Jau ziņojām, ka vasarā Bērziņu tautas namā atkal ir jauna vadītāja — kopš 8. jūlija šajā amatā pieņemta Larisa Meikšāne.
Līdz piecu gadu vecumam Larisa dzīvoja Rēzeknē, bet par pilsētnieci nekļuva, jo mamma savulaik nolēma pārcelties uz laukiem pie savas mātes un veda ģimeni līdzi. Savu ģimeni Larisa nodibināja, kad viņai apritēja 20 gadi. Ar izredzēto viņa pazīstama kopš bērnudārza, kur abi gāja vienā grupā, arī vietējā skolā abi mācījās vienā klasē.
Pēc kāzām vecāki nopirka jaunajam pārim māju. Dzīvoja atsevišķi, bet saimniecību attīstīja kopīgiem spēkiem. Laikam ritot, ar vīru izveidoja savu saimniecību, lai gan lopi vienalga atradās vienā fermā ar mammas govīm. Nesenā pagātnē noformēja savu zemnieku saimniecību “Blāzmas”, jo tas deva iespēju startēt projektos. Laikam ritot, Larisa ieguva traktoristes tiesības, lai pati palīdzētu vīram darbos, kur jānodarbina divus traktorus vienlaicīgi. Kā jau lauksaimniekiem, visi ienākumi bija tikai no pašu darba fermā un tīrumā. Meikšānu ģimenē aug divi bērni. Gan Vitālijs, gan Elīna ir centīgi palīgi saviem vecākiem lauku darbos.
Larisa kultūras lauciņā nav ienākusi nejauši. Uz šo amatu viņa startēja konkursā, bet toreiz par labāku kandidāti atzina citu sievieti, kura vēlāk mainīja dzīvesvietu. Larisa uzskata, ka pēc smaga darba cilvēkam vajag labi atpūsties. Nedrīkst nodzīvot dzīvi tā, ka neko citu, izņemot kūtsmēslus un govju astes, neesi redzējis! 2009. gadā Larisu uzaicināja darboties vietējā rokdarbu pulciņā. Līdz tam ar rokdarbiem viņa nodarbojās maz - adīja un tamborēja, bet mūsdienīgos darinājumus vispār neprata. Atnāca, paskatījās, iepatikās, tagad nodarbojas padziļināti.
Sākot darbu jaunajā amatā, Larisa ir apņēmības pilna panākt pārmaiņas vietējā kultūras dzīvē, padarot vietējo tautas namu par iedzīvotāju iecienītu atpūtas vietu: “Jau ir zināms, ka mums būs apmaksāts vokālā ansambļa vadītājs. Kādreiz Bērziņos bija labs sieviešu ansamblis, kas tika finansēts projekta ietvaros, bet tas beidzās un es nolēmu, ka vajag dibināt sieviešu vokālo ansambli tautas nama paspārnē. Šodien esam piecas, varbūt pievienosies vēl, bet ļoti lielu kolektīvu neveidosim, jo tad ir grūti visus sapulcināt. Nākotnē mums varētu izveidoties dramatiskais kolektīvs. Augustā notikušajā koncertā ar izrādi izlīdzēja bērni, bet daži pieaugušie jau izteikuši vēlmi darboties šādā kolektīvā. Šogad mums bija tikai viens pilngadnieks, tālab pasākumu apvienojām ar Saules puķu svētkiem, veltot tos arī tam, ka beidzas vasara un sākas skolas laiks.”
Bērziņu tautas nama atklāšanā pēc renovācijas darbiem bija daudz cilvēku, lai arī ne tik, cik Ezernieku jaunuzbūvētā saietu nama atklāšanā. Zīmīgi, ka īsi pirms pasākuma Bērziņos zāle bija gandrīz tukša un tad pēkšņi sēdvietu trūka — nācās sanest visus krēslus, kādus vien varēja atrast.
Larisa neslēpj, ka savulaik skolā viņa baidījās uzstāties lielas publikas priekšā, bet tagad jūt prieku un gandarījumu, ka var kāpt uz skatuves. Viņai vienmēr patika apmeklēt koncertus un citus pasākumus Svariņos. Tieši tur ieraudzīja, ka cilvēki gūst baudu no koncertiem, kurus nodrošina vietējie amatierkolektīvi.
“Svariņu tautas nams ir man etalons, uz ko tiekties,” turpina Larisa. “Tur ir ļoti spēcīga vadītāja un atsaucīga tauta. Mums būs daudz jāstrādā, lai ieinteresētu savus iedzīvotājus tā atbalstīt kultūru, kā tas notiek Svariņos. Viņiem ir arī daudz pulciņu. Rokdarbu jomā es sadarbošos ar Bērziņu pagasta bibliotekāri, kopīgi realizēsim savas idejas, neesam konkurentes. Turklāt idejas ar laiku izsīkst un nākas meklēt jaunas.”
Būs sarežģīti apvienot darbu zemnieku saimniecībā ar darba pienākumiem, bet Larisa pārliecināta, ka tiks galā: “Mēs paspējām sagatavot sienu saviem lopiem vēl jūnijā, turklāt palīdzējām arī citiem cilvēkiem, tālab jūlijs bija brīvāks un varēju mierīgi veikt tiešos darba pienākumus tautas namā. Plānojot savu laiku, visu var paspēt.”
Juris ROGA
.jpg)
