Aleksejs Krivenko: “Mums katastrofāli pietrūkst izejvielu”

- Sākumā ļaujiet apsveikt jūs ar iegūto augsto vērtējumu. Pastāstiet, kur ir Krāslavas sviesta popularitātes noslēpums?

- Paldies par apsveikumu. Varu piebilst, ka godalgotās vietas esam saņēmuši ne vienu reizi vien. Izņēmums bija tikai 2009.gads, kad ieņēmām 4.vietu. Mūsu “noslēpums” ir tajā, ka mēs vēlamies attīstīties, konkurēt iekšējā un Eiropas tirgū. Un tā kā AS “Krāslavas piens” specializējas sviesta un sausā piena ražošanā, šī produkta kvalitātei mēs, protams, uzstādām visaugstākās prasības.

- Pēdējos gadus Latvijas piena produkcijas ražotāji visbiežāk raksturo ar stabilitātes trūkumu un Jūsu uzņēmums droši vien tā pat. Kāda situācija ir šodien?

- Jā, patiesi, divi iepriekšējie gadi Latvijas piena pārstrādātājiem bija diezgan sarežģīti, jo piena un gatavās produkcijas cenas Eiropas tirgū pazeminājās par 40 %. Mums vairāk bija jāorientējas uz vietējo tirgu. Tagad prioritātes ir mainījušās. Eiropas tirgus, ja tā drīkst teikt, ir mūsu pusē: mūsu produkcija ir pieprasīta un manāmi ir paaugstinājusies tās eksporta cena. Šobrīd esam jau noslēguši līgumus oktobrim. Šeit mums palīdz starpnieki, ar kuriem uzņēmums veiksmīgi sadarbojas jau desmit gadus.

- Tātad ir stimuls paplašināt ražošanu…

- Protams. Ja agrāk uzņēmums diennaktī spēja pārstrādāt līdz 110 t piena, tad pašlaik — jau līdz 160 t, saražojot 17 t sviesta un apmēram 13-14 t sausā piena. Šāda pozitīva dinamika ir sasniegta, pateicoties uzņēmuma modernizācijai, kas ļāva mums palielināt ražošanas iespējas līdz pat 40 procentiem. Pēdējo divu gadu laikā, izmantojot arī Eiropas finansējumu, uzņēmums modernizācijas procesā ir ieguldījis apmēram 2milj. eiro. Tagad klāt kaltei, kas, jāpiebilst, bija atjaunota 2009.gadā, mums ir arī vakuuma-tvaika iekārta. Tas būtiski palielina mūsu iespējas piena iebiezināšanas un kaltēšanas procesā. Esam iepirkuši jaunu iekārtu laboratorijai, bet šogad rekonstruējām arī apkures katlu, pārveidojot to šķidrinātās propāna gāzes izmantošanai. Ceram, ka tas mums ļaus pazemināt ražotās produkcijas pašizmaksu.

- Kādā veidā uzņēmums atrisināja visas tehniskās problēmas?

- Mēs realizējām vienu no lielākajiem projektiem pēdējo gadu laikā. Savu kārtu gaida kompresorā ceha modernizācija. Bet kopumā, es teiktu, ka pārstrādes uzņēmuma modernizācija — nebeidzams process.

- Kās ietekmēja piena produkcijas eksporta palielinājumu?

- Viens no iemesliem ir dažu valstu piena produkcijas ražošanas samazināšanās laika apstākļu dēļ. Nedaudz apjomus ir samazinājušas Vācija un Polija. Bet visvairāk tas skāra Jaunzēlandi, kas vairākus gadus bija spēcīgākais “spēlētājs” pasaules piena tirgū un kur sausuma dēļ strauji samazinājās mājlopu skaits.

- Kāda tagad ir piena iepirkšanas cena?

- Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: no pārdodamā piena daudzuma un tā kvalitātes. Bet vidēji tie ir 22 - 25 santīmi par litru.

- Mūsu brūnaļu skaits droši vien arī neievieš optimismu. Kā pašlaik ir ar izejvielām?

-Kā arī visiem Latvijas piena pārstrādātājiem — uzņēmumiem tā katastrofāli nepietiek. Nepietiekamas izejvielas dēļ mēs varam no mūsu uzņēmuma iespējām izmantot tikai 50-60 %. Situācija ir tāda, ka viens no lielākajiem Latvijas siera ražotājiem AS “Preiļu siers” plāno būvēt savu lopkopības kompleksu. Bet ir skaidrs, ka arī tas neatrisinās problēmu. Valstij jāstimulē mūsu zemnieku ieinteresētību piena ražošanā, izmantojot Eiropas fondus. Un jāveido tādi apstākļi, lai cilvēkiem būtu izdevīgāk pārdot pienu šeit, nevis izvest to uz citām valstīm.

- Ir prognoze, ka tuvākajā laikā cenas gatavajai piena produkcijai paaugstināsies kā minimums par 8%.

- Manuprāt, ekonomiskā pamatojuma tam nav. Pilnīgi pretēji - ir bažas, ka piena tirgū atkal var notikt cenu kritums, kas jau ir bijis ne vienu reizi vien.

- Un kā Jūs vērtējat Latvijas iestāšanos eirozonā?

- Kā uzņēmuma, kas ražo savu produkciju par eiro, vadītājs, es, protams, atbalstu šo pāreju, jo, konvertējot eiro uz latiem, mēs diemžēl zaudējam lielas summas.

- Paldies par sarunu. Lai Jums veicas!

Sagatavoja Valentīna SIRICA