Rudens velomaratons

Sava vecuma kategorijā ne tikai bija ārpus konkurences, bet arī saņēma balvu — dāvanu karti. Viņa plāno nopirkt jaunu sporta tērpu, lai arī turpmāk varētu piedalīties sporta pasākumos. Mājas sporta kolekcijā glabājas divi kausi, kas iegūti pavasara krosos, ir vēlēšanās iegūt arī trešo. Bet pirmais nozīmīgais vērtējums tika saņemts Rīgā, kļūstot par 5 km slēpošanas distances uzvarētāju profesionāli tehnisko skolu dalībnieku vidū. Tas bija tik nesen, un tomēr tas bija tik sen… Kas tiesa, tas tiesa - sporta nodarbības pagarina jaunību. Mūsu Jevģēnija - nelabojama optimiste un ļoti enerģiska. Lai visur paspētu — min pedāļus, paralēli sveicinoties ar krāslaviešiem. Pēc mana lūguma saskaitīja — dzīves laikā ir nomainījusi trīs divriteņus, sajūtot piecu ātrumu velosipēda priekšrocības. Un tas vēl nav viss, jo Jevģēnija ir Rīgas hokeja kluba “Dinamo” līdzjutēja, nepalaiž garām nevienu spēli, kas tiek translēta televīzijā, bet reizēm, dēlu aicināta, papildina līdzjutēju rindas sporta arēnā galvaspilsētā. Viņas liktenis ir tipisks: kā jau visas lauku meitenes sapņoja par rūpnīcas profesiju, rāvās uz lielo pilsētu. Pirmā vērpējas — tinējas profesija nenobaidīja, bet, nostrādājot trīs gadus “Rīgas manufaktūrā”, labākas algas dēļ aizgāja strādāt uz “Alfu”.

Pārkvalificējās, strādāja ar mikroskopu, lodēja mikroshēmas, saņēma labu algu, bet māmuļai, kura dzīvoja Robežniekos, sākās veselības problēmas. Nācās vēlreiz mainīt profesiju. Restorānā “Daugava” viņu laipni uzņēma, bet Krāslava jau arī līdz tam bija patikusi. Šeit arī satika dzīvesbiedru. Tā Jevģēnija Boļšakova kļuva par Maļinovsku, bet jaunā ģimene ātri vien saņēma dzīvokli Ezera ielā 18 - 18. Dēli, vecāku gādības ieskauti, auga bez problēmām. Vecākais dēls Dmitrijs ieguva augstāko izglītību un ieņem labu amatu galvaspilsētas ostā. Jaunā-kais dēls Oļegs sākumā Dagdā apguva automehāniķa specialitāti, tad aizsapņojās par ilgiem jūras braucieniem, tāpēc tagad jau pabeidz mācības jūrskolā.

Vienreizi mūsu redakcijas mašīna brauca mājās no Dagdas un pa ceļam paņēma gados jaunu līdzbraucēju. Tas izrādījās amatu skolas audzēknis Oļegs Maļinovskis. Mēs ar viņu tik interesanti runājām par makšķerēšanu, ka tā saruna uz ilgu laiku man palika atmiņā. Tas ir tiesa — tikai labā ģimenē izaug tādi dzīvespriecīgi un zinātkāri bērni. Nejauši uzzinot par tuvojošos jubileju, uzaicināju Jevģēniju uz redakciju, un viņa neatteica avīzei, ko lasa ar lielu gandarījumu. Vēl paralēli sporta nodarbēm manai senajai paziņai ir divi hobiji. Apgūstot lielisku pieredzi Krāslavas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā, viņa atklāja daudz kulinārijas noslēpumu un tagad sevi uzskata par kaislīgu pavāri. Viņas mīļākie ēdieni — pīrādziņi, ruletes, salāti. Bet vēl Jevģēnijai patīk īsināt garos rudens un ziemas vakarus pie šujmašīnas. Lai ko arī viņa iesāk — viss viņai izdodas. Lūk, par tādiem cilvēkiem mēs sakām — zelta rokas, dabas dots talants. Pati jubilāre pateicas saviem vecākiem, kuri iemācīja viņai mīlēt darbu. Viņa laukos nepazustu, bet pilsētā vēl jo vairāk. Bet vecumu vienkārši nevajag ievērot, bet darbu darīt ar mīlestību. Tā, kā to dara nenogurdināmā Jevģēnija.

Aleksejs GONČAROVS