Kāda tā — ilgi gaidītā dāvana!

Vispirms vēlreiz apskatām pasākumu zāli — atklāšanas dienā tajā bija 187 sēdvietas un visas aizņemtas! Patiesībā zālei ir iegādāti tikai simts jauni atsevišķi krēsli, bet, paredzot iedzīvotāju lielo interesi, tika papildus izvietotas solu rindas. Tomēr ažiotāža pārspēja visas prognozes un pēc aptuvenām aplēsēm vismaz simts cilvēku koncertu noskatījās, stāvot kājās starp krēslu rindām un cenšoties ieraudzīt notiekošo no foajē un mazākās zāles caur atvērtajām durvīm. Pat neņemos prognozēt, cik cilvēku skatījās koncertu caur zāles logiem, atrodoties jaunā saietu nama ārpusē... Zinu, ka tādi bija un ne maz. Atmiņā atausa, ko atbild rīdzinieki, kad viņiem jautā vai Rīga ir gatava? Nav gatava! Kāpēc nav? Tāpēc, ka tad tā nogrims zemē. Ainai Zariņai bija taisnība, atklāšanas dienā sakot, ka arī Ezernieku tautas nams nav gatavs, to vajadzēja būvēt lielāku, jo šajā visi nevar satilpt. Bet galvenais nav ēka, kurā mēs mītam, galvenais ir cilvēks, kurš ir šajā ēkā, ko viņš domā, kā rīkojas, kā uzvedas. Tā ir viņa dvēsele. No tās sākas kultūra, nevis no ēkas.

Bija un ir

Tomēr ēkai ir sava loma un skaistais saietu nams piepildīs ne vienu vien vēlmi. Jaunas logu žalūzijas, klasiskā stilā ieturēts sienu un griestu krāsojums, pārdomāta apgaismes ķermeņu izvietošana — tas kopumā rada ļoti patīkamu iespaidu un īpašu mājīguma sajūtu. Beidzot arī skatuve atbilst savam nosaukumam gan pēc izmēriem, gan pēc grīdas kvalitātes — tas ir nelakots parkets, gan pēc aprīkojuma — skatuves aizkari un kulises ir no dārga un kvalitatīva materiāla. Aizkarus gan jāaizvelk ar rokām, te nav sarežģīta elektriska mehānisma šim mērķim, bet lauku saietu namā tādu patiesībā arī nevajag.

Vecajā tautas namā bija divas zāles, arī tagad tās ir divas. Otra zāle paredzēta visa veida izglītojošajiem pasākumiem un ir mazāka par skatītāju zāli. Turklāt tai nav skatuves, toties ir izeja uz terasi, kur cieši blakus pie ēkas zem nojumes būs soli un galdi un siltā laikā varēs pat uzklāt galdus. Žēl, bet logiem vēl nav ne aizkaru, ne žalūziju. Principā zāle ir tukša. Pagaidām. Bet atliek atvērt citas šīs zāles durvis un nokļūstam virtuvē, kas arī tikai top - pagaidām tajā ir dažas mēbeles un izlietne, bet, kā cer pagasta vadība, līdz gada beigām telpa tiks aprīkota ar visu virtuves tehniku — būs gan elektriskā plīts, gan tvaiku nosūcējs, gan ledusskapis, absolūti viss, lai gatavotu.

Aktieriem beidzot ir ērta grimmētava, kur pārģērbties un sagatavoties uznācienam uz skatuves. Viņiem arī paredzēti atsevišķi sanitārie mezgli — tualete un duša, kur var nomazgāties. Prieks, ka beidzot ir arī atsevišķa telpa instrumentiem — var salikt visu nepieciešamo un nekas vairs nav jāsabāž pa kaut kādiem kaktiem. Blakus skatuve — ir vieglāk un ērtāk visu pārvietot. Tiesa, jaunuzbūvētajā namā pagaidām ir paliels mitrums, kas rada daudz problēmu, bet tās ir neērtības, kuras kādu laiku būs jāpiecieš. Jādomā, ka sienu žūšanu veicinās apkures sezonas sākšanās — šeit izbūvēta mūsdienīga apkures sistēma ar savu katlu māju un būvnieki ir sacījuši, ka ziemā būs ļoti silti, tik silti, ka ēkas saimnieki pat iedomāties nevar. Kā saka — Dievam ausīs!

