Ieskicē turpmāko darba virzienu

— Upenieka kungs! Jaunais deputātu sastāvs palicis gandrīz nemainīgs. Vai arī uzsāktais saimnieciskais kurss būs tāds pats kā līdz šim? Kādi būs galvenie akcenti nākamajiem četriem gadiem?

— Deputātu sastāvā izmaiņas patiesi mazas un mums jau bijušas sarunas ar jaunievēlētajiem Saskaņas centra saraksta deputātiem. Nekādas domstarpības neveidojās.

Domes darbā galvenais akcents tiks likts uz jautājumiem, kas veicina jaunu darbavietu rašanos. Mēs varam taisīt daudz ko, ja nebūs darbavietu, tad tā būs vienkārši izmesta nauda.

Akcents būs arī vēl uz vienu svarīgu jautājumu, ko gribētu uzsvērt — dienas kārtībā ir ēkas, kas pamazām pārvēršas graustos un bojā vidi. Saprotu, ka ir pircēji un pārpircēji, kuri gaida kaut kādas lielas naudas, bet mēs strādāsim pie nodokļu palielinājuma un nedomāju, ka tiem īpašniekiem būs izdevīgi turpināt pašu iesākto kursu un neko nedarīt ar saviem īpašumiem. Pie šī jautājuma tiks strādāts ļoti nopietni, lai panāktu pozitīvas izmaiņas. Šīs ēkas visi redzam ikdienā. Noteikti domāsim par ģimenes aktīvās atpūtas centra projekta realizācijas iespējām. Protams, jāņem vērā skolnieku skaita samazinājums un to, kas notiks tālākā perspektīvā. Lēmums par ģimenes aktīvās atpūtas centru mums jāpieņem tuvākajā laikā, bet šis jautājums sasaucas ar sporta nama likteni pilsētas centrā, kas neatbilst mūsdienu prasībām. Arī par to jāpieņem lēmums. Ir varbūtība, ka sporta nams varētu tikt nojaukts.

— Kas būs vietā? Būvēsiet jaunu?

— Ir dažādi varianti, ir arī doma par jauna būvniecību, bet ne tajā vietā, kur tagad atrodas vecais sporta nams, jo šī vieta ir sabiedriski un politiski ļoti nozīmīga — tur atrodas piemineklis represiju upuriem. Kaut ko piebūvēt vecajam sporta namam — šeit tam vienkārši nav vietas. Šobrīd spriežam jaukt vai nejaukt, kāda šī ēka būs nākotnē un kurā vietā. Domāju, ziemā jāsāk projektēšana.

— Klīst runas, ka jaunais sporta nams varētu būt pie ģimnāzijas...

— Tas tā varētu būt, bet tas ir tikai kā viens iespējamais variants. Jāņem vērā, ka ģimnāzijā skolnieku skaits katastrofāli samazinās un jādomā, kā optimizēt ēku izmantošanu pilsētā. Ja ģimnāzijas ēku šodien siltinām, tad tas nozīmē, ka ēku domājam izmantot jebkurā gadījumā. Skola, ģimenes aktīvās atpūtas centrs, sporta nams ir paralēli risināmas lietas un šobrīd lēmums vēl nav pieņemts.

— Krāslavā esat nosiltinājuši ne vienu vien ēku, šis tas šajā jautājumā ir darīts arī laukos...

— Palikuši maznozīmīgi objekti. Kopumā esam tālu pavirzījušies uz priekšu, situācija nav katastrofāla kā kādreiz bija. Krāslavas centrālā bibliotēka Dīķu ielā? Esam mērījuši siltuma zudumus un siltināšana tur nav pirmā nepieciešamība. Iedzīvotāji norāda par estētisko pusi, proti, pēc siltināšanas šī ēka pilsētas centrā varētu būt skaistāka. Ja parādīsies izdevīgi projekti ar nelielu līdzdalības naudu 5 līdz 10 procenti no kopsummas, pie šī jautājuma atgriezīsimies.

