Daudzviet Latvijā pedagogi vairāk vai mazāk krāšņi nosvinēja Starptautisko skolotāju dienu. Taču vietās, kur skolas slēgtas un pedagogi ir palikuši bez darba vai mainījuši profesiju, šī diena ne ar ko neatšķīrās no ikdienas. Tikai ne Svariņos!
Paldies par skolotāju dienai veltīto pasākumu pirmām kārtām pienākas piecām jaunām meitenēm: Mairitai Bidzānei, Viktorijai Andronovai, Ievai un Adrianai Anufrijevām un Inolai Guļbiņai, kā arī vēl trīs bērniem un studentam, kuri izteica vēlmi palīdzēt un komandai pievienojās vēlāk — Džesikai Ružai, Dmitrijam Račko, Veronikai Babahinai un Sergejam Savko.
Palīgā nāca arī tautas nama vadītāja Erna Šļahota: “Ja nebūtu šo piecu meiteņu priekšlikuma, šāds pasākums pie mums nenotiktu. Es tobrīd biju atvaļinājumā, kad viņas atnāca pie manis un pauda vēlmi organizēt koncertu. Aicināju nedēļu pa- ciesties, atnākšu no atvaļinājuma un tad visu pārrunāsim. Skatos, pēc šiem vārdiem viņām mainījās sejas, nokāra galvas. Sapratu, ka tūlīt pat jā- painteresējas, kādu īsti koncertu viņas grib. Kad man pateica, ka grib sarīkot koncertu, kas veltīts skolotāju dienai, sapratu — šo koncertu nevar atlikt uz vēlāku laiku. Ar to viss sākās.”
Nesenā pagātnē Svariņu pagastā darbojās Labiešu skola, kas ar Dagdas pašvaldības lēmumu tika slēgta 2009. gada 31. augustā. Tās telpās atvēra novadpētniecības istabu un iekārtoja nevalstiskās organizācijas. Vēl agrāk, līdz ar sovhozu un kolhozu sabrukumu, pārstāja darboties arī Svariņu bērnudārzs, kura ēka jau ilgstoši stāv tukša. Taču iestāžu darbinieki nekur nav pazuduši.
“Meitenes domāja, ka pasākums būs tikai piecām skolotājām, jo tieši tik daudz savu skolotāju viņas pazina,” turpina Erna. “Kad sastādījām sarakstu, tajā iekļāvām visus pedagogus un bērnudārza audzinātājas, kuras šobaltdien dzīvo pagasta teritorijā. Iz-rādījās, ka tie ir 20 cilvēki, kuri savulaik audzināja un skoloja mūsu bērnus! Daļa jau pensijas vecumā, bet daļa arī šodien strādātu savā mīļajā profesijā, ja vien Svariņos pastāvētu skola un bērnudārzs. Meitenes pašas izgatavoja ielūgumus uz pasākumu, pašas aiznesa un personīgi atdeva katram pedagogam. Katram skolotājam viņas savām rokām izgatavoja “saldo krizantēmu”, izmantojot tam krāsainu papīru, kociņus un konfektes. Es uzrakstīju pasākuma plānu, pirms koncerta notika mēģinājumi — gatavojāmies nopietni.”
Uz skolotāju dienai veltīto pasākumu Svariņu tautas namā ieradās 14 pedagogi. Vārds “bijušie” šajā pasākumā faktiski netika lietots, tas noritēja tādā gaisotnē, it kā skola arvien vēl būtu dzīva un, atskanot zvanam uz stundu, skolēni kārtējo reizi ver tās durvis, burtiski sabirstot klases solos... Pasākums noritēja kā svētku stunda — skolēni sēdēja solos, skolotāji — skatītāju rindās, bet stundu (pasākumu) vadīja Erna Šļahota, kurai ir pionieru organizācijas vadītājas un pedagoģes darba pieredze. Piecas meitenes un četri viņu palīgi tika saukti uz skatuves, kur dziedāja, dejoja, deklamēja, rādīja īslugas. Par Svariņu skolotājiem runāja tagadnē, visa stunda ritēja tā, it kā viss vēl šodien darbotos. Tā bija patiesa svētku stunda cilvēkiem, kuri pedagoģiskajam darbam atdevuši dzīves labākos gadus. Pasākums tik ļoti iepatikās, ka no skolotāju puses izskanēja priekšlikums to padarīt par tradicionālu, bet tā iniciatores un viņu palīgi vēl nekad agrāk nebija saņēmuši tik daudz aplausu un sirsnīgu pateicības vārdu kā todien.
Juris ROGA
.jpg)