Foajē nākotnē būs ģērbtuve — redz, cik daudz vēl darāmā un tēlainais salīdzinājums ar Rīgas gatavību ir īstajā laikā un vietā.
Grūti teikt, kas ir jaunās ēkas lielākais lepnums, bet viens ir skaidrs — arī pārpildītā zālē svaiga gaisa netrūkst un tas ir pateicoties mūsdienīgai ventilācijas sistēmai, kuras iekārtas atrodas bēniņos. Patiesībā tur ir gana plaši, un ir pat iespēja padomāt par brīvās platības izmantošanas veidu šajā, nosacīti, otrajā stāvā. Tiesa, tikai kāpņu labajā pusē, kur ir cietā grīda, bet krei-sajā brīvi pastaigāties nevar dēļ siltumizolācijas materiāla. Tieši tajā pusē ir gaisa attīrīšanas un kondicionēšanas telpa, kurp var nokļūt tikai pa speciāli izvietotām koka laipām, kas pasargā siltumizolācijas materiālu no bojājumiem. Moderna, mūsdienīga ventilācijas sistēma jau sevi pierādīja — pasākuma laikā pārpildītajā zālē neviens nenoģība, neviens nežāvājās un neaizmiga. Pagastā ir speciāli apmācīts cilvēks, kurš atbild par šo sistēmu un neviens cits tur klāt netiek. Iekārtas aizņem visai lielu platību: no ārpuses tajā iekļūst svaigais gaiss, bet netīrais tiek izlaists ārā. Ziemā ir apkure un kaloriferi. Svaigo gaisu sasildītu dzen iekšā un netīro dzen laukā. Elektrības patērē nedaudz, jo sistēma datorizēta — ieslēdzas un izslēdzas pēc vajadzības.

Tie, kuri vecā tautas nama pastāvēšanas mūžā visus gadus apmeklējuši labierīcības laukā, varbūt vairāk novērtēs tieši vīriešu un sieviešu tualetes, par kurām nu vairs nav jākaunas, turklāt atsevišķa plaša tualete paredzēta arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Saietu nama vadītāja gan ir nedaudz apdalīta, viņas kabinets atrodas ēkas ziemeļu pusē un saule tajā iespīd tikai agri no rīta. Būtu labāk, ja saulīte telpu izgaismotu un sildītu pēcpusdienā...

Kā piepildīt jauno saieta namu?

Ezerniekos izdzīvojuši četri kolektīvi — folkloras kopa “Akmiņeica”, meiteņu ansamblis “Gamma”, kurā dzied septiņas meitenes, un tautību studija, kura izpilda dziesmas krievu, ukraiņu, baltkrievu valodā. Tā sanācis, ka Ezerniekos dominē dziedātāju kolektīvi. Tiesa, ir viens dramatiskais kolektīvs. Tas gatavojas visu mīlētās skolotājas Valentīnas Ivanovskas radošās darbības vakaram, lai oktobrī viņas piemiņai uzstātos ar izrādi, kas tapusi pēc pašas skolotājas rakstītajiem tekstiem.
“Mums bija jauniešu deju kolektīvs, bet — nepilns sastāvs,” stāsta saietu nama vadītāja Aina zariņa. “Maijā sākās eksāmeni, tāpēc tie paši negāja uz mēģinājumiem. Šobrīd deju kolektīva nav, reāli ir iespēja izveidot vidējās paaudzes deju kolektīvu, jo Ezerniekos ir gana daudz bijušo dejotāju, kuri dejojuši vēl pie skolotājas Veltas Kalniņas. Būtu reāli viņus sapulcināt deju kolektīvā, bet uzreiz būs jārisina liela problēma — pieaugušajiem nav neviena tērpa! Ja jauniešiem izlīdzējāmies ar tiem, kas bija uzšūti iepriekšējam kolektīvam, tad šim nebūtu pilnīgi nekā. Ir doma, ka tautas namā varētu veidot interešu klubiņus pieaugušajiem un jauniešiem. Ja par to būs interese, vadītājus sameklēsim.”