Protams, mums ļoti nopietni darbi veicami pils kompleksā un pilī. Tam vajadzīgs ļoti nopietns projekts. Vieni speciālisti atbrauc un saka vienu, otri — citu, trešie vēl kaut ko — pils sabruks. Es varu viņiem piekrist, ka tur nebija dzelzsbetona pārseguma, pils pārveidota un masas attiecības ir savādākas. Bet katrā ziņā pils jāsaved kārtībā. Mums ir liels muzeja krājums, kuru nevar izrādīt cilvēkiem vietas trūkuma dēļ. Ja ar pili tiksim galā, tās pirmajā stāvā fresku dēļ neko nevarēsim izvietot, bet paliek augšstāvi. Arī par muzeja kompleksu lēmumam jābūt līdz gadumijai, kā to visu izmantosim. Domājam turpināt sakārtot arī kompleksa teritoriju, būsiet dzirdējuši par nobraucieniem, bērnu spēļu laukumu un citām lietām. Katrā ziņā teritoriju gribam labiekārtot tā, lai to var izmantot aktīvai atpūtai mūsu iedzīvotāji un pilsētas viesi.

— Visi redz, ka šovasar Krāslavā liels akcents likts uz lielo ielu remontiem. Kas tālāk — mazās paliks neremontētas?

— Tās remontējam un remontēsim. Piemēram, Alejas ielai, kas ir nozīmīga Berendejevkas rajonam, uzliets asfalts. Šobrīd realizējam ielu remontu programmu, kas ir mūsu veiksmes stāsts un tā akcentēta uz tranzīt-ielām un uzņēmējdarbību. Mēs ar tādu nostādni programmu aizstāvējām un dabūjām naudu. Bija sarežģīti piebraukt līdz alus rūpnīcai, līdz piena rūpnīcai un citiem uzņēmumiem. Cilvēki, kuri tur strādā, maksā nodokļus, savukārt no tiem maksā algas visiem pārējiem un uzturam skolas. Līdz šiem uzņēmumiem ir jābūt labām ielām.

Ir sagruvis Aronsona — Artilērijas ielas posms. Nebijām īsti plānojuši, bet ir jātaisa šogad un līgums jau parakstīts. Tālāk mums šobrīd pietrūkst naudas, bet plānots savienot garāžu rajonu, kur ir izbrauciens uz Rīgas ielu pa Vasarnīcu ielu.

— Ļoti lielas neērtības rada pašreizējie remontdarbi, piemēram, Vienības ielā...

— Ģenerāluzņēmējs ir Rēzeknes “Ceļi un tilti”. Protams, vajadzētu ātrāk beigt, bet ir pienākuši laiki, ka ir maz cilvēku, kuri strādā. Pēdējos gados mēs nevaram atrast tik daudz strādnieku Krāslavā un Krāslavas novadā, kuri var paspēt visu padarīt. Mani vairāk uztrauc Latgales iela, kur strādā cita firma un izskatās, ka tur darbi nevirzās. Vienības ielā, cerēsim šogad viss būs kārtībā, jo laika apstākļi šobrīd ir ļoti labi.

— Kas vēl sakāms par mazajām ielām, kur nav lielu projektu.

— Lietus laikā no vecticībnieku kapu puses un ugunsdzēsēju depo kalna uz Rīgas ielu tiek saskalotas smiltis, kas aizdambē ielu kanalizāciju un rodas lielas problēmas. Tur daudz darba — kalns, ceļi no trīs pu- sēm, bet jautājums akceptēts un remonts nākotnē būs. Diemžēl jau dzirdēju, ka ceļiem valdība plāno atkal mazāk naudas nekā iepriekšējā gadā.

— Šajā sakarā daži iedzīvotāji ir lūguši jums pajautāt, vai tiesa, ka novada dome visu šo darbu dēļ nokļuvusi nesamērīgi lielos parādos?

— Nav taisnība. Rancāna-Artilērijas iela vispār tiek taisīta par mūsu budžeta naudu. Aglonas iela remontēta pēc tranzītielu programmas, pārējās — tā saucamā Latgales glābšanas programma un mēs ņēmām kredītu programmu līdzfinansēšanai. Pašvaldība var ņemt kredītu līdz 20% no budžeta, mēs neesam izmantojuši šo limitu pilnībā, ir gana liela rezerve. Par kredītiem, kas kādreiz ir ņemti, nevaru atbildēt, jājautā tā laika domes vadībai. Bet iepriekšējā sasaukuma dome un šī sasaukuma dome ļoti nopietni skatījās, lai izdevumi būtu samērīgi. Ja šobrīd būtu kāda sporta zāles programma, visi deputāti paceltu abas rokas, lai to realizētu. Mēs neesam iegrimuši bezcerīgos parādos, ir pataupīta rezerve, lai ņemtu vēl. Jau sacīju, ka pašvaldība sabrukušo ceļu taisa par savu naudu, ja nebūtu savas, tad mēģinātu kaut kā citādi izgrozīties, piemēram, ar kredītu.

