Turpinām izcirst mežus paātrinātos tempos

Salīdzinājumam: pēc CSP datiem, Latvijas meža eksports 2008. gadā bija 49,4 milj. latu, 2011. gadā — 88 milj. latu. Kā redzam, meža izciršana mūsu valstī notiek āt- ros tempos, paātrinoties gadu no gada.

Latvijas mežu kopējā platība pārsniedz 3 milj.ha, no kuriem 13 procenti pašlaik pieder ārvalstu uzņēmumiem. Par vislielāko tiek uzskatīta skandināvu firma Bergvik Skog, kas ir iepirkusi apmēram 100 tūkst.ha. Latvijas dabas resursos ieguldīt savu naudu izvēlas skandināvu pensiju fondi, bankas un apdrošināšanas kompānijas. Skaidrs, ka viņiem tas ir ilgtermiņa investīciju ieguldījums, bet mūsu ierēdņiem — iespēja ātrāk “salāpīt caurumus” budžetā.

Neskatoties uz to, tieši ārzemēs tiek celta trauksme par mūsu mežu aizsardzību. Par to, ka mežu izciršana Latvijā divreiz pārsniedz pieļaujamās normas un tās tempi ir ievērojami augstāki par mežu masīvu atjaunošanu, 2011. gadā stāstīja arābu televīzijas kanāls AI Jazeerą.

Gadu agrāk starptautiskā organizācija Forest Stewardship Council (mežu uzraudzības padome) apturēja sertifikāta darbību, ko bija izdevis Latvijas mežu saimniecības “Latvijas Valsts meži” pārvaldnieks. Tikai, lūk, 2011. gadā, jāsaka, valsts akcionāru sabiedrības ienākums bija 50,98 milj. latu.

Pēc audita rezultātiem, Forest Stewardship Council eksperti secināja, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi tādu meža izciršanas plānu, kas ne tikai nav dzīvotspējīgs, bet arī apdraud dažu unikālu ekosistēmu pastāvēša- nu, kas eksistē tikai valsts teritorijā.

Mežu izcirst diemžēl turpina arī privātīpašnieki. Domājot par personīgo ieguvumu, viņi mežu savās teritorijās visbiežāk likvidē pilnīgi, izmantojot neierobežotas tiesības uz izciršanu.

Ekspertu secinājumi nav mierinoši: ja Latvija arī turpmāk katru gadu izcirtīs līdz 2milj.m3 meža, tas pazudīs jau pēc 50 gadiem vai pat agrāk.

Valentīna SIRICA