Gribēt un varēt — dažādas svara kategorijas

Ielām — jā, iekšpagalmi pagaidīs

Izpilddirektors sāka ar atvainošanos iedzīvotājiem par sagādātajām neērtībām, kas radušās plašo ielu remontdarbu laikā un apsolīja, ka šogad iesāktos darbus drīz pabeigs. Kas attiecas uz turpmākajiem ielu remontdarbiem, viņš sacīja: “Vairs nav problēmu taisīt ielas, bet ir problēma, cik ātri citi dienesti saved kārtībā savas komunikācijas, lai vienā un tajā pašā vietā nav jārok otrreiz.”

Vairākkārt tika jautāts par izdangātajiem iekšpagalmiem. Diemžēl projektu tiem nav, vismaz pagaidām, bet taisīti tiks — pēc ielām. Tur arī ir akas, komunikāciju tīkli, atkal ir jāsāk ar komunikācijām un tikai tad var asfaltēt.

Labas ielas rada jaunas galvassāpes — iedzīvotāji sūdzas par autobraucējiem, kuri neievēro nekādus ierobežojumus. Arī sapulcēs varēja novērot, kā daži autovadītāji pabrauc garām, pār- sniedzot atļauto braukšanas ātrumu konkrētajā vietā. Izpilddirektors apsolīja, ka satiksmes drošības uzlabošanai pilsētā tiks ierīkoti ātruma slāpētāji jeb tautas valodā — gulošie policisti, lai piebremzētu ātros braucējus. Savukārt iedzīvotāju vēlme palielināt braukšanas ātrumu virs atļautajiem 50 km/h pa Rīgas ielu ir tikusi noraidīta. Tas ir pilnīgi loģiski un atbalstāmi, jo nekad nedrīkst upurēt mazāk aizsargātas lielas iedzīvotāju grupas drošību atsevišķu autovadītāju mirkļa iegribām. Vēl iedzīvotāji sūkstījās par tā saucamo rokeru izdarībām uz ielām nakts stundās. Izpilddirektors atbildēja, ka diemžēl valsts policija nevar visus viņus izķert vienā naktī.

Ka tikai pašam labi...

Viens otrs tikšanās dalībnieks izteica neapmierinātību, ka pie daudzdzīvokļu mājas nav soliņu. Izpilddirektors skaidroja, ka šajā jautājumā domas dalās un sauca piemērus, kur iedzīvotāji ir lūguši aizvākt soliņus, lai no turienes beidzot pazustu sabiedrības degradējušies elementi un iestātos miers. Manuprāt, soliņi pie daudz- dzīvokļu mājām ir lieks padomj-laika atribūts, tos jāaizvāc visā pilsētā un jāierīko vairākas mūsdienīgas atpūtas zonas, kurp doties atpūsties. Bet tie, kuri vienalga grib sēdēt pie mājas loga, var iznest savu ķeblīti vai vasarā uzklāt segu zālājā. Esam pārāk izlepuši un savas slinkuma diktētās vēlmes liekam augstāk par sabiedrības interesēm kopumā. Drošība, klusums, tīrība un kārtība ir liekami augstāk par “gribu sev soliņu, bet pēc tam tur kaut plūdi!”.

Daudzdzīvokļu māju rajonos radās mesaskaņas starp jauno ģimeņu ar bērniem un vecāku ļaužu interesēm. Vieni vēlas bērniem labi aprīkotu rotaļu laukumu, citiem gribas ideālu klusumu un vienas aizvāktas šūpoles viņus tikai priecē. Skaidrs, ka bērnu labā ir jāpiekāpjas vai jādzīvo savā privātmājā, jo galu galā bez bērniem nevienai sabiedrībai nav nākotnes. Bet vispār daudzus jautājumus var risināt vieglāk un sakarīgāk, ja ir gudrs un aktīvs mājas vecākais. Vajag pašiem māju iedzīvotājiem organizēties, tikai to vieglāk pasacīt nekā izdarīt.

Par videonovērošanu iedzīvotājiem tika skaidrots, ka tā ierīkota aktuālākajās vietās, bet varbūt pienāks diena, kad tāda būs vajadzīga pie katras daudzdzīvokļu mājas.

Iedzīvotājus interesēja jautājums par apkures tarifiem. Izpilddirektors informēja, ka pagaidām uzņēmums nav plānojis tos pa- augstināt.

Autostāvietu jautājums

J. Geiba solīja arī risināt jautājumu par automašīnām, kas traucē ziemā notīrīt sniegu māju iekšpagalmos. Kā arī bija jautājums par šoferiem tālbraucējiem, kuri pamatā ir mūsu pilsētas iedzīvotāji, bet strādā citur. Viņi bieži novieto pilsētā savus lielos autovilcienus.

J. Geiba: “Visur ir aizlieguma zīmes, bet tālbraucēji vienalga atstāj savus autovilcienus. Tagad mums uzdevums atrast visus vadītājus un informēt viņus, lai katrs uz sava transportlīdzekļa loga atstāj informāciju ar telefona numuru, lai problēmgadījumā viņu var sazvanīt. Tie ir mūsu iedzīvotāji, varbūt kādam no jums radi un paziņas, lūdzu, pasakiet viņiem to. Bet nākotnē tiks skatīts jautājums, lai šīs mašīnas neatstātu pilsētā, bet kādā autostāvvietā. Vasarā vēl varam pieciest, bet ziemā viņi rada lielas problēmas. Arī ielas bojā.”