— Iepriekšējā sasaukuma dome izcēlās ar atbalstu inovācijām, piemēram, vienā Krāslavas bērnudārzā un Skuku sociālajā centrā ūdeni uzsilda pateicoties saules enerģijai.

— Rezultāts ir pozitīvs, turpināsim strādāt šajā virzienā. Es zinu, ka Krāslavā pat iedzīvotāji savās mājās uzlikuši līdzīgas iekārtas. Pagaidām tas ir dārgs prieks, bet, piedaloties projektā ar līdzfinansējumu, tas atmaksājas. Tehnoloģijas attīstās, mums ir neizgaismotas mazas ielas un gribētu iegūt arī elektrību, ne tikai silto ūdeni. Ir ielas, kur viss jāpārrok, lai aizvilktu kabeļus. Esam izmēģinājuši saules baterijas lampas poliklīnikas teritorijā, bet pagaidām mūsu prasībām tās neatbilst. Speciālisti sola, ka pāris gadu laikā tehnoloģija attīstīsies tiktāl, ka šādas lampas atbildīs mūsu prasībām. Domājam arī par ūdens uzsildīšanu slimnīcas vajadzībām. Vēl ir arī Mūsmājas, kur tāpat daudz patērē ūdeni. Būtu smieklīgi uzstādīt šīs dārgās iekārtas tur, kur nav karstā ūdens patēriņa vai tas ir mazs. Skolās? Ja nu tikai ir kāds projekts ar mūsu nelielu līdzfinansējumu. Jaunākajām saules baterijām vajag gaismu, nevis karstumu. Zaudējumos neesam ar šīm tehnoloģijām, bet ir jāmeklē projekti, lai pa- šiem nav jāmaksā visa summa.

Mums ir nopietns objekts — vecais ūdenstornis, kuru savedām kārtībā, lai ir drošs apkārtējiem. Nojaukt ir žēl, tajā var uzstādīt saules baterijas. Tajā rajonā nav liela pieprasījuma pēc karstā ūdens, bet torni var izmantot, lai tur ierīkotu centrālo staciju, kur saule saražotu elektrību un tālāk izmantotu to tuvāko ielu apgaismošanai. Iedzīvotāji pamatoti jautā, kāpēc vienas ielas apgaismojam, citas — nē, bet šajā brīdī ir tehniskas dabas problēmas un šīs jaunās tehnoloģijas var palīdzēt atrisināt šos jautājumus.

— Vai videonovērošana Krāslavā ir attaisnojusies?

— Jā, un tā tiks papildināta. Ir doma, ka fiksēsim visu autotransportu, kas iebrauc Krāslavā no citām teritorijām un izbrauc, cikos tas notiek. Videonovērošana daudzos gadījumos mums ļoti palīdzēja, un šī joma tiks attīstīta. Pēc tam, kad Krāslavā uzlabojās ielu kvalitāte, parādījās iedzīvotāju sūdzības, ka noteikta autovadītāju kategorija brauc, aizmirstot ar kādu ātrumu jābrauc pilsētā. Nekādu robežu viņiem nav. Mēs domāsim, kā šo situāciju mainīt un uzlabot, ieskaitot fotoradaru ieviešanu, ja tas būs iespējams. Šajā jomā esam viena no tām pašvaldībām, kuru rekomendē citām pieredzes apgūšanai.

— Krāslavā tomēr būs pirmais luksofors, lai gan sākotnēji bija runa par apļveida kustību...

— Nebijām plānojuši luksoforu, kaut arī ir tāds teiciens: “Ja nav luksofora, tad tā nav pilsēta!” Bet situācija izvērtās tāda, ka vietas trūkuma dēļ nevarējām izveidot pēc tehniskajiem noteikumiem un visiem parametriem apļveida kustību krustojumā pie degvielas uzpildes stacijas “Ingrīda” Vienības ielā. Tur seši izbraukumi vienā vietā, ļoti bīstams krustojums. Diemžēl nesanāca lieli uzlabojumi, vajadzēs luksoforu. Pieņemu, ka nākotnē būs vajadzīgi vēl luksofori, bet pagaidām tas būs vienīgais Krāslavā (Vienības un Latgales ielas krustojumā pie DUS “Ingrīda”). Daudzi tagad arī jautā, kāpēc būvējam ielas ar dažādām dīvainām konfigurācijām, bet tas nav mūsu izdomājums. Tie ir jaunie drošības noteikumi un projektētājiem jāsaskaņo šīs lietas atbilstoši likumdošanai.

