Savas skolas un feldšerpunkta diemžēl nebūs...

— Bērziņu pagasts, Porečjes ciemats, pasta nodaļa “Mežmala”, Upmalas pamatskolas vietā darbojas brīvā laika pavadīšanas centrs “Upmala”... Daži mūsu avīzes lasītāji interesējas, varbūt ir vērts padomāt par nosaukumu maiņu, lai tas ir vienots un skaidri norāda uz atrašanās vietu?

— Šie un vēl citi nosaukumi pagastā izveidojušies vēsturiski, turklāt iedzīvotājiem tie jau ir ierasti. Manuprāt, šis nav aktuāls jautājums, lai tagadējos apstākļos visu pārkārtotu. Ļaudis šos objektus atpazīst pēc esošajiem nosaukumiem, tamdēļ problēmas iedzīvotājiem nerodas.

— Īstenojot skolu tīkla optimizāciju, savulaik tika slēgta Upmalas pamatskola, bet bērni jūsu pagastā taču ir. Kā viņi nokļūst līdz Ezernieku vidusskolai un pirmsskolas izglītības iestādei?

— Rīta pusē pagasta vieglā automašīna atved uz centru bērnus no Zjazuļovas un Grizāniem — lai dažu skolēnu dēļ pa lauku ceļiem nav jābrauc lielajam autobusam, kas tajā laikā brauc pēc skolēniem uz Andžāniem un Punduriem. Pus astoņos visi no centra izbrauc uz Ezerniekiem, arī bērnudārza vecuma bērni. Kādam jāceļas agri, bet visi jau ar to saraduši. Pēcpusdienā bērnus atved uz centru ar lielo autobusu un tālāk uz Zjazuļovu un Grizāniem — ar pagasta mašīnu. Šī shēma darbojas stabili, nekādu problēmu mums nav bijis. Arī autobusa vadītājs ir atbildīgs cilvēks, nekad nevienu bērnu neaizmirst un neatstāj, vienmēr ir precīzs un nekavē.

— Ir pagājis daudz gadu, kopš slēgta Upmalas pamatskola un šodien var izdarīt secinājumu, vai tas bija pareizs solis. Vai nav tā, ka bērnu pagastā palicis vairāk un skola būtu jāatver?

— Skolu neatjaunosim. Tiesa, šogad mums ir seši pirmklasnieki, bet skolas vecuma bērnu kopumā pagastā nav palicis vairāk. Ezernieku vidusskolā, kurp devās mūsu bērni, ir labāka materiāli tehniskā bāze, kā arī bērniem ir vairāk iespēju apmeklēt pulciņus, dejot. Mums pat pedagogus vajadzēja atvest uz savu pamatskolu, jo vietējo skolotāju trūka. Toreiz tas bija pareizs lēmums, tagad skolas telpās veiksmīgi darbojas brīvā laika pavadīšanas centrs, kas nodrošina plašu aktivitāšu piedāvājumu iedzīvotājiem. Atjaunot pagastā skolu ir finansiāli sarežģīti un šobrīd nav arī nepieciešams.

— Līdz Dagdai ir tālu, kā iedzīvotāji tiek nodrošināti ar sociālo palīdzību, ja tā nepieciešama?

— Mūsu iedzīvotājiem tāpēc nav jābrauc uz Dagdu, viņi griežas pie sociālās darbinieces Allas Guļķevičas, kura visiem zināmā laikā pieņem cilvēkus gan Svariņu, gan Bērziņu pagasta pārvaldē. Viņa sakārto visus nepieciešamos dokumentus, nogādā uz Dagdu, tur komitejas sēdē izlemj, kam piešķirt pabalstu un viss notiek. Pabalstu veidus nosaka novada dome, mēs šeit nevaram izdomāt savu pabalstu, ko maksāt cilvēkiem.

— Nav nekāds jaunums, ka bezdarbs laukos ir liela problēma, jo darbavietu trūkst. Bērziņos viena vakance tomēr bija...

— Par Bērziņu tautas nama vadītāju pieņemta darbā Larisa Meikšāne. Iepriekšējā vadītāja ar ģimeni aizbrauca uz Rīgu, jo viņas dzīvesbiedrs tur atrada sev darbu. Tas arī viss, nekāda cita iemesla kadru maiņai tautas namā nav.

— Kā izdzīvo tie pagasta ļaudis, kuriem nav algota darba?

— Viena daļa piedalās ESF projektā “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”. Tādu mums ir no 13 līdz 15 cilvēkiem, viņi mainās ik pēc četriem mēnešiem. Vēl pagastā ir daudz pašnodarbinātu personu, kuras nodarbojas ar lauksaimniecību: tur bites, govis, sivēnmātes, gaļas lopus. Graudaugus pie mums audzē tikai saviem lopiem, izņemot dāņu uzņēmējus, kuri tos audzē pārdošanai. Pagasta teritorijā ir arī vairākas lielas zemnieku saimniecības, pat bioloģiskās. Cilvēki iztiek, pateicoties lauksaimnieciskai darbībai.

— Realizējot projektus, pagasta ciematos tika sakārtota ūdensapgāde, iedzīvotāji ierīkoja ūdens skaitītājus un laikam jau ūdens patēriņš sa- ruka. Vai tamdēļ nav radušās problēmas ūdensapgādē? Cauruļvadi neplīst?

— Viss ir pilnīgā kārtībā. Punduros ūdens pieplūdi visiem patērētājiem nodrošina hidrofors, ziemā arī Porečjē pāriesim uz hidrofora sistēmu, bet vasarā atkal ieslēgsim ūdenstorni. Mums ūdens patēriņš īstenībā ir gana liels, jo tā daudz patērē lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām.

— Porečjē arvien nav feldšeru vecmāšu punkta (FVP)?

— Nē, un neplānojam atjaunot, jo FAP telpas nav sertificētas. Iedzīvotāji brauc pie ģimenes ārsta uz Dagdu, Ezerniekiem vai Šķauni. Lielu problēmu gadījumā zvana uz neatliekamās palīdzības dienestu un gaida atrās palīdzības mediķu brigādi. Mums pagaidām nav iespēju atjaunot FVP. Telpas, protams, ir saglabātas, kādas savulaik bija, bet nav kam tajās strādāt. Vajag feldšeri, tāda speciālista uz vietas nav. Sertifikācijas jautājumu iespējams varētu atrisināt, bet tad FVP būtu jāiegulda lielus finanšu līdzekļus.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA