Par cieņu, konformismu un histēriju

Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, kas pavisam nesen kritizēja “Vienotību” par 2014.gada budžeta apspriešanu, nolēma pievienoties valdošajai partijai, aicinot uz sadarbību Reformu partiju (RP) un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
RP, kam pašlaik ir ļoti zems politiskais reitings (tas nesasniedz pat 2 procentus), bez svārstībām pieņēma šo aicinājumu, tajā pašā laikā “iemetot makšķeri” arī ZZS. “Reformatoru” līderis Edmunds Demiters pēkšņi paziņoja, ka RP vairs neeksistē “sarkanie, zilie un zaļie”. No tā izriet, ka RP pārtrauca savas politiskās ambīcijas un ir gatava sekot principam “kurš spēcīgāks, tam arī taisnība”.

ZZS atteicās no nacionālās apvienības priekšlikuma, apstiprinot savus nodomus startēt nākamajās vēlēšanās, izmantojot tikai savu politisko spēku. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka savienībai ir savas politiskās izstrādnes un vēlme doties uz priekšu. “Zaļie” uzskata: jo spēcīgāks konkurents, jo interesantāka cīņa.

“Saskaņas centra” līderis Jānis Urbanovičs nosauca VL-TB/LNNK rīcību par histērisku, uzsverot, ka nacionālajai apvienībai nevajadzēja izrādīt iniciatīvu, bet gan sagaidīt priekšlikumus par sadarbību.

“Vienotība” būtu ar mieru pirms vēlēšanām nostiprināt savas pozīcijas, jo sāk zaudēt savu ietekmi partijas iekšējo pretrunu dēļ. Politiskie oponenti to sen jau ir pamanījuši: “Vienotībā” nav vienotības. Un kā partijas galveno problēmu vairāki saskata tajā, ka līderu intereses dotajā brīdī ir vērstas uz kabinetiem Briselē. Solvita Āboltiņa, kā zināms, piekrita kandidēt ES komisāres amatam. Tādu pašu iespēju pieļauj arī premjers Valdis Dombrovskis.

Sagatavoja Valentīna SIRICA