— Gribas zināt, vai neesat piemirsuši lauku ceļus?

— Nopietni strādāsim pārvaldēs līdzīgi kā Krāslavā — ja ir nopietns ražotājs, piemēram, fermas, darbnīcas, kaltes, kurp transportam ir jāpiebrauc visu gadu neatkarīgi no laika apstākļiem, mēģināsim sakārtot šos ceļus. Ir dažādi varianti, ne visur vajadzīgs asfalts. Tas arī dārgi maksā. Bet ir jābūt normālam piebraucamam ceļam, lai kustība būtu nodrošināta visu gadu. Iestāsimies arī par to, lai būtu asfalts līdz katra pagasta centram, lai gan šajā jautājumā mums ir maz sabiedroto. Bet var sanāk smieklīga situācija, ka mēs uzliekam asfaltu kaut kur pagastu teritorijā, bet līdz tam asfaltam pavasarī pa valsts ceļu ar smago tehniku nevaram aizbraukt.

— Vai un kā cīnāties, lai būtu asfaltēts ceļš uz Robežniekiem un tiktu noasfaltēts ceļa posms uz Indru, kas bija sagatavots tam, bet to nepaspēja izdarīt?

— Valstī nav ceļu uzturēšanas un atjaunošanas programmas. Tur ir valsts ceļi.

— Jums, kā bijušajam Saeimas deputātam, kaut kādi sakari tomēr ir izveidojušies. Vai tiešām neko nevar panākt?

— Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izstājāmies no pašvaldību savienības, bija arī protests tam, kas notiek ar ceļiem. Valsts nevar nodrošināt labu piekļūšanu līdz pagastu centriem. Problēmas ir arī Aulejā un Izvaltā, kur pavasarī tika ieviesti braukšanas ierobežojumi. Nākamgad būs Saeimas vēlēšanas. Es domāju, mēs uzaicināsim apmeklēt novadu visas partijas. Kura mums garantēs darbību censties sakārtot ceļu jomu, kura sapratīs, ka arī tajās vietās dzīvo cilvēki, par to tad arī aicināsim balsot novada ļaudis. Citas izejas nav. Zinu, ka ir pašvaldības, kas līdzīgi dara par citiem projektiem, mēs arī šodien sadarbojamies ar konkrētām partijām. Bet redzot, ka visā Latvijā ceļu tīkls brūk, ir nepieciešams, lai visas pašvaldības ieņem konsekventu nostāju šajā jautājumā.

— Solīt var visu ko...

— Lai sola! Ziniet, daudzi nemaz nesolīs. Protams, ir galējības, kuri sola debesu brīnumus, bet tos jāatsijā uzreiz. Nav citas izejas, pašvaldībām jāturas kopā, jo ceļi nav tikai Krāslavas novada problēma, arī citiem ir problēmas. Bet šodien ir tā — iedod vienam mazu projektiņu un ar to viss viņam labi, ko tur vēl protestēt. Bez ceļiem nebūs vispār nekas. Novembrī Krāslavu apmeklēs valsts prezidents Andris Bērziņš. Programmu vēl saskaņosim, bet ceļi tajā būs pirmais jautājums.

— Sācies skolas laiks, kāds būtu jūsu novēlējums?

— Novadā jauniešiem ir programma, kura palīdz rea-lizēt jaunās biznesa idejas, un programma vides sa- kārtošanai, kuru arī atbalsta pašvaldība. Bija vasarā nodarbinātības programma jauniešiem, vēl analizēsim rezultātus. Tas, ko gribu sacīt, ir jādara visiem kopā — pašvaldībai, skolotājiem, vecākiem, jauniešiem. Es neredzu daudz mūsu vietējos jauniešus uzņēmēju pulkā. Jā, ne visi var būt uzņēmēji, citam ir Dieva dota dāvana būt ārstam, cits ir skolotājs, bet gribas redzēt vietējos jaunos uzņēmējus. Kāpēc tā nav? Aicinu visus padomāt, kā izaudzināt jauniešus par uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri uzdrīkstētos sākt savu biznesu. Gribētu, lai jauniešu projektu ir vairāk un tie ir kvalitatīvāki. Esmu pārliecināts, ka deputāti atbalstīs jaunatnes uzņēmējdarbību. Gribu novēlēt, lai jaunais mācību gads skolās paiet uz šīs nots — audzināsim savam novadam jaunos uzņēmējus!

— Paldies par interviju!

Juris ROGA