Lēmumu pieņemšana nav tik ātra, kā gribētos...

— Kotrā ziņā nikod naatsoku atbiļdēt iz žurnalistu i cylvāku vaicuojumim. Tai ka drūši vaicojit ari iz prīšku. Nu sovys puses gataveju ari plašuokus rokstus par kaidu konkretu tematu.

— Kādās komisijās Saeimā šobrīd strādājat un kā šis darbs izpaužas?

Tai kai par sovu prioritati asu izvirzejs regionaluos atteisteibys veicynuošonu i jemūt vārā munu īprīškejū dorba pīredzi saisteibā ar pašvaļdeibom, jau nu poša suokuma asu īsasaistejs Vaļsts puorvaļdis i pašvaļdeibys komisejā, aktivai struodoju ari tuos izveiduotajā ar garu nūsaukumu Nacionaluo atteisteibys plana izstruoduošonys i īvīsšonys plana apakškomisejā. Kai ari asu Pīprasejumu komisejis vadeituoja vītnīks - itymā komisejā kotru nedeli teik izskateiti aktualuokī vaicuojumi kai nu opozicejis parteju puses īsnīgtī, tai ari plašsazinis leidzekļūs pacaltī. Asu ari Uorlītu ko- misejis Baltejis lītu apakškomisejis dalinīks i aktivi raugu sasadorbuot ar puorejūs Baltejis vaļstu parlamentu puorstuovim. Īzasaistu ari sadarbeibys grupuos ar Pūleji (deļ tam ka jūs kašubu centīni piec sovys volūdys saglobuošonys ir gona leidzeigi kai myusim latgalīšim), Spāneji (pi jīm ir Katalonejis regions, nu kura ari Latgola var šū tū pasavuiceit), Franceji (deļ tuo ka jūs investicejis ir daudz īguojušys Daugovpilī i Francejis viestnīce ir aktivi īsasaistejuse tuoluokys sadarbeibys veicy-nuošonai), Īreji (puoruok daudz tī myusu rodu, draugu i paziņu...), Krīveji (lai kai myusim patyktu voi napatyktu procesi tī, vysleidz tei ir myusu kaimiņvaļsts, i ari iz prīšku byus sābrūs juosadzeivoj). Asu iniciators ari vysu nu Latgolys ībolsuotūs deputatu sadarbeibai i vysmoz koalicejis deputatus aicynoju kūpā iz konkretu vaicuojumu apsprīsšonu.

— Kā jūsu vēlētājs Ezerniekos vai citur novadā var uzzināt, ko būtisku šajos gados esat paveicis sava novada izaugsmei? Varbūt varat nosaukt kādu konkrētu piemēru?

— Vysapyrms juoatzeimej, ka eistyn paguojuši jau divi godi, kai asu Saeimys deputats, koč ari, Dīvamžāļ, daguo iz sovys uodys puorsalīcynuot, ka parlamentā īrūsynuojumu izskateišona i galeigūs lāmumu pījimšona nav tik dreiža, kai grybātūs. Ite izreiz ari juoprecizej vuorda “novads” nūzeime. Ka praseisit, cik naudys asu pīsaistejs Dagdys voi Kruoslovys nūvodam, tod juoatzeist, ka ar konkretu (sev) izdeveigu projektu virzeišonu vaļsts budžetā nanūsadorboju i citim Saeimys deputatim navajadzātu tū dareit. Muns uzdevums ir puorstuovēt na tikai vīnu pašvaļdeibu, bet vysa Latgolys regiona (vieliešonu apgobola) interesis.

Sovulaik gataveju kotrys nedelis dorba atseviškys atskaitis i kūpumā par sovim dorbim raugu regularai raksteit škārsteikla (interneta) lopā: jureits.lv. Bet varu vēļreiz uzskaiteit tikai dažys lītys.

Jau pyrma vaļdeibys apstyp- rynuošonys, visim ministrim īsaceju nasakavēt ar Latgolys regio-na apmekliešonu - prīca, ka tū jī ir jiemuši vārā. Ari pats ar vairuokim nu jīm asu bejs vizitēs dažaiduos Latgolys vītuos (ari Kruoslovā, Dagdā i Aglyunā, Daugovpilī, Preiļūs, Rēzeknē, Viļakā i cytur). Ari atseviški pats kotru nedeli asu Latgolā, teikūs ar jaunīšim školuos, uzjiemiejim, pašvaļdeibu vadeituojim, kai ari vīnkuoršim cylvākim, pīvadumam, gruomotu svātku laikā.

Saeimā svareigs kūpā ar kolegom paveiktais dorbs beja atseviškuos ekonomiskuos programys izveiduošona, tei īgive nūsaukumu “Īspieju Latgola 2012”. Koč ari vysod var gribēt vēļ vairuok naudys, tūmār prīcej, ka itymā laikā myusim izadeve na tikai regulari pīvērst vaļsts uzmaneibu Latgolai, bet ari pagrīzt tū kaidūs taustamūs rezuļtatūs (kur salobuoti celi, kur izveiduots uzjiemiejdarbeibys atbolsta centrs, uzjimta kina “Latgola, 3 stuosti” i.c. praktiskys lītys), tai ari gaidam nuokamūs, jo programa vēļ nav nūslāgta i tymā var papyldus īstruoduot jaunus prīšk- lykumus.

Gandarejums, ka izadeve nu vaļdeibys dabuot koč daleju atbolstu Dagdys i cytom Latgolys pašvaļdeibom, kod beja visim vēļ labi atmiņā palykušuos Krājbankys problemys.

Kotrā zinī vaicuojumus, īrū- synuojumus var kotrs syuteit iz munu e-postu: juris.vilums@ saeima.lv Raugu visim atbiļdēt piec byuteibys.

— Savulaik aktīvi aizstāvējāt latgaliešu valodas lomu un vietu Latvijā? Strādājot Saeimā, ir kaut kas mainījies jūsu pozīcijā vai varbūt atradāt piekritējus savām idejām kolēģu pulkā?

— Muna puorlīceiba par latgalīšu volūdys vītu Latvejis vaļstī nav pasamainejuse - ari par zvārasta nūdūšonu latgaliski, par kū suokumā beja dažaidi vīdūkli, tagad vairs dzieržu tikai pozitivys atsauksmis. Tagad vysa Latvejis Satversme (myusu vaļsts pamatlykums) ir iztulkuota latgalīšu volūdā i izdūta gruomotā. Paļdis munys partejis atbolstam caur kuru paguojušajā godā dabovam 25 tyukstušus latu latgaliskam raidejumam vaļsts televizejā — varbyut byusit pamanejuši ar nūsaukumu “Cytaidi latviskais”. Paradzams, ka tam byus ari turpynuojums. Teik struoduots ari pi interaktivuos ābecis latgalīšu volūdā - da goda beigu tai juobyut gotovai, jau asu personeigi ticīs ar Latvīšu volūdys agenturu, kam itais uzdevums ir uztycāts. Prīcej, ka ari Latvejis Radejis viļņūs kotru sastdinis vokoru ir latgalisks raidejums “Kolnasāta”. Nu Nacionalūs elektroniskūs plašsazinis leidzekļu padūmes ir atbolsts latgalīšu volūdai ari regionalajūs medijūs — ceru, ka iz prīšku varēsim kai paleidzēt ari latgaliski drukojūšajim laikrokstim. Byutu labi, ka ari „Ezeremē” regularai byutu pa kaidam latgaliskam rokstam. Svareigi, ka lykumā (ar malnu iz bolta) asom īstruodovuši - sabīdriskuo pasyutejuma ītvorā vaļsts medijūs ari iz prīšku ir juonūdrūšynoj latgalīšu volūdys lītuošona i populariziešona. Sadarbeibā ar školuotuojim ir izstruoduoti latgalīšu volūdys, literaturys, kulturviesturis vuiceibys standarts i apstyprynuots Izgleiteibys i zynuotnis ministrejā. Ceru, ka iz prīšku aizvin vairuok školys nasabeis i pi sevi īkļaus prīkšmatu „Novada mācība”, kura ītvorūs kai reize varātu runuot par latgalīšu vierteibom.
Kūpumā juosoka - Saeimā asu īgivs deputatu vairuokuma atbolstu latgalīšvu volūdai, deļ tam iz prīšku tai pīaugs ari finansialais atspaids.

