“Grende, ej prom!”

Par iemeslu šādai nostājai kļuva skandāls, kas izcēlās attiecībā uz Latvijas Nacionālās operas vadītāju Andri Žagaru, ko ministre vairs nevēlējās redzēt šajā amatā no šī gada 17.septembra, piedāvājot viņam LNO padomnieka amatu. Ievērojot Žanetas Jaunzemas-Grendes vēlmi, Andris Žagaras pat neiekļuva LNO pārvaldes jaunajā sastāvā.

Par viņa turpinātāju vajadzēja tikt ievēlētam komponistam Artūram Muskatam, bet viņš atteicās vadīt operu līdz tam brīdim, kamēr jaunajā pārvaldē tiks iekļauts Žagars.

Kopīgās preses konferences laikā Žagars un Muskats izteica savu satraukumu par kultūras jomā notiekošo, jo, kā zināms, Rīgai ir piešķirts augsts tituls — nākamajā gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Žagara uzskatam piekrita arī lielākā daļa valsts kultūras darbinieku, tai skaitā arī Nacionālās operas “zvaigznes”. Izpaužot savu protestu pret Žagara atkāpšanos no amata, pasaulslavenā operdziedātāja Kristīne Opolais atcēla koncertus, kas bija veltīti Latvijas Nacionālās operas 150. gadadienai. Viņa uzsvēra, ka, pateicoties Žagaram, LNO ir laba reputācija visā plašajā pasaulē. Opolais minēja kā piemēru Vīnes operu, kas tika uzskatīta par vienu no labākajām līdz brīdim, kamēr tika nomainīts vadītājs. Dziedātāja uzsvēra, ka pasaules mēroga solisti ir gatavi dziedāt Rīgā uz skatuves “par kapeikām” tikai tāpēc, ka viņus ir lūdzis to darīt Žagars.

Bargu kritiku Žanetas Jaunzemas-Grendes darbībai veltīja Jaunā Teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Pēc viņa teiktā, Latvijas mākslas cilvēki, kuri jau daudz ko ir sasnieguši savā jomā, kultūras ministri uztver kā katastrofu. Un ja agrāk viņas darbošanās izskatījās anekdotiska, tad pašlaik tā jau kļūst bīstama.

Savukārt Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) uzsvēra, ka kultūras ministrei jābūt spēcīgiem argumentiem, lai LNO jaunā vadība paliktu bez Žagara — pretēji aktieru un sponsoru vēlmēm.

Un kādi ir Žanetas Jaunzemes-Grendes argumenti? Viņa nav apmierināta ar Žagara profesio-nālo darbību, pamatojot to ar viņa “pārlieki lielo uzmanības veltīšanu savam imidžam”, nevis operas tēlam. Kā arī par līdzekļu izmantošanu, nevis ekonomēšanu.

Patiešām… Kam tad citam, ja ne viņai — Rīgas Starptautiskā biznesa un vadības skolas absolventei, kas paguvusi strādāt Parex bankas valdībā un būt par Latvijas hipotēku un zemes bankas padomnieci un pat būt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadībā, — spriest par līdzekļu pareizu izmantošanu?!

Reiz, stāstot studentiem par Nacionālās bibliotēkas apjomu, Jaunzemes-Grendes kundze atzinās, ka dzīvē reizēm notiek lietas, kuras gaidi vismazāk. Droši vien viena no tādām viņas dzīvē bija ievēlēšana kultūras ministres amatā. Bet otra negaidītā lieta… pienākusi tagad.

Sagatavoja Valentīna SIRICA