20. septembris — Sofijas Lorēnas dzimšanas diena

Maza zvejnieku pilsētiņa Pocuoli, kas atrodas netālu no Neapoles… Puišeļi šo jauno meiteni nosauca par “steketto”, kas nozīmē “laktiņa”. Sofija Villani Šikolone, izstīdzējusi pusaudze ar lielu muti un milzīgām acīm, saviem apvainotājiem mieru nedeva… Bet pagāja tikai 7 gadi, un visi apvainotāji pārvērtās par viņas kaislīgiem pielūdzējiem… Tas bija vēl ilgi pirms tam, kad Sofija pieņēma sev skanīgu un lakonisku pseidonīmu - Lorēna…

Visa viņas dzīve - vienas vienīgas mīklas un izņēmumi. Pirmā veiksme - skaistuma konkurss “Jūras princese” Pocuoli. Tā bija uzvara! 14 gadus vecā Sofija apbūra žūriju ar savu dabiskumu un vienkāršību. Pēc diviem gadiem viņas ģimene pārcēlās uz Romu. Šoreiz konkurss “Mis Itālija”. Sofijai noteica speciālu prēmiju - “Mis Elegance”, kas bija pirmo reizi skaistumkonkursu vēsturē. Tas bija pirmais izņēmums, kas tika veidots tieši viņai. Priekšā vēl būs ļoti daudz līdzīgu izņēmumu: īpašais “Oskars”, īpašais “Zelta Lācis”, īpašais “Zelta Globuss”, īpašais “Zelta Lauva”… Tās visas ir kino- festivālu balvas, kas tika veidotas speciāli viņai. Viņa bija ekskluzīva, neizskaidrojami pievilcīga, nesasniedzami skaista un neiedomājami talantīga… Kas tad ir viņas veiksmes, mūžīgās mīlestības, talanta noslēpums? Šo mīklu nespēja uzminēt neviens. Pat pati aktrise. Viņai nekad nebija nekādu noslēpumu. Visa pasaule interesējās par viņas diētu. Bet viņai vienmēr garšoja spageti, un viņa tos ēda bez jebkādiem ierobežojumiem. Tas, kas citus padarīja resnus, viņu padarīja par pievilcīgu un enerģisku. Viņas kinokarjera iesākās ar seksbumbas lomām sliktajās filmās. Bet pēc tam straujš karjeras kāpums un darbs ar laikmeta labākajiem režisoriem.

Viņa filmējās pie Čaplina un De Sika, viņas partneri bija Mastrojani un Sinatra… Un tas ir tikai piliens no viņas darba kino. Sofijas Lorēnas lomas bija visdažādākās: no prostitūtas līdz karalienei. Un visur viņa bija patiesa un uzticama, burvīga un pārliecinoša. Pietiek tikai noskatīties “Precības itāļu stilā”, lai šo aktrisi iemīlētu uz visu dzīvi. Pati Sofija Lorēna ar ironiju runā par savu veiksmi. Vienā no savām grāmatām (bet aktrise jau ir uzrakstījusi veselas trīs!) viņa raksta: “Viss, kas man ir, tas ir pateicoties spageti!” Īstenībā Sofija Lorēna nekad nav apguvusi aktiera profesiju. Par viņas skolotāju kļuva viņas vīrs, producētājs Karlo Ponti. Lai apprecētos ar Sofiju, Ponti neatlaidīgi centās dabūt šķiršanos no savas pirmās sievas. Katolim tas ir gandrīz neiespējami. Dabūja! Laimīgāka pāra nebija visā Romā. Ilgu laiku aktrisei, kura visvairāk vēlējās bērnus, nekādi nevarēja iestāties grūtniecība, un viņa pat ilgus gadus ārstēja neauglību. Rezultātā viņas dēli Karlo un Eduardo ir Lorēnas bagātība. Filmējoties aktrise nekad neaizmirsa par saviem mātes pienākumiem. 70.gadu vidū Sofija Lorēna arvien retāk parādījās ekrānos, dodot priekšroku darbam ģimenē un bērnu audzināšanai. Kino kļuva nevis par profesiju, bet gan par hobiju, aktrises izklaidi.

Sofijas Lorēnas apbalvojumi runā labāk par viņas talantu; lūk, tikai daži no tiem: “Vienai no kinematogrāfijas pērlēm”, “Pasaules publikas mīlulei”, “Par karjeru, kas ir pazīstamām lomām bagāta, kas deva kinematogrāfijai mūžīgu mirdzumu”. Sofijai Lorēnai ir arī sava zvaigzne Holivudas zvaigžņu alejā. Balvas par labākajām lomām visos lielajos kinofestivālos. Bet arhibīskaps Genui kādreiz ir teicis: “Vatikāna ir pret klonēšanu, bet Sofija Lorēna varētu būt izņēmums.”

Lielā aktrise nekad nav slēpusi savu vecumu. Viņai būs 79 gadi. Izskatās viņa kā 50 gados. Viņas smaids turpina apburt visu pasauli, viņas dekoltē laupa prātu visu vecumu vīriešiem, viņas filmas skatās vēl un vēl, viņas grāmatas lasa un pārlasa… Bet viņa… Viņa kā iepriekš ir sajūsmā par spageti, sapņo tēlot Annu Kareņinu Krievijā, fotografējas kaila Pirelli kalendāriem… Un nobeigumā citāts: “Kad draugi man atgādina, ka man ir vairāk par sešdesmit gadiem, es tam nevaru noticēt. Šķiet, ka man vēl divpadsmit gadi. Es laikam paliku tajā bērna vecumā un skatos pasaulē ar platām acīm. Man vēl joprojām ir interesanti dzīvot. Esmu pateicīga liktenim par katru nodzīvoto dienu, par iespēju pastāvīgi atklāt ko jaunu… Ja jums ir palaimējies sevī saglabāt bērna dvēseli, tad jums viss vēl priekšā…”

Sveicam dzimšanas dienā, Sofija Lorēna! Bravo! Bravissimo!

Nu… Par Sofiju Lorēnu!

Andrejs JAKUBOVSKIS