— Bieži tiek skandināts, ka Latvijas nodokļu politika žņaudz visu ekonomiku, neļaujot nekam attīstīties. Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas nodokļu sistēmu un ko tajā nepieciešams mainīt?

— Lelā mārā varu pīkrist jiusu izsaceitajam apgolvuojumam, deļ tam ari aktivi asu atbaļstejs samiereigu īšonu iz nūdūkļu samozynuošonu. Piec cīš garom diskusejom i dažaidu prīšklykumu izskateišonys ari cytugod paradzami uzlobuojumi, kurus gon vystycamuok apstyprynuosim ar nuokamuo goda budžetu na dreižuok par oktobri. Planavuots paceļt minimalū olgu da 225 latim, naaplīkamais minimums byus leluoks (53 lati), nūdūkļu atvīgluojumi par kotru apguodeibā asūšu personu tiks pacalti nu 80 iz 116 latim. Pavysam moz, bet tūmār paradzāts samazynuot socialuo nūdūkļa likmi kai dorba jiemiejam, tai i dorba deviejam. Juoatguodynoj ari šūgod jau īvīstū 100 latu vaļsts leidzmoksuojumu vacuokim, kuru bārnam naatsarūn vīta bārnu duorzā. Papyldus nuokamuo goda budžetā planavuota azartspieļu nūdūkļa palelynuošona i ceru, ka arī leluos jiurys ūstys varēs dūt leluoku īguļdejumu vaļsts budžetā, a na tikai pierkt duorgys mašynys, sponsorēt Reigys svātkus itt.
Svareigi izskaust leluos kontrabandys teikluojumus, jebkaidys shemuošonys ar nūdūkļū namoksuošonu. Lai nūdūkli iz prīšku ir vēļ mozuoki, bet tīm juobyut samoksuotim nu visim.

Ari iz prīšku ir svareigi struoduot, lai panuoktu, tai saucamū, nūdūkļu progresivitati.

— Kas stāv ceļā šīm pārmaiņām uz labāku dzīvi?

— Muna atbiļde, īspiejams, byus napopulara — mes poši. Kotrs sabīdreibys puorstuovs, kotrs cylvāks ir daļa nu sa- bīdreibys, daļa nu vaļsts — tai nu ir saguojs, ka pats asu klivs tam par uzskotamu pīruodejumu. Vyss, kas vaļstī nūteik ci nanūteik, leluokā voi mozuokā dalī ir atkareigs nu myusu rei- ceibys voi ari molā stuoviešonys. Ja runojam konkreti par Saeimu, tod gribīs ticēt, ka iz prīšku vēļ vairuok pīaugs tuos profesionalitate — Dīvamžāļ, daļa deputatu naizaver naatkareigi. Daļa nu jīm, īspiejams, beistās nu kaida tikai jīm konkreti zynoma finansātuoja. Bet, kū vairuok politikā īs cylvāki ar sovu “mugurkaulu” i kū vairuok cylvāki jūs atbaļsteis, tū mozuoka īspieja byus ar atsevišku naudeigu reklamys kampaņu voi žurnalistu paleidzeibu dabuot pi lemšonys ītekmejamus “tautys kolpus”. Varu tikai aicynuot naticēt vysam, kas skaņ pa telvizoru — prosit pošim deputatim (ari cytu parteju puorstuovim), kū jī dora, kū dūmoj, kū planavoj dareit i tod nu atbiļdem viertejit. Ka nav ni vīna loba i „ visi zagli”, tod nikas cyts naatlīkn kai pošim īt i dareit! Ir taids teicīņs - lai slyktais uzvarātu, pīteik tikai ar tū, ka lobais nikuo nadora.

