Valdība ignorē Dalailamu Tibetas garīgā līdera Dalailamas XIV Tenziņa Gjamcho ierašanos Latvijā noorganizēja apvienības “Latvija - Tibetai” pārstāvis Jānis Mārtiņš Skuja. Tomēr Nobela prēmijas laureāta vizīti ignorēja mūsu oficiālās personas. Prezidents Andris Bērziņš minēja, ka ir nepietiekama iniciatīva no paša Dalailamas, premjers Dombrovskis paskaidroja, ka pret guru izjūt lielu cieņu, tomēr ievēro “vienotās Ķīnas” principu.
Šāda līmeņa viesus parasti sagaida parlamenta Sarkanajā zālē, bet Viņa Svētību neielaida pat Latvijas Nacionālās operas telpās, lai varētu organizēt tikšanos ar saviem sekotājiem. Jāpiebilst, ka šoreiz no tikšanās atteicās arī oficiālā Viļņa.
Budas mācības atbalstītāji atceras, kā savā laikā Lietuvas prezidents Valdas Adamkus steidzās paspiest roku Skolotājam, neskatoties pat uz to, ka nesen tika izoperēta kāja, kā arī cieņas pilno attieksmi, kas bija Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.
Pats Dalailama apgalvo, ka viņa vizītē nebija ieplānota tikšanās ar politiķiem. Viņš vairāk bija ieinteresēts tikties ar vienkāršajiem cilvēkiem, novadot atklātu lekciju “Līdzjūtības kultūra”. Neskatoties uz to, Tibetas garīgais padomdevējs tikās ar parlamenta labējām partijām un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Jānis Mārtiņš Skuja nosodīja mūsu valsts vadību gļēvulībā. Vēl lielāku kritisku apvainojumu Latvijas oficiā- lajām personām izteica Saeimas deputāte, Tibetas grupas atbalstītāja Ingūna Rībena (“Vienotība”), nosaucot atteikumu tikties ar Dalailamu par nodevību.
Bet, lūk, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds oficiālo personu rīcībā nesaskatīja neko nosodāmu. Latvijā, kas pārdzīvo krīzi, pirmajā vietā jābūt ekonomiskajai interesei. Latvija ar Ķīnu saista lielas cerības. Tā, pirmkārt, ir projekta “Zīda ceļš” atdzimšana, kas nodrošinātu jūras ceļa noslogotību starp Eiropu un Āziju. Bar ar tām valstīm, kas godina Dalailamu, Ķīna, ilgi nedomājot, bloķē kopējos projektus.
Jāatgādina, ka Tibeta piespiedu kārtā tika pievienota Ķīnai 1950.gadā. Vairāku desmitu gadu laikā vietējie iedzīvotāji cīnās par reģiona neatkarību vai plašas autonomijas piešķiršanu. Pekina atsakās to darīt, nosaucot Tibetu par savas teritorijas neatņemamu sastāvdaļu. Ķīnas valdība uzskata, ka Dalailamas darbība ir pretrunā ar valsts interesēm, tāpēc ir pieteikusi viņam karu.
Informāciju sagatavoja Valentīna SIRICA
Pārējos šīs rubrikas materiālus lasiet 2013. gada 20. septembra laikrakstā "Ezerzeme", 9.lpp.
.jpg)
04.07.2025.JPG)
