10. septembris — Abebe Bikila kļuva par olimpisko čempionu maratona distancē

Abebe bija vienkāršs zēns zemnieka Bikila ģimenē, kurš dzīvoja Džata ciematā 9 km attālumā no tuvākās pilsētas. Visvairāk Abebem patika spēlēt ar zēniem čannu (vietējais hokeja spēles paveids, ko spēlē uz zāles ). Šai nodarbei viņš varēja nodoties veselām dienām… Mācīties Abebem nepatika, bet skraidīja viņš ātri. Kad viņam palika 19 gadu, viņu ievēroja vervētāji. Abebe Bikila nokļuva armijā, un ne vienkāršā armijā, bet imperatora gvardē. Liels gods zemnieka ģimenei! Šeit jaunajam karavīram radās iespēja nodarboties ar sportu, ko viņš arī ar sajūsmu darīja…

Imperators Etiopijs Haile Selassie I sapņoja par savu padoto olimpiskajām medaļām. Tai lietai klāt ķērās ļoti nopietni — pieaicināja labākos speciālistus no Eiropas. Maratona skrējējus trenēt ieradās zviedrs Onni Niskanens, kādreiz slavens vieglatlēts. Profesionālis uzreiz ievēroja Bikilu, sāka ar to nopietni nodarboties, bet laika līdz olimpiādei Romā bija atlicis pavisam maz. Maratona distancē Bikila neuzrādīja labu rezultātu, un bija lēmums uz Romu sūtīt viņa draugu Vami Biratu. Abebe neapvainojās, apsveica Vami ar veiksmi un novēlēja viņam panākumus olimpiādē. Treniņi turpinājās. Tieši izlidošanas dienas priekšvakarā Vami Biratu futbola spēles laikā savainoja kāju. Delegācijā steidzami tika iekļauts Bikila. Viņš tika iekļauts “vienkārši tāpat”, neviens necerēja uz rezultātu. Romā Abebi sagaidīja nepatikšanas. Firma, kas olimpiešus apgādāja ar apa- viem (“Adidas”), neieskaitīja Abebi… Naglenes, kas viņam būtu ērtas, viņš neatrada. Bezpalīdzīgi noskatījās te uz firmas pārstāvi, te uz sakaitināto Etiopijas delegācijas vadītāju. “Un ko tu darīsi, Abebe?” jautāja ierēdņi. “Neskriesi vispār? Tad aizmirsti par gvardi, aizmirsti par laimīgu dzīvi…”

Abebe klusējot aizgāja uz startu, basām kājām… Olimpiskajā maratona distancē piedalījās 69 skrējēji no 35 valstīm. Ieraugot baskājaino Etiopijas sportistu, dalībnieki sāka izteikt diezgan aizvainojošus jokus. Abebem tēvišķi sita uz pleca un piedāvāja uzdāvināt viņam savas vecās naglenes utt. Un tad… Etiopiešu otrais skrējējs Abebe Vakgira noāva apavus un paziņoja, ka arī skries basām kājām. Tiesneši bija neziņā, tomēr noteikumi neaizliedza skriet bez apaviem. Bet publika līksmoja vēl vairāk… Aicināja uz startu. “Ei, baskājainie,” sauca no tribīnēm, “skrieniet uzreiz mājās!” Tribīnēs uzsprāga smieklu šalts… Pēc divām stundām un dažām minūtēm jokotāji, bailīgi, iznīcināti, apjukuši, sarkani no kauna, ļoti bikli lūdza autogrāfu olimpiskajam čempionam Abebem Bikilam… Etiopijas sportists 42 km un 195 m garo distanci noskrēja 2 stundās, 15 minūtēs un 16 sekundēs.

Mājās Abebi sagaidīja kā nacionālo varoni. Uz galvaspilsētu viņu atveda baltā kravas automašīnā, imperators ierindas karavīru Abebi iecēla oficiera kārtā, pasniedza tam valsts augstāko apbalvojumu — Solomona ordeni ar ķēdi — un uzdāvināja māju. Nedēļu valstī tika svinēta sava tautieša neparastā, bet efektīvā uzvara. Pēc 4 gadiem, kad olimpiāde notika Tokijā, “Adidas” firma naglenes, kas tika pašūtas speciāli Abebem Bikili, piegādāja līdz lidmašīnas, ar kuru atlidoja sportists uz Japānu, trapam. Šajā olimpiādē “Etiopijas zibens”, kā viņu iesauca žurnālisti, distanci noskrēja vēl ātrāk — 2 stundā, 12 minūtēs un 11,2 sekundēs. Un atkal Etiopijā bija svētki, un atkal imperators dāsni dāvāja balvas un dāvanas… Bet Abebe Bikile tomēr atcerējās pirmo uzvaru 1960. gada 10. septembrī, kad neviens neticēja viņa veiksmei…

Lielā sportista dzīve nebija dāsna. Savā trešajā olimpiādē 1968. gadā Mehiko viņš nopietni savainoja kāju un vairs nespēja pabeigt distanci. Intervijā Abebe teica: “Ja tā būtu bijusi mana pirmā olimpiāde, es būtu skrējis, neskatoties ne uz ko!”… Pēc gada Bikila tiek autokatastrofā, kur zaudē spēju staigāt un skriet. Vēl pēc diviem gadiem, neiedomājamu pūliņu un nebeidzamu treniņu ietekmē, Abebe Bikila piedalās starptautiskajās invalīdu sporta spēlēs, tad viņš startēja kā loka šāvējs… Liktenis viņam lēma 41 gadu ilgu dzīvi…

Simtiem etiopiešu zēnu, kuri dzen ganāmpulkus no viena lauka uz citu, sapņo būt tādi kā Bikila… Spēcīgi, spītīgi, neatlaidīgi, veiksmīgi…

Bet godalgotas vietas olimpiādēs iegūst viņa skolēni…
Nu… Par Bikilu!

Andrejs JAKUBOVSKIS