17. septembris - Džouša Abrahams Nortons pasludina sevi par ASV Imperatoru

Džouša Nortons piedzima Londonā 1819. gadā … Ātri vien visa ģimene pārcēlās uz Dienvidāfriku. Tad ģimenē kaut kas nogāja greizi. Toties 1849.gadā pienāk ziņa, ka tēvs Nortonam Sanfrancisko bankā ir atstājis mantojumā 40 000 dolāru…

Nortons izrādījās veiksmīgs uzņēmējs un divu gadu laikā darījumos ar nekustamajiem īpašumiem nopelnīja apmēram 250 000 dolāru… Bet pēc tam… Iekrājumi kusa… 1854. gadā, kad Ķīna aizliedza rīsu eksportu, cena šim produktam palielinājās gandrīz 10 reizes. Nortons nolemj nopirkt 91 tonnu šī produkta, iztērējot visu savu pāri palikušo kapitālu. Pēc dažām dienām uz Peru no Sanfrancisko pienāk vairāki kuģi, kas ir piekrauti ar rīsiem, cenas sagruva… Vairākus gadus uzņēmējs tiesājās, vēloties panākt darījuma anulēšanu, viss velti. 1858.gadā Nortons bankrotēja. Viņš pazuda no pilsētas, lai atkal atgrieztos, bet jau kā imperators…

Pirmajā brīdī situācija šķiet saprotama — psihe neizturēja cerību krahu… Slims cilvēks. Bet… Nav viss tik vienkārši. Sanfrancisko iedzīvotāji Nortonu uztvēra kā pilsētas ievērojamāko cilvēku. Viņi iesaistījās kā spēlē. “Imperatoru” baroja bez maksas res- torānos, veikalos viņš ņēma visu, ko vien vēlējās. Speciāli viņam bankas laida klajā naudu ar mūsu varoņa attēlu. Šo naudu pieņēma visos veikalos un bankās, jo tā tika uzskatīta par kolekciju vērtību. Policisti imperatoram izrādīja godu. Pilsētnieki viņu uzrunāja “Jūsu imperatora Augstība”. Bieži Nortons izdeva “rīkojumus”, ko labprāt publicēja avīzēs. Daudzi pirka avīzi tikai tādēļ, lai lasītu šos rīkojumus un lēmumus. “Imperatoram” vienmēr bija rezervētas vietas operā, pilsētas valdība apmaksāja viņam dzīvokli… Bet tagad tiksim skaidrībā ar Nortona I rīkojumiem, lēmumiem un lietām.

Viens no pašiem pirmajiem šī cilvēka rīkojumiem — ASV Kongresa atlaišana: “…krāpšana un korupcija kavē tautas balss izpausmi, grupas, partijas, frakcijas un politiskās sektas pastāvīgi un atklāti mīda likumus; tāpēc pilsonim nav personības un īpašuma drošības sajūtas, kaut gan viņam ir pienākums apmaksāt valdības uzturēšanu - saskaņā ar augstāk minēto, mēs aizliedzam Kongresu un līdz ar to tas ir slēgts…” Rīkojums plaši tika apspriests Sanfrancisko. Un daudzi pilsoņi atbalstīja rīkojuma patiesu- mu… Ja uz ielas Nortons redzēja, ka kāds kādam palīdz vai arī kāds dara kādu labu darbu, viņš nāca klāt tam cilvēkam un iecēla to muižniecības kārtā. “Imperators” katru dienu pārbaudīja policistu darbu. Izdeva rīkojumu par tilta un tuneļa būvniecību, kas savienotu Sanfrancisko ar Oklendu. Ironija ir tajā, ka pēc vairākiem gadu desmitiem gan tiltu, gan tuneli patiešām uzbūvēja tur, kur “pavēlēja” imperators. Bet pēc tam… Sanfrancisko strauji auga ķīniešu kvartāls. Pilsētā ķīniešu kļuva arvien vairāk… Daudziem pilsētniekiem tas nepatika. Izveidojās tāda kā “antiķīniešu” komiteja, kas pieņēma lēmumu noorganizēt emigrantu kvartālā grautiņu. Pūlis devās uz pilsētas ķīniešu nomali. Pusceļā “antiķīnieši” ieraudzīja vientuļu stāvu armijas šinelī. Nortons stāvēja un skatījās uz pūli, kas bija bruņojies ar mietiem, un klusēja. Pēc dažām minūtēm cilvēki sāka izklīst… Pūlis izkusa, grautiņš nenotika…

Nortons nomira pēkšņi… Gāja pa ielu un nokrita… Infarkts. Uz viņa bērēm pulcējās 30 000 iedzīvotāju. Naudu zārkam un garīdznieka pakalpojumiem ziedoja visa pasaule. Uz viņa kapakmens ir uzraksts: Nortons I, Amerikas Savienoto Valstu Imperators, Meksikas protektorāts.

Kā gan ir sanācis, ka psihiski slims cilvēks kļuva par visievērojamāko cilvēku Sanfrancisko? Un kāpēc tik goda no pilsētnieku puses? Kaut gan…

Krievijā īpatņi vienmēr bija godājami… Nabadzīgs cilvēks — tuvāks Dievam… Īpatņi tika uztverti kā pravieši, gaišreģi… Nebija lielāka grēka, kā darīt pāri nožēlojamajam…

Atbilde nāk pati no sevis — Džošua Nortons vienmēr varēja teikt to, par ko pilsētnieki tikai domāja… Var jau būt, ka viņš arī bija pats brīvākais cilvēks Sanfrancisko… Dievam vistuvākais …

Nu… Par Nortonu I, ASV imperatoru…

Andrejs JAKUBOVSKIS