielveikalos, jo tur tiek pie- dāvāts diezgan plašs ikdienas preču sortiments, kā arī ir atlaides. Un pats galvenais, protams, pārtikas produkti. Esmu ievērojusi, ka cenas dažiem produktiem, kaut arī nedaudz — uz vienu, diviem santīmiem — tomēr paaugstinājušās. Piemēram, Tukuma piens, daži biez- piena sieriņu veidi un maizes izstrādājumi. Visticamāk, tas ir cenu kāpuma sākums.
Mani kā pircēju uztrauc vēl viens jautājums. Pieņemsim, pērkot jogurtu, desu un dažus citus produktus, es, kā tas nākas, izpētu to sastāvu. Jo ir svarīgi taču zināt, kādas vielas tiek izmantotas produktu pagatavošanā: emulsijas, stabilizatori, aromatizētāji. Protams, jo produkts dabīgāks, jo labāk. Bet reizēm pētot uzrakstus, nākas secināt, ka velti nav paņemta līdzi lupa. Burtiņi reizēm ir tik smalki, ka neko nevar izlasīt pat cilvēks, kam ir laba redze, nerunājot jau par cilvēkiem gados.”
Zinaīda (attēlā), krāslaviete: “Pilnīgi iespējams, ka cenas ikdienas produktiem un rūpniecības precēm paaugstināsies, un mēs tur neko nevaram darīt. Mēs, pircēji, nekad netiksim skaidrībā: kas paaugstina preces — ražotāji vai pārdevēji. Un vēl jo vairāk — nevarēsim to ietekmēt. Vienīgais, kas atliek cilvēkam ar zemu pirktspēju — ”ķert” akcijas lielveikalos. Problēma, manuprāt, ir tajā, ka tādas mazas pilsētiņas kā Krāslava iedzīvotājiem, nav lielas izvēles. Kā arī nav tirgus, kur zemnieki varētu pārdot pienu un gaļu. Piemēram, Rīgā, ienākot centrāltirgū, ir iespējams produktus nopirkt lētāk nekā tas ir veikalos, kā arī kvalitatīvākus. Pie dažiem pārdevējiem tur pat rindas veidojas.
Tagad diezgan daudz tiek runāts par cenu noapaļošanu. It kā pārejot uz eiro, noapaļojot cenas, tās kļūs vairāk pievilcīgas. Jautājums tikai — kam? Pensionāriem, kas skaitīs katru santīmu, kā viņi to dara arī pašlaik? Atbilde droši vien ir zināma. Bet domāju, ka cerēt mums vajag nevis ražotāju un pārdevēju godīgumam, bet, pirmkārt, pensiju un algu palielinājumam. Tad no cenām cilvēki nebaidīsies.”
P.S. Neslēpšu, ka kāds uz jautājumu atbildēja ar jautājumu: “Un kāpēc ”Ezerzeme” kļuva dārgāka? Kļuva dārgāka. Bet noslēpuma nav. Tā ir elementāra avīzes izdzīvošana…
Sagatavoja Valentīna SIRICA