Ugunsdrošība — personīgās labklājības garantija

Izvērtējot vairākus statistikas rādītājus, nonākam pie secinājuma, ka lielākā daļa ugunsgrēku notiek dzīvojamā sektorā. Efektīva ugunsgrēku dzēšana lielā mērā atkarīga ne tikai no profesionālas ugunsdzēsēju rīcības, bet arī no pašiem iedzīvotājiem.

Svarīgi laicīgi pamanīt ugunsgrēka perēkli, nekrist panikā un izmisumā, bet cik vien iespējams ātri izsaukt ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un pašiem pieņemt visus iespējamos mērus, lai dzēstu ugunsgrēku un evakuētu materiālās vērtības. Izsaukt ugunsdzēsējus ir nepieciešams pat tajos gadījumos, kad ugunsgrēks likvidēts ar saviem spēkiem, jo saglabājas iespēja, ka neredzamās vietās turpinās gruzdēšana vai degšana un pēc kāda laika degšana var atkārtoties vēl lielākos apmēros.

Lai ugunsgrēka gadījumā ugunij neļautu ātri izplatīties, ir jāievēro virkne pasākumu, un galvenais, nepieciešams uzturēt tīrību dzīvojamās telpās, pagrabtelpās un māju bēniņos. Nedrīkst piekraut, piegružot piebraucamos ceļus pie mājām un citām saimniecības ēkām, kā arī ugunsdrošības atstarpes starp ēkām.

Dzīvojamā sektora īpašniekiem, kā arī uzņēmumu, valsts un pašvaldību objektu vadītājiem ir jāpievērš īpaša uzmanība elektroiekārtu, apkures ierīču un dūmvadu pareizai lietošanai, it īpaši ziemas periodā, kad rodas nepieciešamība tos izmantot pastāvīgi.

Katru gadu dažādu apkures ierīču ugunsdrošības prasībām neatbilstošas ekspluatācijas dēļ notiek ievērojams ugunsgrēku skaits. Tā, 2012. gadā Latgalē tādu gadījumu skaits sasniedza 189. Šogad valstī jau ir vairāk nekā 400 šādu gadījumu, kas bijuši gada sākumā, taču jaunā apkures sezona tikai sākas un jau ir pirmie izsaukumi gadījumos, kad deg sodrēji. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu.

Jāatgādina, ka sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā:

* reizi mēnesī - ilgdedzes apkures krāsnīm, * divas reizes - citām apkures ierīcēm.

Ēku bēniņos dūmvadiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātiem vai nokrāsotiem ar gaišu degtnespējīgu krāsu.

Dūmvadu pārbaudi un tīrīšanu drīkst veikt atbilstoši apmācīti un sertificēti skursteņslauķi. Par to pārliecinieties, lūdzot darba veicējam uzrādīt viņa profesionālo spēju apliecinošus dokumentus, kā arī vēlams pieprasīt attaisnojošo dokumentu par apmaksu, ja tiek sniegts komercpakalpojums.

Runājot par elektroiekārtu ekspluatāciju, ir jāizskaidro, ka katrai elektriskai slodzei paredzēts noteikta šķērsgriezuma strāvas vadītājs. Ja vadītāja šķērsgriezums neatbilst slodzei, tad izdalīsies tik daudz siltuma, ka tas nespēs izkliedēties, un vadītājs sāks silt. Tas notiek, ja vienlaicīgi tiek ieslēgti vairāki strāvas patērētāji. Rodas pārslodze, kuras rezultātā var sakarst vadi un uzliesmot izolācija.

Vislielāko bīstamību izraisa ugunsgrēki lauku apvidū, jo ne tikai savlaicīga to pamanīšana, bet arī dzēšana bieži vien ir apgrūtināta. Kā viens no būtiskākajiem iemesliem tam ir slikts nodrošinājums ar ūdeni.

Ugunsgrēku dzēšanai lauku apvidū pārsvarā tiek izmantotas atklātās dabiskās vai mākslīgās ūdenstilpnes. Bet nav retums, kad slikto piebraukšanas ceļu dēļ tuvāko ūdenstilpņu izmantošana nav iespējama un rodas nepieciešamība ūdeni pievest no attālākām ūdenstilpnēm. Praksē ir bijuši gadījumi, kad ūdeni bija jāpieved pat vairāku kilometru attālumā. Tas savukārt paildzina ugunsgrēka dzēšanas laiku un rada daudz būtiskākus materiālos zaudējumus. Vienīgais šīs problēmas risinājums ir piemājas ūdenstilpņu ierīkošana un to saturēšana kārtībā.

Ugunsgrēku ierobežošana un cīņa ar tiem ir kopēja problēma, kuras risināšana nav iespējama bez iestāžu, organizāciju, pašvaldību un pašu iedzīvotāju kopējo spēku apvienošanas.

VUGD Plānošanas un koordinācijas nodaļas vecākais speciālists

A. SMIRNOVS