Ezeru novads — nabadzīgs reģions. Kas to būtu domājis, ka vēl nesen labvēlīgās Latgales simbols tagad ir pamestie ciemi un pagasti, pustukšās skolas, neapstrādātie lauki, ko par nieka grašiem pērk ārzemnie- ki… Ir sāpīgi par to runāt, taču viss vēl nav zaudēts. Zem necaurredzamajiem izdzīvošanas mākoņiem norūdās cilvēku bagātība, un tieši tagad, kā nekad agrāk, īpaši tiek vērtēta līdzjūtība un nesavtīga palīdzība. Un vai var mierīgi gulēt, kad ne visās ģimenēs uz galda ir pilnvērtīga barība un no tā cieš, pirmkārt, bērni. Demogrāfija ar mīnus zīmi — visspēcīgākais apvainojums valdībai, kas domā tikai par starppartiju cīņu un ir norūpējušies tikai par sevi.
…Oktobra pirmā sestdiena. Bez uzaicinājuma atnācu uz labdarības organizācijas “Caritas” apartamentiem. Visas senās paziņas — V. Gekiša, A. Jermaka, V. Cimmermane, N. Seņkova — gaidot atskrienam bērnus, darbojās virtuvē. Piektā brīvprātīgā J. Gasperoviča strādāja ar dokumentiem — debetam ar kredītu jāsakrīt vienmēr! Kā arī stingri tiek kontrolēta sagatavoto ēdienu kvalitāte.
Šajā dienā uz pusdienu ēdienreizi gaidīja četrdesmit zēnus un meitenes. Atnāca mazāk: daļa ēdiena tiek sūtīta uz mājām. Pirmais atnāca Jānis — ar savu trauku. Pats apsēdās pie klātā galda, bet savai divus gadus mazajai māsiņai pusdienas nesīs mājās. Kas šoreiz sestdienas ēdienkartē? Nav maz, pat daudz! Biešu zupa ar krējumu, otrajā ēdienā — mīcīti kartupeļi ar gaļiņu un klāt vēl sālīts gurķītis, arī kompots, cepumi, āboli. Smarža ēdamzālē tikai pastiprina ēstgribu, par ko šeit neviens nesūdzas.
Labsirdības mītnē neesmu pirmo reizi, uzreiz pamanu pārmaiņas: jaunas virtuves mēbeles un trauki. Ja jau tiek gatavots mājas ēdiens, tad arī interjeram jābūt mājīgam. Ēšana šeit nekad nesākas bez lūgšanas: “Mūsu ikdienišķo maizi dod mums šodien…”
Pirms katra jaunā mācību gada manas paziņas uztraucas: vai arī šogad izdosies turpināt labdarības akciju, kas pilsētai ir tik nepieciešama? Dievs ir labestīgs, un ziedotāju saraksts nesarūk — V. Dudeviča, J. Juraga, J. Gajevska, A. Kropa, A. Štillere, A. Andrijevskis, S. Bartušs, P. Muižnieks… “Caritas” brīvprātīgās saviem ziedotājiem ne tikai saka pateicības vārdus, bet arī lūdzas par viņiem Krāslavas Romas katoļu baznīcā. Ne pirmo reizi jau izskan pateicības vārdi Latvijas Sarkanā Krusta tālās Šķaunes nodaļai. Lūk, ko pastāstīja labdarības organizācijas “Caritas” ilggadējā vadītāja Sandra Drozdova: “Tieši neatceros, bet brīnišķīgā sadarbības tradīcija ar Krāslavas “Caritas” iesākās pirms pieciem gadiem. Šeit ir svarīgi precizēt: pilsētas bērniem no trūcīgām ģimenēm palīdz ne bagātie lauku iedzīvotāji. Čaklajiem lauku ļaudīm dārzeņu un augļu vienmēr daudz, kāpēc lai nepadalītos ar pilsētniekiem? Vēl jo vairāk, ka ilgi lūgties nevajadzēja. Mēs atsūtījām divus reisus ar kartupeļiem, kāpostiem, burkāniem, kabačiem, bietēm, ķirbjiem, āboliem, kā arī konservus un kompotus… Kvalitāte — augstākā, viss sarūpēts kā sev. Uz Sarkanā Krusta aicinājumu atsaucās divdesmit četras ģimenes, un ne tikai tās, kuras ir mūsu nodaļas uzskaitē. Visiem milzīgs paldies. Īpašs paldies Šķaunes pagasta uzņēmējai Larisai Turutei par piedāvāto transportu, jo līdz Krāslavai no Šķaunes ir liels attālums. Paldies sakām arī šoferim Andrejam Listakam, kurš pārveda ne vienu vien pārtikas kravas centneru. Visi kopā mēs esam liels spēks!”
Šeit ir jāpiemin, ka līdz ar triju novadu apvienoto Sarkanā Krusta Komiteju labdarību demonstrē arī brīnišķīgais Krāslavas pamatskolas pedagogu un skolēnu kolektīvs. Tas, kas tiek dots no sirds, sasniedz dvēseli. Līdzjūtība — tā ir prasme citu nelaimē saskatīt savas personīgās. Neviens nav pasargāts no nelaimēm, un divkārt patīkamāk ir palīdzēt, nekā… Un tā tas turpinās divu gadu tūkstošu garumā: cilvēki ceļ baznīcas, bet draudzes palīdz tiem, kuri cieš. Ar Dievpalīgu labdarības organizācija “Caritas” ir atradusi pajumti ēkā, kas pieder baznīcai.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
