Jaunā realitāte

Saistībā ar meitenēm, protams. Kurš negribēja padižoties, ka varu uzkāpt, kurš negribēja palūrēt, kurā virzienā aiztipina skolas vakarā noskatītā skaistule, turklāt zināt, viena vai varbūt ar kādu citu sirdslauzēju — konkurentu. Tornī tā arī neuzkāpām, ja kāds to arī izdarīja pa kluso no citiem puišiem, tad arvien nav atzinies. Laikam ritot, tas mūsu acīs zaudēja savu diženuma auru un prātos neiekarotās koka konstrukcijas vietu ieņēma praktiskākas lietas — mopēdi, motocikli, elektronika un citas.

Tomēr laiku pa laikam pametu skatu torņa virzienā, šķita, tas ir mūžīgs. Nekas daudz neizmainījās studiju gados, arī uzsākot pastāvīgas darba gaitas. Gāja gadi, vienā dienā paskatoties kalna virzienā pēkšņi sajutu tādu kā belzienu — bladāc, kas tad tur? Viena koka tornīša vietā tagad veseli četri, cits par citu augstāks, slaidāks, smukāks! Nevar sacīt, ka agrāk nebūtu pamanījis pārmaiņas, ka viena vietā nu ir četri, bet prāts tās kaut kā nepiefiksēja. Maz kas mainās apkārtnē...

Lūk, te ir tā jaunā realitāte. Kārtējo reizi nācās pārliecināties, ka dzīvojam tehnoloģiju laikmetā un jebkura jauna tehnoloģija maina mūsu ikdienu. Bija laiks, mēs lietojām stacionāros telefonus un galda datorus, šodien kabatā sev līdzi nesam viedtālruņus, no kuriem zvanām retāk nekā rakstām, saņemam e-pasta vēstules, iepērkamies, iegūstam visvisāda veida informāciju, pat izklaidējamies. Gandrīz neatkarīgi no atrašanās vietas un daudzējādā ziņa pateicoties tam, ka mūsu dzīves vide tiek burtiski piebāzta pilna ar dažādiem torņiem. Uzmanīgi palūkojieties apkārt.

Juris ROGA