Nosacīti slēgta viena lauku skola

— No 1. līdz 12. klasei kopā ir 1485 skolēni, reāli tas ir par 102 mazāk, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu. Šogad 1. klasē devās 124 izglītojamie, diemžēl par 37 mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā, tas ir skarbi. Šie ir skaitļi, kas ievadīti datu bāzē. Reāli tas ir zaudējums vienas lielas lauku pamatskolas apmērā. Ja Indras vidusskolā šobrīd ir 104 skolēni, tad reāli šī skolēnu skaita sarukuma dēļ esam “slēguši” tik pat lielu skolu kā Indras vidusskola.

— Cik skolas un pirmsskolas izglītības iestādes šodien darbojas Krāslavas novadā?

— Divas pirmsskolas izglītības iestādes un 11 skolas, tajā skaitā trīs vidusskolas un viena sākumskola. Pirmsskolas izglītības programmu realizē deviņas skolas, kurās izveidotas 5 un 6 gadu vecu bērnu grupas, bet ir gadījumi, kad tās apmeklē arī jaunāki bērni. Šajā mācību gadā piecgadīgo un sešgadīgo izglītības programmu apgūs 251 bērns (tajā skaitā divās pirmskolas izglītības iestādēs kopā ir 146) un tas ir par 14 bērniem vairāk, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu.

— Tas ļauj mums domāt, ka nākamgad skolas nepiedzīvos krasu audzēkņu skaita samazinājumu?

— Samazinājums būs, jo ģimenes ar bērniem lielā skaitā aizbrauc projām. Ja 251 izdalām uz pusēm, jo programmu apgūst gan piecgadīgie, gan sešgadīgie, tad pirmklasnieku varētu būt aptuveni 125. It kā šī gada līmenis, bet viņi visi jau nekad neies mūsu skolās, jo gada laikā daudzi būs aizbraukuši projām.

— Cik pedagogu strādā novada izglītības iestādēs?

— Pamatdarbā mums ir 250 pedagogi un šis skaits mums nemainās. Visiem nav pilnas slodzes, konkrētus skaitļus pagaidām nevaru nosaukt. Bet situācijas nopietnību raksturo kaut vai tāds fakts, ka Krāslavas valsts ģimnāzijā latviešu valodas skolotājai slodzes nav. Šogad ģimnāzijai neizdevās atvērt 7. klasi, kopumā skolēnu skaits sarucis par 45 bērniem un tas ir iespaidīgākais skolēnu skaita sarukums vienā skolā novadā.

— Kādi lielākie remonti veikti skolās, sagatavojot tās jaunajam mācību gadam?

— Krāslavas Valsts ģimnāzijā turpinās ēkas siltināšanas darbi, bet mācību procesu tas netraucē un skolēni mācās savā skolā. Indras vidusskolā beidzot ir atrisināts sasāpējušais jautājums un par pašvaldības līdzekļiem ir uzbūvētas evakuā-cijas kāpnes pie skolas ārsienas — metāla konstrukcija no trešā stāva līdz zemei. Izbūvētas izejas durvis uz kāpnēm. Evakuācijas kāpnes bija Valsts uguns-dzēsības un glābšanas dienesta prasība. Krāslavas pamatskolā pirmajā stāvā izbūvētas jaunas tualetes, jo vecās savu bija nokalpojušas. Varavīksnes vidusskolā paši saviem spēkiem veic kabinetu remontu, turklāt re- montē pamatīgi. Uz šo gadu ieplānoto darbu apjomu viņi jau ir pabeiguši. Nākošgad turpinās uz priekšu. Skolas cenšas atjaunot materiāli tehnisko bāzi, piemēram, jaunus datorus iegādājušās Izvaltas pamatskola un Krāslavas pamatskola. Gandrīz katrā skolā veikti lielāki vai mazāki kosmētiskie remonti.

— Ir pamatīgi nolietojušies daudzu skolu sporta laukumi. Vai tiek domāts arī par tiem?

— Šogad nekas īpaši daudz netika darīts, bet skolu sporta laukumi, sporta bāzes mums ir kā prioritāte nākamajam gadam.

— Kādi jauninājumi šajā mācību gadā ir sagaidāmi? Varbūt tiek ieviesti jauni priekšmeti, vai ir citas pārmaiņas.

