6. septembris — Magelāna ekspedīcijas noslēgums

16. gadsimts — jaunatklāto zemju kolonizācijas gadsimts, laiks, kad notika sīva konkurence starp divām lielākajām jūras lielvalstīm — Spāniju un Portugāli. Fernāns Magelāns — slavens oficieris, kuram neveicās. Ekspedīcijas laikā uz Indiju viņš droši cīnījās un vairākas reizes bija ievainots, tad Marokā drošsirdīgais kareivis tika apvainots nodevībā. Vēlāk visas apsūdzības tika atceltas, tomēr Magelāns atkāpās no amata. Viņam tika piešķirta vismazākā pensija.

Cenšoties palīdzēt savai valstij, drošsirdīgais oficieris piedāvāja karalim organizēt ekspedīciju uz Austrumiem, lai atrastu visīsāko ceļu līdz garšvielu salām. Garšvielas — neiedomājama bagātība. Bet pa ceļam cauri Āfrikai, bīstamai, sarežģītai, vēl bija arī spāņi, angļi un holandieši, kas to tik vēlējās, kā uzbrukt un atņemt kravu. Karalis Magelānam atteica. Tad jūras braucējs nolēma atstāt dzimteni un savus pakalpojumus piedāvāt Spānijai. Spānijā par savu projektu atkal nācās cīnīties… Palīdzēja senā un mīļā korupcija… Solījums 20% apmērā no ekspedīcijas ienākuma vienam svarīgam ierēdnim. Pēc līguma oficiālas noslēgšanas ar negodīgo valsts darbinieku projekts saņēma atbalstu no valsts. Ekspedīcija tika gatavota ar 5 kuģiem. Uz katra gandrīz pussimts jūrnieku. Sagāde diviem gadiem. Gatavojās nopietni. Tika plānots doties Jaunās Pasaules virzienā, sameklēt tur jūras šaurumu, caur kuru arī nokļūt Āzijā pie cerētajām garšvielu salām. 1519. gada 20. septembrī ekspedīcija devās ceļā… 1520. gada 28. novembrī Magelāna kuģi izgāja Klusajā okeānā, 38 dienās izejot atkārtoti atklāto šaurumu, kustoties pēc nejaušības principa, “taustoties”…

Jāsaka, ka Magelāns vēl ilgus gadus būs vienīgais, kas, izejot šo jūras šaurumu, nezaudēja nevienu kuģi. Magelāna jūras šaurums — tā tas tiek dēvēts mūsdienu kartēs. Priekšā vēl bija 17 tūkstoši kilometru garš ceļš. Tam neviens nebija gatavs. Beidzās pārtikas krājumi, sākās slimības… Komanda reizēm ķēra haizivis, tas uz kādu īsu brīdi risināja pārtikas problēmu. Un tikai 1521. gada 6. martā flotile sasniedza apdzīvoto Guamas salu. Šeit jau varēja patirgoties ar vietējiem iedzīvotājiem, papildināt ūdens un pārtikas krājumus. Vietējie iedzīvotāji ar lielu prieku mainīja ēdienu pret visādām jocīgām un agrāk neredzētām mantām. Turklāt bez ēdiena šie dīvainie, baltie cilvēki no iezemiešiem labprāt pirka dzeltenā metāla izstrādājumus… Zelts, zelts, zelts…

Spāņi atdzīvojās. Jau pēc dažām dienām Magelāns atklāja Filipīnas. Zelta kļuva vēl vairāk. Tas tika atmaksāts ar dzelzs izstrādājumiem. Par tiem salas iemītnieki bija gatavi atdot visus savus dzeltenā metāla nieciņus… Uz vienas no salām Magelāna kalps Enrike, kas piedzima Sumatrā, satika cilvēkus, kas runāja viņa dzimtajā valodā. Aplis noslēdzās. Pirmais ceļojums apkārt pasaulei pilnīgi pierādīja, ka planētai ir lodes forma… Jāsaka, ka visas atklātās zemes Magelāns “pievienoja” Spānijai, nepakļāvīgos nežēlīgi apspieda. Kādas cīņas laikā ar nepakļāvīgiem aborigēniem jūras braucējs tika nogalināts. Tas notika 1521. gada aprīlī. Un tad ekspedīcija pārvērtās par kaut ko briesmīgu. Nelaime pēc nelaimes. Gāja bojā gandrīz visi flotiles kapteiņi un oficieri. Vairākus kuģus bija sagrābuši portugāļi. Matroži tika nosūtīti uz katorgu Indijā, kur arī pazuda… Līdz Spānijai, apejot Āfriku, nonāca tikai viens kuģis no pieciem. Uz kuģa bija 18 matroži. Pusdzīvi, novārguši. Vairāk par savu dzīvību uz kuģa tika sargātas Magelāna dienasgrāmatas…

Neskatoties uz to, ka 1522. gada 6. septembrī atgriezās tikai viens kuģis no pieciem, tā kravas telpas saturs ne tikai sedza visus ekspedīcijas izdevumus, bet arī deva peļņu, ko arī paņēma tas pats ierēdnis, atceraties? Tagad viņam piederēja viss, un ne ar vienu nevajadzēja dalīties… Pateicoties Magelānam, kartē parādījās Magelāna jūras šaurums, Mariannas salas, Filipīnas arhipelāgs… Magelāna vārdā nosauktas divas galaktikas, zemūdens grēda, kosmiskais aparāts, krāteris uz Mēness, viens no pingvīnu veidiem, kas apdzīvo Uguns Zemi… Viņa kapavieta nav zināma.

Nu… Par Fernānu Magelānu!

Andrejs JAKUBOVSKIS