Nu jau astoņpadsmit...

Izvaltas pagastā pilngadības svētkus svin kopš neatminamiem laikiem, šogad tika su- mināti seši pilngadnieki: Ieva Dzirkale, Emīls Strods, Artis Leikums, Sigita Stivriņa, Jānis Vaivars un Daiga Birkava, kura līdz sestdienas vakaram diemžēl nepaspēja atgriezties mājās no ārzemēm, bet dāvanas saņems tik un tā.

Īsi pirms svinīgās daļas uzrunātie jaunieši man pastāstīja, ka Daiga mācās Daugavpils mākslas vidusskolā “Saules skola”', bet vasaru izmantoja, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Ieva ir Krāslavas ģimnāzijas skolniece, Emīls ir topošais lauku īpašuma apsaimniekotājs — apgūst profesiju Viduslatgales Profesionālajā vidusskolā Višķos, Artis un Sigita vidējo izglītību iegūst Daugavpils ģimnāzijā, Jānis — topošais sliežu ceļu saimniecības tehniķis, mācās Latgales Transporta un sakaru tehniskajā skolā Daugavpilī.

Daudzus iepriekšējos gadus savu svētku dienā pilngadību sasniegušie devās uz Izvaltas baznīcu, bet pērn astoņpadsmitgad- nieki lauza seno tradīciju un iedibināja jaunu — kociņa stādīšanu laukumā starp pagastmāju un savu pirmo skolu. Šogad tur tika iestādīta jau otrā eglīte. Lai aug un zaļo, lai skolotāji, pagasta pārvaldes un kultūras darbinieki atceras šī gada pilngadniekus, kuri dāvināja šo kociņu. Vieta tika izvēlēta kopīgi, cerams, ka to nebūs jāpārstāda citā vietā dažus metrus uz vienu vai otru pusi, kā to nācās izdarīt ar pilngadnieku iepriekšējā gadā dāvināto augu. Katrs jaunietis pielika savus spēkus kociņa stādīšanā. Pēc tam kopīgi nofotografējās. Pa to laiku radi, draugi un paziņas jau pulcējās skolas aktu zālē uz svinīgo pasākumu.

Zālē pilngadnieki tika aicināti pa vienam, skanot mūzikai, katrs iededza vienu svecīti, noklausījās savu raksturojumu pēc ziedu horoskopa un gaidīja nākamo, lai goda krēslos apsēstos visi reizē. Šajā vakarā skolas zālē skanēja daudz skaistas dzejas, astoņpadsmitgadniekiem atcerēties savu bērnību palīdzēja jaunietes no Asūnes, kuras atveda muzikālo sveicienu.
Emocionāla bija skolas direktores p. i. Zentas Gaveiko uzruna, kura uzsvēra pienākumus un tiesības. Astoņpadsmit gadi — uz šo brīdi jauniešiem nekas nemainās — tāpat mācās skolā, iegūst izglītību, un katrs sirdī varbūt domā, ka ir pārāks par tiem saviem draugiem, kuriem nav astoņpadsmit un līdzvērtīgs tiem, kuriem jau ir astoņpadsmit. Protams, ka ir brīvības sajūta, kas dod ļoti daudz tiesību. Kādas tās ir? Piemēram, drīkst iegūt autovadītāja tiesības, drīkst precēties un dzimtsarakstu nodaļā pašam iesniegt iesniegumu. Ja būtu vēlējušies precēties pirms 18 gadiem, tad iesniegumu būtu rakstījuši vecāki. Ir vēlēšanu tiesības un var paust savu gribu gan Saeimas, gan pašvaldību, gan Eiroparlamenta vēlēšanās. Ir ļoti daudz tiesību, tostarp drīkst iegādāties tabakas izstrādājumus un alkoholu, tikai šīs gan nevajadzētu steigt izmantot. Bet līdzās tiesībām ir pienākumi, ļoti atbildīgi pret valsti, sabiedrību, līdzcilvēkiem un vecā- kiem. Par katru pārkāpumu, nedod Dievs, ja tāds gadās, būs jāatbild simtprocentīgi pašiem.

Jaunieši vienmēr steidz ļoti āt-ri dzīvot, gribas ātrāk visu sasniegt. Skolotāja Zenta aicināja atcerēties, ka vienmēr viss jā- dara ar apdomu, ar vēsu prātu: “Man personīgi un mūsu skolotājiem jūs prā- tā būsiet kā mūsu skolas bērni, atmiņā paliksiet tādi, kādi bijāt te, kad mācījāties Izvaltas pamatskolā, priecāsimies par jūsu veiksmēm un sasniegumiem. Vecākiem jūs būsiet vienmēr bērni, kā tās trauslās sveces, kas vienmēr prasīs, lai jūs sargā un saudzē, cik nu, protams, vecākiem būs spēks un varēšana. Lai kur jūs dzīvē būtu, lai jūs vienmēr pavada veiksme, lai jums veiksmīgi izdodas nodibināt savas personiskās ģimenes, lai jūs dzīvē iegūtu tādu izglītību, kādu paši vēlaties. Lai jūs vienmēr pavada ģimenes siltums, ko jums vecāki devuši un ko jūs no viņiem iemācījušies, lai mājas būtu vieta, kurp vienmēr varētu prie- cīgi atgriezties. Gan tad, kad esat vieni, gan tad, kad būs dzīves draugi, gan tad, kad katram būs lielāks vai mazāks bērnu pulciņš. Lai veicas, lai jums vienmēr veselība un izturība un lai kurā vietā būtu, atcerieties, ka te, Izvaltā, ir jūsu mājas, arī Latvija ir jūsu mājas.”

Pārvaldes vadītāja Māra Miglāne šoreiz nevarēja ierasties uz svētkiem, viņas apsveikumu nolasīja Izvaltas pagasta kasiere Irēna Tarvide: “Dzimšanas diena ir ikgadēja dāvana, kas dota cilvēkam, lai tas izbaudītu mīlestību un cieņu, ko pret viņu jūt tuvie cilvēki. Savukārt 18. dzimšanas diena mūsu katra dzīvē ir sevišķi svētki — pilngadības svētki. Tas ir laiks, kad jūs uz visiem laikiem atvadāties no bērnības un pārkāpjat to slieksni, aiz kura sākas pieaugušo dzīve. Pagātnē palikušas māmiņas negulētās naktis, kas bezmiegā pavadītas pie jūsu gultiņas, bezrūpīgās rotaļas un skolas gadi. Priekšā mīlestība, pārbaudījumi un viss, ko sauc par lielo dzīvi..."

Pārvaldes vadītāja jauniešiem novēl, lai dzīve ir kā balta grāmata, ko viņi paši saraksta ar saviem darbiem. Svarīgi dzīvot tā, lai neko dzīvē nevajadzētu nožēlot, lai pašiem par piedzīvoto būtu prieks. Arī vecākiem un vecvecākiem ir lieli svētki — pateicoties tieši viņiem Izvaltā svin pilngadības svētkus. Vecākiem un vecvecākiem tika vēlēta veselība, izturība, sapratne. Lai bērniem bagāti vecā- ki, lai vecākiem bagāti bērni. Pilngadību sasniegušie vienalga paliks saviem vecākiem bērni un viņu mīlestība nebūs mazāka. Pasākumā jauniešiem tika pasniegti ziedi un saldas dāvanas no pagasta pārvaldes, viņus sveica tuvinieki un katram sveicēju rin- da bija gara jo gara. Pēc tam visi devās laukā pie akas, kur debesīs aizspurdza pilngadnieku palaistie baloni.

Juris ROGA