— Ir izmaiņas daudzos normatīvajos aktos, veikti grozījumi “Izglītības likumā”, bet tas, kas tieši skar vecākus un skolēnus ir sasāpējušais jautājums par mācību līdzekļiem. Valstī skaļi pasludinātas izmaiņas, tiek runāts, ka tām būs papildus līdzekļi, bet reāli neviena skola nevienu santīmu vēl nav saņēmusi. Pašvaldība arī nav iedalījusi tam konkrētu summu un finansējumu piešķir tā pat kā agrāk — vajag skolai, ir pamatojums, tad iedod naudu un pērkam. To, ko ir iespējams iegādāties par atvēlēto summu, skola vienmēr nopērk. Mums citas izejas vienkārši nav. Prio-ritāte ir angļu valoda, kur mācību grāmata vienlaikus ir arī darba burtnīca, kurā jāraksta un bez tās mēs neko nevaram darīt. Tad ir sociālās zinības, dabas zinības. Viss pārējais — ja kurai skolai rodas līdzekļi, tad tā cenšas nopirkt kaut ko klāt.

— Tad vecākiem tomēr būs kaut kas jāpērk?

— Nē. Vecākiem kopā ar skolotāju jāizrunā un jāizvērtē, kuros priekšmetos tomēr vajadzētu iegādāties darba burtnīcas un ko no tā varam atļauties par valsts finansējumu. Par visu pārējo jāizdomā kādu citu risinājumu, vai arī iztiekam bez tā. Kaut gan reāli iztikt dažbrīd ir ļoti grūti, jo valsts politika bija tāda, ka visas mācību grāmatas pēdējā laikā tika izdotas komplektā ar darba burtnīcu. Ir mācību grāmata, bet uzdevumu tajā faktiski nav. Mēs varam izdomāt, ka nepirksim darba burtnīcu, rakstīsim parastajā burtnīcā un iztiksim ar to. Tad skolotājam ir jāstrādā papildus. Laicīgi to pasakām skolotājam, kurš tad atbilstoši pārkārto savu darbu. Ja vecāks grib, tad nopērk. Bet tā jau ir katra vecāka privāta lieta: gribu — pērku savam bērnam, negribu — nepērku. Mūsu skolas arī nepieprasa pirkt, tikai informē, kādi mācību līdzekļi ir pieejami un vecāki paši var izlemt, kā rīkoties.

— Vai visi ir informēti, ka pirkt burtnīcas nav obligāti?

— Tie, kuri ieinteresēti sava bērna gaitās un aktīvi apmeklē vecāku sapulces, piedalās skolas un klases padomes darbā, viņi ir informēti. Bet dažiem vecākiem izveidojies šāds redzējums — es gribu savam bērnam šo darba burtnīcu un valstij vai pašvaldībai tā ir noteikti jānopērk. Diemžēl pašvaldībai un valstij līdzekļu ir tik, cik ir. Informāciju var iegūt arī presē, Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā internetā. Bija arī Tiesībsarga skaidrojums. Ja ir vēlēšanās, var uzzināt.

— Ir kādas ziņas par skolotāju darba samaksu?

— Finansējums vēl arvien nav zināms. Ministrija solīja, ka skaidrība par algām būs septembrī. Mums ir zināms mehānisms, pēc kura var rēķināt algas skolu pedagogiem, bet interešu izglītībā arī šis mehānisms nav zināms.

— Ja skolēnu skaits sarucis par 102, algas krasi nesaruks?

— Tas, cik saņems konkrēts skolotājs, ir atkarīgs no slodzes, jo zemākā amata algas likme nav mainīta — 280 lati. Ja skolēnu skaits sarucis, tad nauda, kas seko skolēnam uz skolu, arī ir sarukusi. Priekšmeti jāmāca visi un tas nozīmē, ka daudzas stundas būs apvienotas. Skaidri zināms, ka būs valsts oficiāli noteiktais algas pielikums pedagogiem, kuri ieguvuši trešās, ceturtās un piektās kvalitātes pakāpi projekta ietvaros.

— Vai jums ir kas piebilstams intervijas noslēgumā?

— Čakli strādā pirmskolas izglītības iestādes “Pienenīte” un “Pīlādzītis” un licenzē programmas bērniem ar speciālajām vajadzībām. Tās ir ļoti noderīgas programmas bērniem, kuriem, piemēram, ir valodas traucējumi un vajadzīga logopēda palīdzība vai ir citas saslimšanas. Par šīm programmām sīkāku informāciju var iegūt šajās iestādēs. Protams, maza lauku pamatskola nav spējīga piedāvāt šādas programmas, bet tas nenozīmē, ka lauku iedzīvotājiem tās nav pie- ejamas.
Izmantot var jebkurš novada bērns, kam ir tāda nepieciešamība, un pašvaldībai ir pienākums palīdzēt bērnam nokļūt līdz izglītības iestādei, kas šo programmu realizē.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA