Asūnē darāmā vairāk

Viņa ir vietējā iedzīvotāja, vispārējo izglītību apguvusi Asūnes pamatskolā (8. klases) un Dagdas vidusskolā (11. klases), studējusi Daugavpils Universitātē, kur ieguva fizikas, matemātikas un informātikas skolotājas specialitāti. Divarpus gadus nostrādāja Aleksandrovas speciālajā internātpamatskolā. Turpināja izglītoties un gada laikā pabeidza Rēzeknes Robežsargu skolu, pēc kuras septiņus gadus nostrādāja par inspektori Valsts robežsardzē. Laika gaitā Žannas dzīvesbiedrs Ilmārs pabeidza studijas Latvijas Policijas akadēmijā, kļuva par Robežnieku robežapsardzības nodaļas priekšnieka vietnieku un vienlaikus būtu arī tiešais priekšnieks sievai. Likums to nepieļauj, Žanna varēja izvēlēties braukt strādāt uz Šķaunes robežapsardzības nodaļu, bet viņa deva priekšroku dzimtajai skolai Asūnē. Tā kā lauku skolās skolotājiem nepietiek stundu, Žanna atkal iesniedza dokumentus Daugavpils Universitātē, lai izmācītos par sporta skolotāju.

Kopumā Asūnes pamatskolā nostrādāti 8 gadi, rit trešais darba mēnesis pārvaldes vadītājas amatā. Šo amatu viņai piedāvāja novada vadība un Žanna tam piekrita. Tiesa, skolu viņa nav pametusi, turpina mācīt informātiku (uz trim stundām nedēļā grūti sameklēt citu skolotāju) un turpina audzināt 8. klasi, kuru grib aizvadīt līdz izlaidumam. Šodien tā ir lielākā klase pamatskolā — 12 bērni. Pašas ģimenē aug divi bērni: septiņpadsmitgadīgā Justīne mācās Dagdas vidusskolas 12. klasē, vienpadsmitgadīgais Harijs — Asūnes pamatskolas 5. klasē.

Žannas dzimta ir bagātīgi atbalstījusi izstādi “Paaudžu saikne”, kas tika atklāta Asūnes pagasta svētkos 3. augustā. Tostarp bija gan seni, gan mūsdienīgi rokdarbi. Piemēram, Žannas vecmamma Anna Urbāne ir ļoti daudz tam- borējusi. Izstādē bija apskatāms viņas rokdarbs — mežģīnes, kuras šuva klāt palagam, lai skaista apmale. Žannas mamma Vilhelmīne Isaka savulaik izšuvusi galdautu, kas nokalpojis 51 gadu. Galdautu bieži lietoja svētkos, bet tas ir labi saglabājies un to novērtēja izstādes apmeklētāji. Žannas meita Justīne pabeigusi mākslas un mūzikas skolu un māk darināt dažādus rokdarbus, piemēram, rotaslietas, apsveikuma kartiņas, tamborējumus, izšuvumus. Arī Žannas māsa Aina Skoromka un viņas meita Karīna Rukmane ir čaklas rokdarbnieces. Žanna pati nemīl šūt un izšūt, bet viņa tamborē un ada. Fotografēties piekrita ar pašas darināto plecu šalli. Pie saviem hobijiem Žanna pieskaita arī dziedāšanu, dejošanu, grāmatu lasīšanu. Viņai patīk gatavot ēdienu.

— Kā mammai un bijušajai sporta skolotājai šis ir iemesls visupirms pajautāt par mūsdienu jaunatni. Cik fiziski attīstīta ir jaunā paaudze? Vai nesenā pagātnē uzbūvētā sporta zāle deva jaunu impulsu un attīstību sporta jomā?

— Protams, ka ar sporta zāles uzbūvēšanu šajā jomā ir uzlabojumi. Šodien mūsu pagastā bērniem un jauniešiem ir kur sportot, ir arī kam sportot. Piemēram, mums ir labi svarcēlāji, izcīnīto kausu skaits arvien pieaug. Pagasta jaunieši ir gana aktīvi, visi kaut kur darbojas. Var vai nevar, bet iet un dara. Starp lauku jauniešu biedrībām mums ir lielākā novadā — 38 biedri un viņi visi ir ļoti aktīvi. Mums ir arī jauni plāni un kopā ar tautas nama vadītāju Olgu Lukjansku domājam par vienu interesantu projektu sporta jomā, kas jāturpina sakārtot.

— Vissarežģītākā joma gan Asūnē, gan Ķepovā laikam būs tieši ūdenssaimniecība?

— Asūnē noslēgusies projekta pirmā kārta, bet nākotnē vajag realizēt otro kārtu. Vajag mainīt ūdensvadus, izveidot pieslēgumus un ierīkot kanalizāciju tām mājsaimniecībām, kur pirmajā kārtā nepietika līdzekļu.

— Vasara faktiski galā, klāt rudens un nav tālu līdz apkures sezonai. Asūne ir viens no retajiem ciemiem, kuros saglabāta centrālapkure dzīvokļos...

— Tas tā ir un tas ir ļoti dārgi, bet neko vairs nevar mainīt. Iedzīvotāji nevar likvidēt centrālapkuri un ierīkot krāšņu apkuri, jo dzīvokļi nav privatizēti. To var darīt pašvaldība, bet tas sanāk ļoti dārgi, jo krāsnis jāmūrē pēc visiem noteikumiem. Tātad nepieciešams projektēt. Varat iedomāties, kādas būs visas izmaksas, lai izbūvētu krāsnis visā mājā? Račevā tagad vienā mājā mūrējam trīs krāsnis, izmaksas sasniedza gandrīz tūkstoš latu. Privātīpašnieki mūrē kā grib, pašvaldība tā nevar.

