Par šo jautājumu mūsu valstī notiek plašas diskusijas. Pēc sabiedrības aptaujas rezultātiem var secināt, ka vairākums pedagogu un vecāku uzskata, ka forma ir nepieciešama, jo tā disciplinē audzēkņus un mazina ģimeņu sociālā statusa atšķirības. Paši skolēni, īpaši vidusskolēni, šo ideju ignorē, norādot, ka šādā veidā tiks iedragāta viņu individualitāte, kas savukārt veidos skolēnus par vienveidīgu, pelēku pūli.
Latvijā skolas forma tika atcelta 1990. gadā. Tomēr daudzās ģimnāzijās, licejos un koledžās šāda forma, vai arī tās atsevišķi elementi, eksistē joprojām.
Rita, Krāslavas “Varavīksnes” vidusskolas 11. klases skolniece:
- Uzskatu, ka skolas forma nav nepieciešama, jo katram cilvēkam apģērbā piemīt savs stils. Un, pirmkārt, tas attiecas uz meitenēm: kādai patīk svārki, bet kādai — bikses. Skolēna apģērbam, pirmkārt, jābūt ērtam un komfortablam. Reizēm tas ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem.
Pieņemsim, jaunākajiem skolēniem, manuprāt, forma radīs papildus problēmas. Šajā vecumā bērni ir ļoti aktīvi un ne visai uzmanīgi. Un te neiztikt bez caurumiem, izrāvumiem un pleķiem. Vecākiem ir vienkāršāk bērnam iedot citu apģērbu, nevis katru dienu sekot līdzi skolas formas stāvoklim.
Turklāt, man gribētos, lai svētku dienās skolēnu apģērbs nebūtu ikdienišķs, bet atšķirtos ar svinīgumu un darba stilu.
Ēriks Zaikovskis, Krāslavas “Varavīksnes” vidusskolas skolotājs: “Kā pedagogs un divu bērnu tēvs es priekšroku dotu skolas formai. Vecākiem, protams, ir ērti, lai bērnam būtu divi apģērbu komplekti: viens — ikdienas, otrs — izejamais. Skaidrs, ka ģimenei, kurā ir vairāki skolēni, tas ir diezgan dārgi, jo laba skolas forma maksā apmēram Ls 60. Ekonomēt šeit, manuprāt, nevajadzētu, jo, kā zināms, skopais maksā divreiz. Lētais formastērps var likt vilties jau pēc pirmās mazgāšanas reizes.
Manuprāt, ka forma ir ļoti svarīga 4.- 9.klašu skolēniem. Uzskatu, ka apģērbs ir tikai viens no bērna pašizteikšanās veidiem. Gribētos, lai šajā vecumā bērni saprot, ka eksistē arī citi pašizpausmes veidi, tādi kā, piemēram, intelekta attīstība un komunicēšanas māksla.
Katram skolēnam ir savs uzskats par komfortu. Kāds uz skolu atnāk sporta tērpā un krosenēs, jūtoties ērti kā sporta, tā arī citās mācību stundās. Kaut gan šeit, manuprāt, prātīgāk ir runāt nevis par komfortu, bet gan par personīgās higiēnas prasībām. Skolēnam ir jābūt maiņas apģērbam.
Gribētos, lai bērniem un vecākiem eksistētu arī, tā saucamie, nerakstītie likumi: lai skolēna ikdienas apģērbs atšķirtos no izejamā, īpaši valsts svētku dienās.
Runājot par formas tērpu vidusskolā, es nebūtu tik kategorisks par tādu rādītāju kā stils. Jautājumi, kas tiek saistīti ar skolas kostīma modeli un dizainu tagad viegli tiek risināti. Tikpat demokrātiski attiecos arī pret rotājumiem. Savukārt jaunietēm jāsaprot, ka skola — tā, pirmkārt, ir mācību iestāde, tāpēc rotājumiem jābūt pieticīgiem un jābūt saskaņotiem ar skolēna ārējo izskatu.
Sagatavoja Valentīna SIRICA
.jpg)
04.07.2025.JPG)