— Politiķi izdomājuši reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, kurš, ticamāk, lemts neveiksmei. Pat daudzi no tiem, uz kuriem tas mērķēts, apšauba reemigrācijas plāna spēju atsaukt aizbraukušos. Vai tad nav labāk pakārtot likumus tam, lai Latvija būtu pievilcīga dzīvošanai nevis izdzīvošanai un to nevēlētos atstāt pēdējie darbaspējīgie iedzīvotāji?

Reemigracejis planā īliktī pasuokumi (taipat kai Latgolys atteisteibys planā) nav vīnys dīnys burvju leidzekli. Nu vīnys puses strudojūt pi dzeivis apstuokļu uzlobuošonys Latvejā, tikai apsveicami, ka nu ūtrys puses naaizmierstam par tīm myusejīm, kuri lobuokys dzeivis mekliejumūs ir uorzemuos i, iespiejams, tagad voi puorradzamā nuokūtnē varātu gribēt atsagrīzt. Koč voi sasazynuot ar jīm i cilvieceigi izstuosteit par kaidu atsabreivojušu dorba vītu ci īspiejom īgiut atbolstu jauna uzjāmuma izveiduošonai. Mes dzeivojam informacejis laikmetā — breižim golva pylna ar kinom, serialim i negativajom ziņom, ka napalīk vītys ari kaidam vierteigam, izgleitojūšam jaunumam.

— Atkal nav naudas medicīnai. Ļaudis nesaprot, kāpēc tā un jautā, vai mēs nodokļus maksājam tālab, lai algotu cilvēkus, kuri nemāk veikt aprēķinus un atbildīgi saimniekot? Vai Jūs uztrauc nācijas veselības jautājums?

— Veseleibys apryupe eistyn ir suopeiga vīta. Asu ari personeigi ticīs ar Veseleibys ministri i par vairuokim vaicuojumim runovs. Munupruot, lela problema ir vysys sistemys naspieja efektivi apsaimnīkuot leidzekļus — na ratai ir uzcaltys, izremontietys ākys, īpierktys modernys duorgys īkuortys, bet gola rezuļtatā ar tom nav kam struoduot voi nav paradzāti leidzekli īkuortys ikdīnys apkūpei. Dūmoju, ka nav najaušys žurnalistu atkluotuos aplameibys atsevišku operaceju muoksleigā saduordzynuo- šonā voi kaida konkreta zuoļu ražuotuoja atbaļsteišonā i.c. Prūtams, nadreikstam aizmierst par vajadzeibu palelynuot kūpejū finansialū atbolstu veseleibai, tikai dažreiz izaver, ka tai ministrejai byutu juomaina nūsaukums — na Veseleibys..., a Slimeibu apsaimnīkuošonys ministreja.

Deļ tam ir svareigi veicynuot izpratni par veselibys saglobuošonu sabīdreibys vydā. Bārnim juoskaidroj par soldonumu i “burgeru” kaiteigumu. Jaunīšim juodūd īspieja atteisteit sovus talantus kaidā sporta veidā, pīaugušūs juoīsaista fiziskuos kuļturys aktivitatēs. Peipiešona, alkohola puormiereiga lītuošona i ctys kaitis gola rezuļtatā atjem lelu dali nu vysa veseleibai paradzātuo budžeta. Varu tikai vēļreiz atguodynuot par veseleiga uztura svareigumu - pats raugu piec īspiejis mozuok īpierkt lelveikalu produkceji. Ēdit pošu laukūs audzietus produktus, dzerit zuoļu čajus, ejit regularai iz pierti, maudojitēs Latgolys azarūs, koč voi vīnkuorši pastaigojit pa mežu... Vasalā mīsā vasals gors, a vasals gors ir vasalys mīsys pamats!

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA