Skaties, priecājies, apbrīno!

— Ar ko viss sākās?

— 1995. gadā biju kādā seminārā Vācijā un tas bija laiks, kad no Latvijas nemaz tik bieži nevarēja aizbraukt uz ārzemēm. Ielidoju ātrāk, svētdiena bija brīva, bet svētdienās Vācijā viss ciet. Šausmīgi gribējās ēst un vienīgā vieta, kas svētdien strādāja bija degvielas uzpildes stacija, kurā ir mazs stūrītis kā kafejnīca. Bija neparasti, ka atnes kafiju, noliek cepumiņu un ir skaista salvete. Uz tās mini vācu — grieķu valodas vārdnīca. Redz, cik interesanta, nodomāju. Vajadzētu paņemt līdzi, atvest un parādīt to Latvijā. Vēl jau arī mani pašas bērni bija mazi, gribējās viņus pārsteigt. Tā sākās mans hobijs.

Toreiz ļoti aktīvi darbojos visādos projektos, aktivitātēs, pasākumos. Latvijā bija bums, kad galdi tika ļoti skaisti servēti un tika piemeklētas skaistas salvetītes. Ziemassvētkos — Ziemassvētku tematika, Lieldienās — Lieldienu tematika. Salvešu kolekcija papildinājās arī no šiem pasākumiem. Iespēju robežās salvetes tika arī speciāli pirktas, ja ļoti patika kāds zīmējums. Protams, vienu atsevišķi nepārdeva, bet parējās no komplekta tika izmantotas, klājot svētku vai viesību galdu mājās. Kad par šo hobiju uzzināja draugi un paziņas, viņi arī man vāca salvetes. Visliekākie dāvinātāji ir no Norvēģijas, šogad pavasarī atsūtīja aptuveni simts salvetes. Dažas bija līdzīgas ar iepriekš atsūtītajām, bet kopumā kolekcija papildinājās bagātīgi. Nereti salvetes atved paziņas. Šodien pat Dagdu apmeklējušās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāves jau piezvanīja un sacīja, ka atvedušas man jaunas interesantas salvetes. Būs jāatrod laiks aiziet pēc tām.

— Salvetes krājat kopš 1995. gada, taču izstādes bijušas tikai dažas...

— Pirmā izstāde tika sarīkota sen — 2009. gada septembrī Krāslavas pamatskolā. Otrā bija Dagdas vidusskolā projektu nedēļas laikā. Skolēniem bija projekts par skolotāju vaļaspriekiem un tā izstāde nebija plašai auditorijai — kabinetā. Šī jau ir trešā un tapusi sakarā ar to, ka Dagdas vidusskola uzņem Starptautiskā Comenius projekta dalībniekus no septiņām valstīm. Projekta tēma ir “Nacionālie ēdieni”. Lai skaisti uzklātu galdu, vajadzīgs skaists servējums un izstāde ir veltījums projekta dalībniekiem. Gadiem pērkot salvetes, man ir daudz liekās un ar tām servēsim galdus brokastīs vai vakariņās. Kāda no tām noteikti ir apsakāma izstādē.

Savulaik, kad pirku ļoti daudz salvešu, bija tā — vienu paņemu savai kolekcijai, pārējās izmantoju darbā. Krāslavā izglītības pārvaldē biju klašu audzinātāju metodiskās apvienības vadītāja. Semināros, katram skolotājam zem tējas krūzītes novietoju salvetīti atšķirīgu no citām: vienam tāda, otram — šāda, trešajam — vēl kāda.

— Vai zināt cilvēkus, kam ir tāds pats hobijs?

— Pirms dažiem gadiem manas meitas Evija un Anete bija izlikušas istabā uz grīdas visas salvetes, izveidojot paklāju. Nofotografēja un ievietoja sociālajos tīklos. Pēc tam atrakstīja sieviete, kurai ir tāds pat hobijs un piedāvāja mainīties salvetēm. Tā bija vienīgā reize, kad uzzināju, ka Latvijā ir vēl kāds, kuram tāds pat hobijs kā man. Domāju, ka šis ir rets un savāds vaļasprieks.

— Pastāstiet par šo izstādi!

— Dagdas vidusskolas kulturoloģijas skolotāja Anita Pauliņa kopā ar skolēniem mēģināja skaisti sarindot salvetes pēc tā principa, ko es izstāstīju. Kolekciju var tematiski sagrupēt: Ziemassvētki, Lieldienas, puķes, dzīvnieki, dabas motīvi un krāsu salvetes, kuru šajā izstādē nav.

Salvetēm nav apraksta, bet spilgtākās atmiņas neizdziest. Asūnes pamatskolā galdu klāj pieskaņojot gadalaikiem, no tās rocības kāda ir. No Asūnes vienmēr atvedu kādu salveti. Arī citās skolās pa kādai gadās. Aplūkojiet, kādas skaistas krā- sas! Ja mēs tā varētu realizēt sevi dzīvē un saskaņot dzīves krāsas tā, kā to izdarījuši mākslinieki salvetēs! Viens no izstādes tematiem ir puķu motīvs. Interesanta salvete ar uz- rakstu: “Smejies, mīli, dzīvo!” Salveti uzdāvināja norvēģi, sakot: “Marija, speciāli tavam dzīves ritmam!” Ļoti krāšņa ir Ziemassvētku salvešu kolekcija, arī Lieldienām veltīto un pavisam maza naudas kolekcija — tās jau visiem ir maz. Starp citu, agrāk salvetes bija daudz skaistākas nekā tagad. Tagad ražotāji ražo vienkāršotākas.

— Kura no tām patīk visvairāk?

— Pati pirmā salvetīte ir ārpus konkurences, bet man ļoti patīk Lieldienu salvetes, par kurām jūsmoju kā mazs bērns. Paskatieties, kāda tajās bezrūpība — cālīši, vistiņas, pļavu motīvi! Cik skaisti izskatās viens vai otrs zieds! Es pat nevaru izcelt vienu, visas skaistas. Pēc tām skolēni varētu mācīties zīmēt. Daža jau drusciņ saburzījusies, bet kāda bagātība tajās valda. Vistālāk ceļojusi salvete no Austrālijas, bet ir arī salvetes no Norvēģijas, Vācijas, Grieķijas, Anglijas, Spānijas, Kirgīzijas, Tatārijas un citām zemēm. Pataustiet materiālu, no kura izgatavota Tatārijas salvete — tas atgādina samtu.

— Var sacīt, ka šis ir hobijs ar pievienoto vērtību. Pēc salvetēm var mācīties zīmēt, var apgūt ģeogrāfiju, var mācīties valodas, pat mūziku var spēlēt pēc notīm, kas drukātas uz salvetes. Var arī mācīties skaitīt un uzzināt — cik tad to salvešu ir izstādē?

— Labi, palūgšu, lai skolēni saskaita... Reiz dzirdēju, kā pie stenda diskutē jaunāko klašu meitenes, kuras salvetēs saskatīja Bārbiju. Citi tajās atpazīst kādus multfilmu varoņus, ir dzirdētas citas interesantas asociācijas.

— Lai jums rodas sekotāji, lai ierauga krāšņo tajā, ko ikdienā cilvēks vienreiz izmanto un izmet!

Juris ROGA