4. oktobris — Bastera Kitona dzimšanas diena

Kitoni bija cirka mākslinieku ģimene: māte spēlēja dažādus mūzikas instrumentus, tēvs meta salto un dejoja stepu. Viņu dēlam Džozefam, pārgalvim un veiksminiekam, vienreiz nācās pārdzīvot neparastu dienu. Iedomājieties vien - trīsgadīgs bērns, kas sadragā locītavu, pirkstu iebāžot apģērba presēšanas mašīnā, dabū sitienu pa galvu ar ķieģeli, pie tam, viesuļa paķerts pārlido pāri ielai un nokrīt uz mājas jumta. Un tagad iedomājieties, ka tas viss notiek vienas dienas laikā! Pēc šī neparastā piedzīvojuma vecāki nolemj mazo Basteru ne uz brīdi neatstāt bez uzmanības. Un tieši no triju gadu vecuma mazais Basters kopā ar māmiņu un tēti sāk uzstāties uz skatuves. Publika smējās līdz asarām, kad mazais Kitons precīzi un talantīgi kopēja sava tēva visas kustības un grimases. Ar laiku priekšnesumi kļuva sarežģītāki. Visslavenākais - “Ģimenes strīds”.

Šī priekšnesuma laikā dzīvesbiedri tēloja strīdu, meta viens otram ar šķīvjiem un citiem priekšmetiem, bet kad jau viss bija sadauzīts, viņi sāka mētāt savu dēlu. Dēls bieži krita uz manēžas, tad cēlās, notīrīja putekļus un smieklīgi nopietni publikai atvainojās par savu neveiklību… Smaidīt Basteram tēvs bija stingri aizliedzis, apgalvojot, ka publika smejas skaļāk tad, kad jaunais aktieris ir nopietns… Šovs “Trīs Kitoni” kļuva slavens, bet… Lielās pilsētas tiem bija slēgtas, jo vecākus varēja notiesāt par bērna izmantošanu darbā… Kādu reizi, uzstājoties Ņujorkā, kur bērni uz skatuves varēja uzstāties jau no septiņu gadu vecuma (Basteram bija pieci!), producents zvērēja, ka jaunais aktieris jau ir sasniedzis atļauto minimālo vecumu. Meli netika atklāti, bet citi nolēma neriskēt un jauno Kitonu pieteica kā punduri. Ātri vien Basters izauga, un melot vairs nebija vajadzības. Viņam bija 22 gadi, kad notika liktenīgā satikšanās - uz vienu no teatrālajiem uzvedumiem ar Kitona jaunākā piedalīšanos ieradās Rosko Arbakls, komiķis, kurš pēc popularitātes ASV bija otrajā vietā pēc Čaplina.

Ieraugot jauno aktieri, komiķis saprata, ka Kitons ir radīts kino, sekoja piedāvājums. Jau pēc pirmās filmas (pareizāk sakot, tikai pēc viena skata, kurā Basteram met ar miltu maisu) Basters Kitons saprot, ka beidzot ir atradis savas dzīves jēgu! Pasaules kino vēsturē viņš ir palicis kā “cilvēks ar akmens seju”. Visus savus trikus, kūleņus, gagus, kritienus slavenais Kitons veic bez vismazākā smaida, ar visnopietnāko sejas izteiksmi. Bet publika, skatītāji vienkārši plīst no smiekliem… Aktieris, scenāriju autors, triku meistars, režisors - lai ko neuzņemtos darīt Basters Kitons, viss viņam izdevās lieliski. Viņam piemita unikāla humora izjūta, panākumu sajūta, intelekts. Tikai divu gadu laikā no 1917. līdz 1919. gadam viņš ir filmējies 15 filmās! Tad sākās karš… Atgriežoties mājās 1920.gadā, Basters turpināja darboties kā aktieris, scenāriju autors un režisors. Nāca skaņas filmu ēra. Holivuda atjaunojās acīmredzami. Mēmā kino aktieri nekādi nespēja iekļauties kino jaunajos noteikumos. Kādu “nodeva” balss, kādu - runas defekti utt. Basters Kitons pārmaiņas gandrīz vai nepamanīja! Viņš brīnišķīgi dziedāja, teicami dejoja, bet…

Bet strīds ar studijas īpašnieku noved līdz tam, ka Basteram neļāva uzņemt filmas. Viņam tikai jāpilda studijas pasūtījumi, jāraksta scenāriji un neko vairāk. Kitons sāka lietot alkoholu… Zaudēja darbu… Stāvokli sabiedrībā… Ģimeni… Zaudēja visu… Bet spēcīgais raksturs, cirka dzīves rūdījums ļāva Basteram pārvarēt visas problēmas. 50.gadu beigās pasaulē sākās aktiera popularitātes otrais vilnis. Studija, kas kādreiz viņu atlaida no darba alkohola lietošanas dēļ, tagad atkal piedāvāja viņam darbu. Basters strādāja 20 stundas diennaktī. Viņš bija pieprasīts, viņa honorāri auga “līdz debesīm”…Bet… Viņam jau bija pāri 60… Arī veselība vairs nebija tā… 1959.gadā viņam tika piešķirts “Oskars” par “Unikālo aktiermākslu, kas mēmajai komēdijai nodrošināja nemirstību”. 1965.gadā Venēcijas festivāla dalībnieki Kitonam aplaudēja 15 minūtes, stāvot kājās! Viņa filma “Ģenerālis” ieņēma vietu desmit pasaulē labāko filmu vidū. Slavenais Jurijs Ņikuļins savā grāmatā “Gandrīz nopietni” rak- stīja, ka savu klauna tēlu veidoja, balstoties uz Bastera Kitona tēlu.

Basters Kitons mira Sanfrancisko slimnīcā, vienvietīgā palātā. Ārsti nolēma neatklāt viņam diagnozi (tas bija plaušu vēzis). Kitons bija pārliecināts, ka ārstē bronhītu un ātri būs mājās. 1966.gada 1.feb- ruārī aktieris, kā tas bija ierasti, strādāja savā palātā - rakstīja scenāriju filmai, kurā vēlējās nospēlēt galveno lomu. Medmāsa ienāca palātā, lai veiktu injekciju. Basters gulēja gultā un smaidīja…Viņš bija miris… Scenārijs palika nepabeigts…

Cilvēks, kurš nesmaidīja, bet miljoniem cilvēku pasaulē padarīja laimīgus. Lielisks talants: aktieris, režisors, sce- nārists… Viņa filmas joprojām izraisa sajūsmu un patiesus, skaļus smieklus. Viņš turpina uzjautrināt publiku… 4.oktobris - Džozefa Frenka Kitona, kuram bija iesauka Basters, dzimšanas diena… Nu… Par Basteru!

Andrejs JAKUBOVSKIS