Ko darīt ar vietu, kas atbrīvojās Artilērijas ielā 3, nojaucot daudzdzīvokļu māju? Ir doma daļu zemes atdot autostāvietas izveidei, bet par otru pusi ideju nav. Ieteikšu apdomāt tādu variantu, kā velolaukums, kurā bērni varētu apgūt un pilnveidot velosipēda vadīšanas prasmes, sagatavoties vadīšanas tiesību eksāmenam. Turklāt šī būtu iespēja kādam jauniešu projektam.

Policija reizēm bezspēcīga

Jautājums par graustiem bija sagaidāms — pamestas ēkas pilsētā nerada drošības sajūtu, jo tajās iemitinās ne jau tā kulturālākā publika. Pēteris Jacina skaidroja, ka nav viegls darbs piespiest īpašnieku kārtīgi apsaimniekot savu īpašumu. Liela problēma ir jautājuma juridiskā puse, un šīs lietas risinās gadiem ilgi. Viņš arī norādīja, ka dažs sapulcē izsaka dažādas pretenzijas, bet pats pienācīgi neuzkopj savas privātmājas teritori-ju un reaģē tikai pēc brīdinājumiem.

Diemžēl arī pašvaldības policija reizēm bezspēcīga. Pāris simts metru tālāk no sapulces norises vietas privātmājas saimnieks dedzināja dabīgos atkritumus, bet sodīt viņu neiespējami, jo domes saistošajos noteikumos nav tāda punkta. Jautājums deputātiem - kurš un kādās interesēs lobē privātmāju īpašniekus? Kādas jums problēmas ir iestrādāt saistošajos noteikumos punktu, ka pilsētas teritorijā zem klajas debess nevar dedzināt neko, jo tiek piedūmota visai plaša apkārtne un tie dūmi jāelpo citiem iedzīvotājiem. Tāpat var aizliegt novietot automašīnas pilsētas zaļā zonā. Cilvēki runā, ka šādi priekšlikumi savulaik bijuši, bet tika izsvītroti.

Par klaiņojošiem suņiem un kaķiem tiek jautāts gandrīz katrā vietā. P. Jacina apgalvo: “Klaiņojošos dzīvniekus izķeram, bet tas nav tik vienkārši izdarāms. Šogad vien pašvaldība samaksāja vairāk nekā 1000 latu Daugavpils patversmei, kurp nogādājām izķertos dzīvniekus. Pie tam dome tērē nodokļu maksātāju naudu par izķeršanu un aizvešanu. Ja klaiņojošo suņu izķeršana dod kaut kādu rezultātu, tad kaķu izķeršana ir bezjēdzīga. Lielajās pilsētās viņus sterilizē un izlaiž atpakaļ. Tā viņi vairs nevairojas un savā teritorijā nelaiž svešus kaķus. Bet tamdēļ mums vajag atrast iespēju startēt kādā dzīvnieku sterilizācijai paredzētajā projektā, jo kopumā tas tomēr ir dārgs pasākums. Uz šodienu mēs iepirkām būrīšus — lielos un mazos. Ja iedzīvotāji grib palīdzēt - lūdzu, varat paņemt pie mums būrīšus, salikt tajos klaiņojošos kaķus un mēs aizvedīsim uz patversmi, kur tos sterilizēs. Pēc tam izlaidīsim atpakaļ.”

Daži citi jautājumi

Dažus iedzīvotājus uztrauc, ka gājēju celiņi pilsētā lielākoties tiek bruģēti, nevis asfaltēti. Bruģa dēļ iedzīvotāji biežāk krīt, gūst traumas, pat lauž locekļus. Bruģi tricina bērnu ratiņus, sievietes sabojā augstpapēžu kurpes un tie nav visi trūkumi.
Jautāja arī par konteineru vietu uzkopšanu. Interesanti, ka neviens nepajautāja, kāpēc uzņēmums, kas nav nabadzīgs, neuztur pienācīgā tehniskā kārtībā savus atkritumu konteinerus? Ne tiem vāki normāli atverami, jo šarnīri netiek eļļoti, ne bremzes strādā. Tad brīnāmies, kāpēc ir cilvēki, kuri atkritumu maisu atstāj blakus konteineram. Pēc tam tie paši suņi un kaķi, par kuriem sūdzamies, tos maisus saplūkā un atkritumus izmētā.

Iedzīvotāji lūdz sakārtot pludmali Persteņa ezera krastā. Izrādās projekts domē ir, bet nav Eiropas naudas, lai pludmali iekārtotu. Izpilddirektors solīja, ka dome sāks darbus par savu naudu. Ir iedzīvotāju priekšlikums aizvākt vispār salu no ezera, lai tā netraucē atpūtniekiem, kuru brīvdienās tur pulcējas aptuveni simts.

Sociālā dienesta kompetencē esošie jautājumi lielākoties ir katrā gadījumā individuāli risināmi. Ja cilvēks nonācis finansiālās grūtībās, viņam pastāv iespēja rakstīt iesniegumu arī attiecīgai deputātu komitejai, bet savam lūgumam vajag pamatojumu un šādu palīdzību piešķir tikai reizi gadā. Ja piešķir.

Pasākums mudināja izdarīt tikai vienu secinājumu — gribam jau daudz, bet varam krietni mazāk.

Juris ROGA