Ne tikai dzīvot, bet arī radīt maza pilsētiņā — vai tā nav laime?! Simtiem reižu atkārtoju: Krāslava — radošu cilvēku šūpulis. Amatnieki, muzikanti, dziedātāji, dejotāji, literāti un mākslinieki... Pati māte Daba šajā vietā, kur ieliņas ir izkaisītas nerimstošās upes Daugavas garumā, mudina sirdis radoši izpausties.
Mēs pilsētniekus nedalām savējos un viņējos, sludinot nerakstītu likumu: “Dzīvo, dari labu par prieku tuvākajam!” Un citādāk jau nevar būt: īstie krāslavieši ir saistīti savā starpā neredzamām saitēm, līdzīgi kā priedes, egles un bērzi ēnainajā pārupes biezoknī. Un kad pienāk laiks radīt ko paliekošu, reizēm pat neiespējamu, ir nepieciešams tikai sauciens, kas nāk no dvēseles dzīlēm. Tā notika arī šoreiz. Tika gatavota Daigas Lapsas rudens personālizstāde, kura pēc kārtas — to pat autore pateikt nevarēja. Publiska atskaite ir ļoti svarīga — jāapstājas, jāpaskatās, jāsecina… Lai atvērtos otra elpa un varētu iet tālāk. Tikai no malas mākslinieka ceļš šķiet viegls un spilgts. Bet īstenībā — ērkšķains un neiedomājami smags. Prieks mijas ar vilšanās rūgtumu, iedvesma — ar depresiju…
Un tad ir svarīgi sajust atbalstu. Dzintrai Bukevičai, Daigas draudzenei ceturdaļgadsimta garumā, radās ideja: tieši tagad būtu laiks izdot mākslinieces darbu katalogu. Patiesus sabiedrotos Dzintra atrada Vēstures un mākslas muzejā — bez ilgas domāšanas Valdemārs Gekišs un Alla Lomanovska piekrita pie- dalīties šajā nezināmajā projektā. Līdz šim autoru katalogalbumi mūsu pilsētā netika izdoti. Ar mani Dzintrai, gandrīz nereālas idejas autorei, saruna bija īsa: “Finansējums — simbolisks, darbs — milzīgs, bet Tu taču neatteiksi?” Visgrūtākais — sākums. Mēs ielauzāmies Daigas mājā — muzejā kā viesulis. Milzīgajā glabātavā Dzintra, Alla un es rūpīgi meklējām piemērotākos darbus — gobelēnus, gleznas, keramiku, zīmējumus… Ar šitik milzīgu skaitu reprodukciju es saskāros pirmo reizi dzīvē, bet vēl sarežģītāk bija pierunāt Daigu pozēt. Draugu spiediena rezultātā viņa lēnām padevās, un tikai sagatavošanās darba pašās beigās mēs vienojāmies. Kopumā process ritēja mokoši lēni, reizēm likās — nebeidzami. Mūsu rokās bija vairāk nekā 200 mākslas eksemplāru! Atradās arī “labvēļi”, kuri mēģināja mums traucēt, bet tas vēl vairāk deva mums spēku. Katram darbam, pat vissmagākajam, ir fināls. Labākās reprodukcijas tika ievietotas albumā, bet viss pārējais mākslinieciskais materiāls fotogrāfiju veidā papildināja vēstures un mākslas muzeja fondus, par ko īpašs paldies Allai Lomanovskai. Piektais projekta radošās grupas dalībnieks bija dizaineris Raimonds Vindulis, un rezultātā no radošā haosa radās katalogs “Atspulgs”.
Manuprāt, ļoti tiešu, patiesu un emocionālu ievadu uzrakstīja Dzintra: “Neierobežota fantāzija, avangardisks, ambiciozs, smalki niansēts skatījums uz dzīves ikdienišķo ritējumu un procesiem, piesātināts krāszieds, dziļi cilvēciski izjusts — tāds ir Daigas Lapsas dzīves skatījums.
Daigu nemoka pašmāju aprobežotais komplekss. Māks- liniece ir nemiera gars, intelektuāle, ar milzīgu tem- peramentu, cilvēks ar fenomenālām darbaspējām. Daiga nebaidās pamest pierasto formu mākslas darbā un radīt jaunu — par pārsteigumu sev un citiem. Viņas personība stāv pāri ikdienišķajam — savādāk draud rutīna un apsīkums. Kaut kam dzīvē bija jāsakrājas, jānobriest, lai rastos dziļāka tvēruma darbi, kas ataino viņas pasaules izjūtu.
Gleznas, zīmējumi, skices, uzmetumi, tekstilijas, sīkplastika top nepārtraukti. Mākslinieces darba spējas plūst kā upe, ūdeņiem pārpilna. Gleznās redzama krāsu triepiena dinamika, zīmējumos — rafinētā, smalkā grafika, tekstilijās — materiāla faktūru izteiksmības spēle, krāsu daudzveidīgā darbība abstraktās un dekoratīvās kompozīcijās un keramikā — materiāla siltums, maigums, elastīgums.
Daiga iet savu mākslinieka ceļu. Savu patiesības ceļu. Brīžiem apkārtējiem tas ir nesaprotams un nepieņemams. Bet tas ir viņas — Neparastās — ceļš. Mākslā nav patiesības galējā instancē. Jāprot vienmār uzdrīkstēties, būt individualitātei un rēķināties ar sekām, jo bieži sabiedrība nevar pieņemt tevi. Jāstāv pāri visam — nākotnei.
Izstādes: Latvijā, Lietuvā, Polijā, Krievijā, Baltkrievijā, Dānijā, Vācijā, Itālijā, Austrālijā, Zviedrijā”.
Katalogam ir četras daļas — gleznas, zīmējumi, gobelēni un arī keramika, plastika, kolāža. Foto sesijas pēdējā sērijā mūsu trijotne darbojās līdz spēku izsīkumam un, šķiet, ne velti. Bez melīgās pieticības teikšu: pirmie kucēni nav jāslīcina. Un tās nav tikai radošās grupas domas, mēs saņēmām komplimentus no māksliniekiem, Krāslavas plenēra dalībniekiem. Un bija jāredz, ar kādu gaismu sejā Daiga Lapsa draugiem dāvināja albumus ar fotogrāfijām. Lūk, galvenais honorārs, kādēļ ir vērts dzīvot. Mūsu azartiskais četrinieks izjuta lepnumu par padarīto, un tas dārgi maksā.
Akcijas “Krāslavas palete 2013” noslēgumā slavenā Latvijas māksliniece Ligita Caune atzinās: ”Ļoti gribētu izdot tādu autoralbumu kā Daigai. Tagad domāju, kā sameklēt sponsorus..”
Daigai paveicās, visas radošās grupas vārdā par finansiālu atbalstu sakām paldies “Latgales reģiona attīstības aģentūrai”, Valsts Kultūrkapitāla fondam, Krāslavas novada domei un Krāslavas Vēstures un mākslas muzejam.
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
