Pirmā intervija jaunā amatā

— Šis ir jauns amats ne tikai Jums, bet arī pašvaldībai...

— Jā, agrāk izglītības, kultūras un sporta nodaļā tāda amata nebija, nodaļas speciālisti paši mēģināja kaut ko darīt arī kultūras jomā, bet lielākoties šīs jomas funkcijas pildīja Dagdas tautas nams un Dagdas bibliotēka.

— Kādi būs Jūsu galvenie uzdevumi?

— Kultūras un tūrisma iestāžu pārraudzība visā novada teritorijā. Tie ir tautas nami, saietu nami, bibliotēkas un pašvaldības tūrisma objekti, no kuriem sabiedrībai nozīmīgākie ir Konstantīna Raudives piemiņas istaba, Marijas Andžānes piemiņas istaba, Andrupenes lauku sēta, kas ir akreditēts muzejs, Jaundomes muiža Ezernieku pagastā un Vides izglītības un kultūras centrs “Ķepa” Ķepovas pagasta Neikšānos. Tie ir objekti, kuriem vajag izstrādāt nākotnes stratēģiju.
Manu pienākumu sarakstā ir kultūras pasākumu plāni, kurus kopīgi izstrādāsim nākamajam gadam. Arī iestāžu budžeta projektu sagatavošana, jo ir kaut kādas vēlmes gan kultūras iestādēm, gan tūrisma iestādēm. Tāpat tā ir muzeja programmu izstrāde. Man vajadzēs koordinēt dažādu konkursu un skašu norisi, kas skar kultūras sfēru. Semināru, pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana, tās lietas, kas palīdzētu kultūras un tūrisma nozarē strādājošiem vairāk komunicēt savā starpā, nodrošinātu domu apmaiņu un uzlabotu kopējo darbību. Arī sadarbība ar kultūras ministriju, nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru, kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Tās ir iestādes, kas lūdz sagatavot informāciju par novadu. Arī sadarbības programmas un projekti kultūras jomā būs manā pārraudzībā. Tā ir arī ārvalstu sadarbība, kopīgie projektiņi, kas taps.

— Vai jau ir doma, ko vajadzētu uzlabot novada kultūras jomā?

— Pirmajā mirklī galvā virmo viena ideja — biežāk sapulcināt kopā kultūras iestāžu vadītājus un mēģināt organizēt seminārus, kas palīdzētu izglītoties, palīdzētu apmainīties domām, idejām, lai notiktu pašizaugsme. Vairāk veikt metodisko darbu ir pirmais, ko vēlos izdarīt.

— Saskarsmē ar iedzīvotājiem esmu daudz dzirdējis runas, ka esošā atalgojuma sistēma kultūras darbiniekiem nav diez cik taisnīga. Vai ir plānots vismaz papētīt šo jautājumu?

— Mana amata pienākumos ir arī ierakstīts, ka ir izstrādāts vienotu normatīvo dokumentu paraugs novada kultūras iestāžu reglamentēšanai un finansēšanai. Jā, plānoju papētīt šo jautājuma. Ir jāatzīst, ka novada darbības pirmajos četros gados atalgojums izveidojies samērīgs, bet tomēr kultūras iestādēs tas vēl ir salīdzinoši zems, salīdzinot ar citām.

— Ir tā, ka vienā kultūras iestādē vadītājs raujas vaiga sviedros, kad citā tādu entuziasmu nemana. Vai abiem jābūt vienādi atalgotiem?

— Šis ir sarežģīts jautājums, bet kā jau sacīju — ir doma papētīt.

— Lauku tautas namos ļaudis tikpat kā neredz vieskolektīvus no tālākām pilsētām. Tikai savējos vai novada. Reizēm atbrauc kāds cirks un tas arī viss...

— Nav jau tā, ka nekas nebrauc. Andrupenē ik pa laikam uzstājas dažādas mūziķu grupas. Bet īstenībā ir tā, ka lielāks pagasts var sapulcināt vairāk skatītāju un tālab ir iespēja uzaicināt vieskolektīvus. Man tomēr gribas panākt kultūras dzīves daudzveidību un mans personīgais redzējums ir tāds, ka vajadzētu veidot sadarbību gan ar blakus esošajiem novadiem, gan ar ārzemēm, lai atsvaidzinātu kultūras program- mas un uzaicinātu uz pagastiem vieskolektīvus, realizējot kaut kādu projektu, lai cilvēki izbaudītu kultūras dzīves daudzveidību. Tas noteikti būs, jo tuvojas jaunais plānošanas periods — ar 2014. gadu būs jaunas programmas un varēsim rakstīt projektus. Tā varēs arī atrisināt finansējuma jautājumu — nevajadzēs pašvaldībai ieguldīt savus līdzekļus, lai organizētu pazīstamu kolektīvu koncertus, kas rādītu priekšnesumus mazai auditorijai.

— Cik laba ir kultūras iestāžu materiālā bāze?

