11.oktobris — Vispasaules olu diena

Cilvēki olas uzturā lieto jau kopš seniem laikiem. Ir zināms, ka vistas dzīvoja Indijas džungļos, tieši tur arī tika pieradinātas, bet pēc tam kopā ar āriešu migrāciju savairojās Eiropā un Āzijā, nokļuva Āfrikā. Rietumu pusē vistas nokļuva ar Kolumba palīdzību. Līdz 1493.gadam tur neviens neko nezināja par tādiem putniem. Savukārt tagad tā ir visizplatītākā mājas vistu šķirne pasaulē. Ja saskaitītu visas olas, ko visas pasaules vistas nodēj gada laikā, tad sanāktu, ka katram cilvēkam pienākas 2 olas nedēļā. Visvairāk olu pārtikā izmanto Japānas iedzīvotāji, bet vismazāk — Tālo Ziemeļu iedzīvotāji (jo tur nav vistu). Vēl bez vistu olām pārtikā tiek izmantotas zosu, pīļu, paipalu, strausu un baložu olas. Pirmajā vietā, protams, ir vistu olas, mikroelementiem, olbaltumvielām un vitamīniem bagātas. Visi stāsti par “bīstamajām” olām pēc pārbaudēm izrādījās pārspīlēti. Pretēji mediķu nesenajām apsūdzībām, olu lietošana neietekmē holesterīna līmeni asinīs. Tāpēc viena ola dienā — nevienam neskādēs! Vispasaules olu diena — tie, pirmkārt, ir kulinārijas svētki, svētki tiem, kam olas garšo dažādos veidos: vārītas, ceptas, marinētas (jā! Ir arī šādas!). Visizplatītākais ēdiens, kas pagatavots no olām — omlete. Nosaukums ir franču, bet omletes dzimtene — Vācija! Gadījums, un atkal ga- dījums… Imperators Josefs I bija medībās Vācijas dienvidos. Medības ieilga, medību kaisles varā imperators palika viens pats meža biezoknī. Un valdnieks jutās izsalcis. Meža malā ieraudzīja zemnieku māju, ienāca iekšā. Saimnieki negaidīja tādu viesi, tāpēc apjuka, savāca visu ēdamo, kas mājās bija atrodams (olas, piens, milti, cukurs, sauja rozīņu). Visu samaisīja, izlēja uz pannas, izcepa pankūku, uzcienāja… Izsalkušais imperators pats nemanīja, kā noēda piedāvāto ēdienu. Un tad ieradās galminieki. Josefs galminiekiem stingri noteica uzrakstīt ēdiena recepti un pavēlēt imperatora virtuvei, lai katru rītu viņam brokastīs būtu šis ēdiens. Tā radās omlete… Nē. Nevis omlete, bet “Rjuhrais”, kā tas tiek izrunāts vāciski. Bet šī ēdiena klasiskais variants joprojām ir ar rozīnēm!

Recepte izrādījās veiksmīga… Vārds “omlete” nācis no franču valodas. Bet franču omletē nav nedz piena, nedz miltu. Tās ir viegli saputotas olas, kas ceptas eļļā, līdz kļūst pusgatavas, “garnējumam” visbiežāk izmanto sieru, zaļumus, sīpolus. Franču omletei nav jābūt biezai, tāpēc tās pagatavošanas laikā panna nekad netiek nosegta ar vāku. Daudzi pazīst spāņu omleti — tortilla. Olīveļļā ceptus kartupeļus pārlej ar olu, cep pannā. Nedrīkst aizmirst pikantos zaļumus un asos sarkanos piparus. Šādu omleti pasniedz kā karstā veidā, tā arī atdzesētu. Angļu omlete (skrambled eggz) ir līdzīga spāņu, tikai tur vēl pievieno Čedara sieru (rīvētu) un šķiņķi. Itāļu “frittata” atšķiras ar to, ka to cep cepeškrāsnī, bet pildījums ir visdažādākais — desa, šķiņķis, dažādi dārzeņi, siers, sēnes, spageti. Frittatas pagatavošana ilgst apmēram stundu. Japāņu ēdiens omuraisu — protams, pagatavots no rīsiem. Tos novāra, tad pannā apcep sviestā un aplej ar olu maisījumu. Omuraisu tiek pasniegts ar ketčupu, to ēd nevis ar pagalītēm, bet ar karoti, kas Japānā nav pieņemts. Vispār šīs receptes dzimtene ir Japāna, jo jau no seniem laikiem japāņi ēda čakinsuši —- rīsu piciņas, kas ietītas plānā, no olām ceptā pankūciņā. Taizemes omlete — kaijatsai — tiek pagatavota tikai zemesriekstu eļļā, olās noteikti tiek pievienota zivju mērce un laima sula, ka arī “baltie” pipari. Šis ēdiens ir viens no populārākajiem Taizemē. Tradicionālajā krievu virtuvē arī ir savs omletes veids — dročona. Šis ir bēru ēdiens, to gatavoja atceres dienās — kad tika apmeklētas senču kapavietas, dračona tika atstāta uz kapa. Recepte ir diezgan vienkārša: olas tika sajauktas ar pienu, tad tika pievienota vai nu putra (griķu, miežu, grūbu, prosas utt.), vai arī rīvēti kartupeļi. Sāls, pipari, reizēm mazliet cukura vai riekstu. Dročona var būt “šķidra” (līdzīga omletei) vai “cieta” (vairāk līdzinās pankūkai). Bet, lūk, omletes recepte, kas tiek pasniegta visslavenākajā Parīzes restorānā “Maksim”: olas viegli saputo ar sāli un pipariem. Pannā tiek cepta plāna omletes plāksne. Pildījums tiek izlikts uz atdzesētas omletes pankūkas: kūpināta laša gabaliņi, avokado gabaliņi, daži purava gredzentiņi. Viss tiek satīts caurulītē. Pa virsu tiek salikti marinēta sarkanā sīpola gredzentiņi. Ēdiens galdā! Tādus, lūk, dažādus ēdienus var pagatavot no olām. Personīgi man nav labāku brokastu par olu “vēršaci”, rupjmaizes gabaliņu un mazliet sinepju. Garšīgi!!! Bet vēl omlete ukraiņu gaumē — kad olas cepam kausētos cūku taukos, pievienojam daudz sīpolu, tomātus, saldos sarkanos piparus, bet olām pievienojam krējumu un saldo krējumu… No smaržas vien var sajukt prātā!

Lūk, tadi garšīgi svētki ir šodien, 11.oktobrī. Vispasaules olu diena!
Nu… Par olu svētkiem!

Andrejs JAKUBOVSKIS