Tehniskais nodrošinājums — nekāds

Esmu skarbs, bet tas ir tuvu patiesībai. Ezernieku tautas namam vajadzētu mūsdienīgu aparatūru, jo visa esošā ir ļoti veca. Gaismas mūzika remontējama, nav arī neviena prožektora. Cerams, ka celtnieki ir paredzējuši vietu prožektoriem, kas viens sver vismaz 15 kilogramus. Lai gan jāatzīst, ka augšējais apgaismojums zālē un uz skatuves ir pat ļoti labs, taču gribas arī prožektoru gaismas. Vajadzīgi arī kvalitatīvi mikrofoni nevis tādi, kā tagad. Vajag jaunu apskaņošanas aparatūru, vajag pulti, daudz ko vajag. Arī darbiniekus, jo štatu saraksta vēl nav.

“Savā ziņā ir paveicies, ka uz Ezerniekiem pārcēlies dzīvot Vjačeslavs Lucanovs, kurš apskaņoja mūsu pirmo pasākumu jaunajā saietu namā,” turpina Aina Zariņa. “Viņam ir liela pieredze šajā jomā, vadījis diskotēkas Dagdā, Prei- ļos, Rēzeknē. Tā kā tagad viņa dzīvesvieta ir šeit, tas ir mums ļoti izdevīgi. Vienīgā problēma, ka Vjačeslavs strādā celtniecībā, kur darbs ir līdz vēlam vakaram. Savukārt kolektīviem mēģinājumi norit agrāk. Nezinu kā, bet būs jāsaskaņo laikus. Arī pultij vajag atrasties zālē, nevis uz skatuves, lai viņš varētu dzirdēt, kāda ir skaņa zālē, varētu redzēt kolektīvus un ātri orientēties situācijā. Viņš ir labākais, ko varam atrast un gribētos šādu darbinieku jaunajā saietu namā. Vispār vēl ir ļoti daudz jāiegulda līdzekļu, bet negribam sēdēt uz lauriem un tikai no novada prasīt. Taču man jāatzīst, ka diez vai šogad kaut ko varēsim nopelnīt paši.”

— Vai saietu nama pasākumi arī turpmāk būs labi apmeklēti, kādas ir jūsu prognozes?

— Cilvēki nāks. Jauniešus gan pamatā interesē diskotēkas. Tie jaunieši, kuri apmeklēja diskotēkas vecajā klubā, šurp brauca pat no Rundēniem, Dubuļiem, Svariņiem, Šķaunes. Tiesa, diskotēkas bija piektdienās un vienmēr pilna zāle. Tagad jāskatās, kā darīsim, jo ir žēl savu studentu. Viņi tradicionāli atbrauc mājās sestdien un netiek uz diskotēku. Vai arī turpmāk rīkosim diskotēku apkārtējiem pagastiem un savējiem nē? Gribas, lai izdejojas mūsējie un tas būs apspriežams jautājums.

— Uzbūvēta skaista ēka, bet cik ilgi tā tāda pastāvēs?

— Ja mēs strikti gribēsim panākt kārtību, tad demolēšanas nebūs. Šeit jābūt ļoti atbildīgam cilvēkam tieši diskotēkās. Pieaugušie var iedzert, skaļi dziedāt, bet viņi neatļaujas bojāt un lauzt. Jaunā paaudze ir citāda, tas tiesa. Tas nāk no ielas, pat ne no ģimenes, jo tieši ielā rodas bara sajūta un veidojas ielu kultūra. Nebūs viegli, bet mēģināsim ar to cīnīties. Ja varēsim iesaistīt jauniešus ne tikai mēģinājumos, bet spēsim viņus aizraut tā, lai konkrētu pasākumu viņi paši gribētu rīkot, ka viņi vispār gribētu to vai citu pasākumu, kas tieši viņiem interesants, tad viņi būs līdzatbildīgi. Ja atnāci un atstrādāji savu numuru, tas ir viens. Pavisam cits, ja pats esi strādājis, lai šāds pasākums notiek. Kāpēc man ir pārliecība, ka jaunieši nebojās ēku? Pēc svinīgās daļas, kad jau pilnā sparā ritēja zaļumballe, ne tikai strādājošie un ģimenes ar bērniem, bet arī jaunieši nāca un lūdza parādīt tautas nama telpas. Drīkst ienākt paskatīties, kā izskatās, kā te tagad būs? Ik pa brīdim bija šādi jautājumi. Un tagadējie studenti: “Bet skolotāj, ziniet sēdējām zālē un šķita, ka neesam Ezerniekos, ka esam kaut kur lielpilsētā!” Galvenais — nezaudēt šo sajūtu!

— Lai veicas!

Juris ROGA