— Pēdējie četri gadi pagastos bija ļoti labvēlīgi kultūras nozarei, jo faktiski visos pagastos tika īstenoti kultūras iestāžu sakārtošanas projekti. Daļa iestāžu sakārtotas par pagastu apvienošanās naudu — vēl pirms novada izveides ieguldījumi veikti Šķaunes un Andzeļu pagastu tautas namos. Tāpēc šie tautas nami pēdējos gados nebija bagāti ar projektiem. Bet principā padarīts daudz: Ezerniekos uzbūvēts jauns saietu nams; Asūnē renovēts tautas nams un uzbūvēta brīvdabas estrāde; Bērziņos rekonstruēts tautas nams un pārvietota bibliotēka jaunās telpās; Ķepovā atdzimis saietu nams. Arī Andrupenē tautas nams ir labi sakārtots. Dagdas tautas namā vispār ir realizēti vairāki projekti bet ēka nav sakārtota pilnībā. Nākotnē ir plānoti darbi, lai turpinātu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu.

Tie ir pēdējo četru gadu spilgtākie piemēri. Vienīgi Konstantinovas tautas namā ir visvecākā infrastruktūra, kurā vajadzīgi lieli ieguldījumi, kaut gan arī tur šis tas darīts. Ar bibliotēkām gan ir savādāk. Dagdā arī ir labas bibliotēkas, projektu īstenošanas rezultātā. Vislabākais lauku piemērs ir Bērziņu bibliotēka, kas pēc renovācijas iekārtota jaunās telpās un ir pilnīgi jauna infrastruktūra. Vairākos citos pagastos lielākā bibliotēku problēma ir telpu šaurība un pagalam nolietojusies infrastruktūra — veci grāmatu plaukti, mēbeles.

— Lielie tūrisma objekti Andrupenē, Jaundomē un Ķepovas pagastā ir labi aprīkoti un diez vai tur pastāv problēmas. Bet kā ir ar mazajiem muzejiem, novadpētniecības istabām?

— Īstenībā arī lielajos objektos ir ļoti daudz darāmā. Pirmajā darba mēnesī es vairāk nodarbojos tieši ar šiem lielajiem tūrisma objektiem, jo ir aktīva tūrisma sezona. Nonācu pie secinājuma, ka jaunie objekti ir labi, bet ļoti gribas papildināt tos ar informatīvo ma- teriālu. Ir objekti, bet ļoti trūkst informācijas par tiem. Protams, to jādara projektu ietvaros, jo jaunās tehnoloģijas ir ļoti dārgas. Varētu uzstādīt displejus un citas modernas iekārtas, kur tiktu ievadīta informācija par muzejiem vismaz trīs valodās, lai tūristi varētu ne tikai paskatīties objektus, bet arī iepazīties ar to informāciju, kuru mēs gribam dot. Tas arī piešķirtu modernākas aprises šiem objektiem. Šodien vienīgais informācijas nesējs ir gids, kurš vienlaicīgi ir iestādes vadītājs. Bet ir ģimenes, kuras grib savā nodabā mierīgi visu apskatīties un vienkārši izlasīt informāciju.
Tāpat arī abas piemiņas istabas būtu jāaprīko ar moderniem informācijas nesējiem, bet šo istabu liela problēma ir šaurās telpas. Jādomā par istabu attīstību caur projektiem. Konstantīns Raudive un Marija Andžāne ir divas spilgtas, labi atpazītas personības. Ekspozīcijas, protams, ir jaukas, bet vajag paplašināt, modernizēt un attīstīt šīs lietas.

— Tautas namu amatierkolektīvos liela loma ir bērniem un skolēniem. Vai pieaugušie “stāv maliņā”?

— Kādu laiku varbūt tā arī bija, ka kultūras dzīvi “vilka” skolēni, bet šobrīd man šķiet process virzās otrādi — parādās jauni un jauni pieaugušo kolektīvi.

— Kad novada tautas namu vadītāji iemācīsies neaizsegt skatuvi ar dažādiem priekšmetiem un ļaus skatītājiem redzēt dziedātājus un dejotājus pilnā augumā — no galvas līdz kājām? Kad varēs saskatīt dejas soļus? Kad fotomīļi, skatot savas bildes, varēs nešausmināties par puķu podu dejotāju kāju vietā? Kad skatuve kalpos skatītājiem, kā tas ir Latvijas lielākajās koncertzālēs?

— Ņemšu vērā, agrāk nebiju par to iedomājusies. Priekšmeti uz skatuves traucē arī kolektīviem. Ja tur noliek vāzi, de- jotāji spiesti domāt, lai nejauši to neaizķer un nenogāž.

— Traucē arī mikrofonu statīvu rindas, kad skatuves darbinieki noslinko un atstāj tos savā vietā arī tad, kad uzstājas dejotāji.

— Šos jautājumus pārrunāsim un ņemsim vērā.

— Kāpēc tautas namu kultūras programmā ir ļoti maz jauninājumu?

— Mums dominē tradicionāla kultūra, esam pie tās pieraduši, bet atsvaidzināt vajag. Esam runājuši par to un nākamgad varētu realizēt jaunas idejas, bet pagaidām pāragri atklāt šīs ieceres.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA