Dagdas novadā vienlaikus uzturas 7 valstu ciemiņi

Pirmā diena

Dagdas vidusskolā 30. septembrī notika iepriekš minēto valstu un Latvijas ēdienu degustācija — arī mūsu skolēni un skolotāji paši gatavoja latviešu ēdienus, pēc tam tos degustēja. Notika daudz citas aktivitātes, bet par visu pēc kārtas.

Dagdas novadā vienlaikus uzturas septiņu valstu ciemiņi

Projekta dalībvalstu mājasdarbu prezentācijā to autori rādīja uzņemtās filmiņas un stāstīja par savas valsts nacionālajiem ēdieniem. Sekoja iepazīšanās ar Dagdas vidusskolas pašdarbības kolektīviem, kuri bija sagatavojuši koncertu. Projekta skolotājiem notika ekskursija uz pirmsskolas izglītības iestādi, mākslas skolu, baznīcu un bija pieņemšana pie domes priekšsēdētājas Sandras Viškures. Skolēniem tika organizētas orientēšanās sacensības pilsētā, kurās bija jāatrod konkrētas vietas dabā un jāizpilda dažādus uzdevumus. Vakarpusē tika rīkotas darbnīcas, kuras vadīja skolotāji un skolas pavāri. Viena skolēnu grupa cepa kartupeļu un miltu pankūkas ar biezpiena pildījumu, otra — gatavoja divu veidu salātus. Skolotāji cepa divu veidu cepumus kopā ar Viduslatgales profesionālās vidusskolas skolotājām Līgu Gabrāni un Ināru Arcimoviču. Kad darbs bija pabeigts, visi sapulcējās un notika kopīga degustācija. Vakarā skolēniem notika pasākums jauniešu iniciatīvu centrā “Parka rozes” — mūsu bērni bija sagatavojuši viesiem dažādas izklaides, savukārt skolotājiem bija organizētas vakariņas.

Otrā diena

Nākamās dienas rīts sākās ar Andrupenes lauku sētas apmeklējumu. Muzeja darbinieces rādīja un stāstīja maizes cepšanas procesu krievu krāsnī, latgaliešu kakorkas pagatavošanu un cepšanu (bija grūtības iztulkot, tālab nosaukumu vienkāršoja viesiem saprotamāk - latgaliešu pica ar cūkgaļas speķi), siera siešanu, sviesta kulšanu. Vislielākā interese bija tieši par sviesta kulšanu, jo šo procesu varēja izbaudīt katrs projekta dalībnieks. No 3,5 litriem trekna krējuma viesi sakūla kilogramu sviesta. Ciemiņi no- garšoja arī paniņas un ne katrs zināja, ka sviesta ražošanā rodas 2 produkti.

Pirms doties tālāk, Andrupenes lauku sētā projekta dalībnieki paēda garšīgas pusdienas latgaliešu gaumē, kuras pagatavoja muzeja darbinieces. Spēlēja latviešu tautas rotaļas, kuras sagādāja baudu visiem.

Tālāk ceļš veda uz Daugavpils valsts robežsardzes Robežnieku Robežapsardzības nodaļu, kura apsargā gan Latvijas, gan Šengenas ārējo robežu. Bija liels gandarījums par to, ka mūsu robežsargi, sagaidot ciemiņus, arvien ir tikpat atvērti, sirsnīgi un smaidīgi, kā pašos robežsardzes pirmsākumos, kad “Ezerzeme” uzmanīgi sekoja līdzi nodaļu izaugsmei. Viesi guva ļoti labu priekšstatu par to, kā tiek sargāta robeža, cik droša tā ir. Lielā un skaistā ēka nebūt nav visu robežsargu pastāvīgā darba vieta, robežsargi šeit tikai gatavojas darbam, bet pats darbs ir uz robežas. Pats galvenais te - dežūrtelpa, kurā notiek visu norīkojumu vadīšana un viesiem tika parādīts, kā tas darbs notiek. Ēkā ir nodrošināti visi apstākļi robežsargu atpūtai, kā arī tam, lai viņi varētu rūpīgi sagatavoties darbam. Viesi ieraudzīja dažas lietas no tehniskajiem līdzekļiem un dienesta suni, kas veica paraugdemonstrējumus - atrada abus priekšmetus, kurus tam iežogotā laukumā paslēpa ārzemju viesi. Robežsargi deva iespēju apmeklēt arī robežu un drošsirdīgākajiem atļāva uzkāpt 36 metru augstajā novērošanas tornī. Turpinājumā projekta dalībnieki apmeklēja minizoodārzu Robežniekos, kā arī vides un kultūras centru “Ķepa”, kur paēda vakariņas. Vakarā skolā notika diskotēka 80. gadu stilā, uz kuru bija jāierodas apģērbā, kurā ir vismaz kāds tā laika elements.

Trešā diena

2. oktobrī notika piecas atklātās stundas, lai viesi redzētu kā Latvijā norit mācību process. Tika izvēlētas sporta, divas angļu valodas, mūzikas un informātikas stundas, lai šajā procesā varētu viegli piedalīties gan bērni, gan skolotāji. Pēc tam projekta dalībnieki atkal devās ceļā — uz Aglonas maizes muzeju, Aglonas baziliku un apmeklēja arī Karaļa kalnu. Dagdā viņus sagaidīja to mūsu valsts bērnu vecāki, kuri darbojās projektā, viņi sarīkoja pikniku. Pēc tam visiem tika dots brīvais laiks — vakarā ģimenes veltīja bērniem atsevišķu uzmanību, kaut ko jaunu parādīja, kaut kur aizveda. Savukārt skolotājiem bija atvadu pasākums, kurā sprieda par gatavošanos vizītei uz Zviedriju, nākamajiem sadarbības projektiem.

Divas ekspresintervijas

3. oktobra rītā viesus pavadīja uz Rīgu. Ārzemju skolēniem, kuri dzīvoja mūsu skolēnu ģimenēs, šī bija lieliska iespēja iepazīt latviešu ģimenes ikdienu, tradīcijas un iespējams arī vienā no brīvajiem vakariem apmeklēt kādu izklaides objektu, kas nav iekļauts programmā (piemēram, Daugavpili, zirgu sētu “Klajumi”). Laikraksta ierobežotā apjoma dēļ, uz ekspresinterviju aicināju vienu skolēnu un vienu pieaugušo.
* * *
Saimons Kosta, 11. klases students no Portugāles Latviju apmeklējis pirmoreiz un viņam nav nekādu saikņu ar mūsu nelielo valsti.

— Šurp braucu kā uz svešu zemi, sacīja Saimons.

— Kādi ir pirmie iespaidi?

— Man iepatikās galvaspilsēta Rīga un arī cilvēki, kuri dzīvo Latvijā. Es jau sameklēju sev daudz draugu.

— Kā domā attīstīt draudzību?

— Uzturēšu kontaktus caur internetu.

— Vari atklāt, kādi ir kopīgie saskarsmes punkti?

— Mūzikas stili un sports!

— Kāpēc vispār brauci uz tik tālu zemi?

— Man ļoti patīk ceļot, interesējos par svešām valstīm. Vēl es esmu bijis Spānijā.

— Tur noteikti ir siltāks klimats...

— O, jā, jā!

— Kas no visa Latvijā redzētā ir ievērības cienīgs, ko tu stāstītu saviem draugiem dzimtenē?

— Nevaru izcelt kaut ko vienu, par visu stāstīšu!

— Paldies par atbildēm!

* * *
Mihael Grospietsch no Kopenhāgenas (Dānijas projekta koordinators) Latviju apciemojis pirmoreiz mūžā un ir guvis bagātīgu iespaidu.

— Man šķiet, šī ir valsts ar lielu daudzveidību, kurā daudz mežu. Bija iespēja redzēt Rīgu un laukus, mājas, privātas mājas ar dārziem — kuram skaistāki, kuram mazāk. Vienam labāk uzturētas mājas, citam sliktāk, bet tas jau atkarīgs no pa- šiem cilvēkiem. Prieks bija satikt šeit daudz jauku cilvēku, kuri ir ļoti laipni un draudzīgi. Esam ciemiņi, bet redzam, ka tāda ir visu sastapto cilvēku daba — viņi dara mūsu uzturēšanos šeit pēc iespējas komfortablāku.

— Kā jums patika Andrupenes lauku sēta? Varbūt šeit ieraudzījāt kaut ko jaunu un neparastu? Vai Dānijā ir kaut kas tamlīdzīgs?

— Netālu no Kopenhāgenas arī ir dažādas tamlīdzīgas vietas, kas atgādina par senatni, bet tur pārsvarā var paskatīties un nopirkt to, ko citi izgatavojuši un atveduši. Šeit, kā redzam, ļauts pašiem sataisīt produktu un redzēt, kā un no kā tas tapis. Katrs varēja izmēģināt — tāds kā pedagoģiskais process.

— Vai aicināsiet apmeklēt Latviju savus draugus un ko ieteiktu viņiem apskatīt - Rīgu, mazpilsētu, laukus?

— Kamēr nebiju šeit pats, bija grūti rast priekšstatu par šo zemi. Tagad sacītu, ka šeit ir labi atpūsties, var sakombinēt Rīgu un laukus, jo arī ceļā uz laukiem var daudz ko baudīt.

— Dažus vārdus par šo projektu - kāda jūsu skatījumā ir tā galvenā jēga? Ko šis projekts dod tā dalībniekiem?

— Mēs mācāmies. Jā, mēs mācāmies no visām kultūrām un ir ļoti svarīgi, ka mēs to mācām arī bērniem, lai viņi nākotnē prasmīgi veidotu attiecības. Šeit ir daudznacionāla sabiedrība, dažādas kultūras - bērniem vienatnē tas ir grūti saprotams un apgūstams. Viņiem tas jāiemāca un ne vienmēr to var paveikt vecāki, tāpēc kopā ar skolēniem šeit ir arī skolotāji.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA