Tiem, kuri paši to vēlas...

Bibliotekāre Ļena Afanasjeva sākotnēji bija iecerējusi rīkot derīgu padomu stundu, bet viss izvērtās daudz plašāk. Ideja dzima, raugoties, kā bērni vasarā atpūšas. Vieni lasa grāmatas pēc skolu programmas, citi sēž pie datoriem un sērfo internetā, bet gribējās piedāvāt daudzveidīgāku atpūtu.

Ļena: “Sākumā plānoju pāris stundu nodarbību meitenēm, sanāca darboties četras pēcpusdienas pa vairākām stundām. Ināra Nikiforova, kolēģe no Šķeltovas pagasta vokālā ansambļa “Zvonnica”, piekrita parādīt, kā var sataisīt saldos pušķus. Pirmajā dienā nebija daudz gribētāju, bet Ināra visus aizrāva tā, ka cilvēkiem mirdzēja acis. Viņa arī sagādāja savus materiālus, atveda vaska pistoli, savukārt nepieciešamos saldumus nopirku es. Nākamajā mēs turpinājām paši, jo Ināra vairs nevarēja veltīt mums savu laiku. Neliels stress man bija, jo atnāca vēl vairāk gribētāju nekā pirmajā die-nā, bet rīta pusē papraktizējos un tālāk viss izdevās. Taču bērni vēlējās turpināt un tad ienāca prātā doma izrotāt vecos puķu podus, kas atrodami pagastmājā. Mājās bija daudz nederīgu pogu, atnesu tās. Arī daži nodarbību dalībnieki ziedoja savas pogas. Rezultātā tagad pagastā ir savdabīgi puķu podi. Radošo darbnīcu noslēgumā dalībnieki izteica vēlēšanos apgūt jaunas prasmes un pauda gatavību piedalīties jaunās darbnīcās.”

Bibliotekāres secinājums ir, ja māki ieinteresēt cilvēku līdz sirds dziļumiem, tad viņš ar prieku nāk un dara, valda pozitīva gaisotne un raisās draudzīgas sarunas. Nav vērts par varītēm pulcināt vai aizkavēt tos, kuriem konkrētais piedāvājums nešķiet interesants — no tā nekas labs nesanāks un tādā kompānijā visdrīzāk arī visi pārējie zaudēs interesi. Bet pats galvenais — pašam jābūt patiesi aizrautam ar to, ko rādi vai stāsti pārējiem.

Juris ROGA