— Ja sākām par Asūni, tad ko gribat paveikt tuvākajos mēnešos?

— Netālu no skolas, līkločainās Asūnīcas upes krastā savulaik realizēts projekts un izveidota Mīlestības taka. Nesen, realizējot citu projektu, ir aprīkota laivu piestātne - divi galdi, tualete, ugunskura vieta. Mums vēl jāpadomā, kā šo vietu labiekārtot tālāk.

Brīvdabas estrādi pamatā izmantojam lielākiem svētkiem. Šogad, pirms pagasta svētkiem, ierīkoti masti karogiem un svētkos tika pacelts novada un Latvijas karogs. Estrādei ir apgaismojums, bet ciematā ielu apgaismojums nav un diez vai būs — elektriķi vadus ierok zemē, stabu nebūs. Vajag bruģi pie estrādes, lai tur varētu uzstāties kolektīvi. Estrāde ir ļoti maziņa, kaut gan Asūnei ar to pietiek, bet atsevišķos gadījumos dejotājiem uz estrādes maz vietas.

Šovasar Asūnē ierīkotas jaunas šūpoles bērniem, kā arī nopirkām krāsu un nokrāsojām visus bērnu spēļu atribūtus pie lielajām daudzdzīvokļu mājām.

— Asūnes centrā upes krastā ir veco dzirnavu ēka, kura ciemata kopējā ainavā ir kā dadzis acī...

— Rakstījām īpašniekam lūgumu sakārtot teritoriju, mēnesis pagāja bez rezultāta. Griezāmies pie novada juristiem, lai risina problēmu. Tas nepievilcīgais skats pašā ciema centrā mums arī nepatīk. Jāatzīst, ka ir arī citi īpašnieki, kuri nekopj savu īpašumu, apkārtni. Pagaidām veicam sarunas, ja nesapratīs, iesim savādāku ceļu.

— Račeva mazāka par Asūni, bet arī paliels ciemats. Kādas problēmas jārisina tur?

— Račevā vajag risināt ūdensapgādes jautājumu. Arī Ķepovas pagasta centrā ūdensapgāde ir problēmjautājums. Diemžēl patērētāju tur ir maz, mazas ūdens plūsmas dēļ caurules ātri aizsērē.

— Kā attīstīsies Vides un kultūras centrs “Ķepa”?

— Gribētos izremontēt ēkas daļu, kas netika izremontēta, realizējot projektus. Tas ir bijušā bērnudārza spārns, kur izvietots veikals. Tur ir apkure, bet remonts nav bijis un bez projekta diez vai to varēs paveikt. Projekts vajadzīgs arī Asūnē, lai izremontētu bijušo ēdnīcu. Ko mums līdz projekts uz pieciem tūkstošiem, tai ēkai pat jumtu par tādu summu mēs nevaram nomainīt. Ēdnīcu gribas nodot jauniešu centram, jo mums ir daudz aktīvu bērnu un arī inventāru - slēpes, ragavas, slidas — šodien nav kur īsti uzglabāt.

— Sācies jaunais mācību gads. Ķepovā skolas nav, bet ko vajadzētu Asūnes skolai?

— Skolu derētu siltināt, bet bez projektu realizēšanas tas nebūs pa spēkam. Gribas cerēt, ka kādreiz to varēsim paveikt — Šķaunes pamatskolu taču siltina! Šogad lielākais paveiktais darbs skolā ir izremontētie sanitārie mezgli meitenēm 2. stāvā. Pērn tika izremontēti sanitārie mezgli zēniem un skolotājiem 1. stāvā. Protams, vasarā tika veikti arī nelieli kosmētiskie remonti.

— Vai jūsu pārvaldītajos pagastos strādā feldšeru vecmāšu punkts? Dažviet novadā ir milzu problēma atrast darbinieku šajā iestādē...

— Ķepovā feldšerpunkta nav. Asūnes feldšeru vecmāšu punktā šovasar veikts kosmētiskais remonts un pārbūvēti sanitārie mezgli, lai var tos izmantot invalīdi. Atsevišķi izbūvēts darbinieku sanitārais mezgls. Punktā mums strādā tikai feldšere Marija Papsujeviča, bet savulaik viņai bija arī palīgs. Speciālists pagaidām mums ir, domāju, ka šī problēma Asūnē nebūs aktuāla vēl vairākus gadus.

— Vai pagastos visi ceļi kārtībā?

— Ķepovā vajag ieguldījumus, lai varētu normāli piebraukt līdz Konstantīna Raudives dzimtajai mājai. Tā ir nomale, var aizbraukt līdz grāvim, tālāk — kājām. Vajag grāvī ievietot cauruli un arī tālāk jāuztaisa izbraucams ceļa posms. Ceļus uzturam, cik atļauj mūsu iespējas.

— Cik bezdarbniekus nodarbināt algotajos darbos?

— Viņu skaits ir mainīgs, šobrīd Asūnē strādā astoņi, Ķepovā — seši. Veic dažādus pašvaldībai šobrīd aktuālus darbus.

— Cik zinu, pārvaldes vadītājus neviena skola nemāca. Kā bija uzsākt darbu?

— Bija grūti, sevišķi ar finansiālajiem jautājumiem. Kamēr visu iepazīsti, kamēr izproti — vajag laiku. Turklāt to visu sarežģī tas, ka darbs un atbildība ir par divām pārvaldēm. Asūnē pavadu vairāk laika nekā Ķepovā, jo Asūnē liela infrastruktūra un vairāk darāmā. Pārvietojos pamatā ar savu personīgo automašīnu.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA