Šogad, 17. augustā, ar Dagdas novada finansiālu atbalstu uz vietējās pamatskolas sporta bāzes tika sarīkoti Andzeļu pagasta sporta svētki, kas arī pēc triju gadu pārtraukuma nezaudēja sākotnēji iedibināto tradīciju. Proti, tie patiesi bija tautas sporta svētki un tikai tāpēc, ka šeit tajos iegulda krietni vairāk izdomas un fanātiska entuziasma nekā jebkurā citā vietā bijušā rajona teritorijā. Tiesa, nedaudz pieklibo dalībnieku un skatītāju drošība, diemžēl šajā jautājumā grēko arī citu pasākumu rīkotāji.
Sporta svētku īstenošanā aktīvi līdzdarbojās vietējais iedzīvotājs, novada domes depu- tāts Vladislavs Viš- ņevskis, Andzeļu pamatskolas spor- ta skolotājs Vladislavs Bartušs, un tautas nama vadītāja Ļena Beitāne un citi viņu pa- līgi. Arī pēc trim gadiem sporta svēt- kos Andzeļos atkal bija silts un sau-lains laiks, un pamatskolas stadio- nā netrūka ne sportot gribošu svētku dalībnieku, ne lielu un mazu līdzjutēju, kuru kopējais noskaņojums liecināja, ka šī tradīcija jāturpina. Līdzjutējiem un sacensību dalībniekiem sporta svētku rīkotāji sarūpēja nelielu bezmaksas cienastu, sportistiem — medaļas un diplomus, savukārt aktīvākajiem bērniem, kuri piedalījās viņiem paredzētajās stafetēs, tika pasniegtas pārsteiguma balvas.
Pasākuma programmā tika iekļauti dažādi spor- ta veidi visiem vecumiem. Pie-cas komandas sa- centās brīvda- bas volejbolā, spēlējot trīs pret trīs dalībniekiem mazajā laukumā. 1. vietu izcīnīja Dagdas komanda “Lāse”, otrajā vietā palika “Ezernieki”, bet trešie — “Timka”. Starp citu, savdabīgie un dažreiz negaidītie komandu nosaukumi agrāk bija Andzeļiem raksturīga sporta svētku iezīme, kas citviet nav tik izteikta. Šoreiz šādas fantāzijas izpausmes nez kāpēc ir pierimušas un citos sporta veidos komandas startēja bez jel kāda nosaukuma.
Lielu skatītāju un dalībnieku atbalstu guva ratu vilkšana — tajos divkājainie “kumeļi” līdzjutēju mudināti vizināja komandas daiļā dzimuma būtnes. Ne mazāk jautri noritēja arī džipa vilkšanas sacensības. Pie auto stūres drošības apsvērumu dēļ tika nosēdināts viens no vietējiem šoferiem, kurš pēc sacensībām bija lielīgs: “Izcīnīju zeltu, sudrabu un bronzu!” Par tām komandām, kuras džipa vilkšanā palika ārpus goda pjedestāla un neizcīnīja neko, viņš gudri noklusēja.
Tomēr lielāko skatītāju un dalībnieku atbalstu guva dažādas jautrās sacensības un konkursi. Zābaka mešana Andzeļos bija pirmajos sporta svētkos, nākamajos to nomainīja cepure, bet trešajos rīkotāji sagādāja spilvenu. Šoreiz atkal atgriezās pie zābaka, kas pēc šautriņu mešanas izrādījās nākamā dalībnieku skaitliski visatbalstītākā individuālā disciplīna un kurā 28 dalībnieku konkurencē vistālāk zābaku raidīja Artūrs Pitrāns — 19 metri un 90 cm. Jānis Graznovs ar re- zultātu 18 metri izcīnīja 2. vietu un Arnis Ļebedevs ar rezultātu 17,60 metri — 3. vietu.
Jāsaka, masveidīgi atbalstīta tika šautriņu mešana mērķī, sasniedzot rekordlielu dalībnieku skaitu — turpat četri desmiti sieviešu un vīriešu! Laureāti: 1. vieta — Jurijs Blaževičs, 2. vieta — Žanis Jančenko un 3. vieta — Vadims Puzanovs. Diemžēl meiteņu sniegums netika vērtēts atsevišķi, tomēr gribas atzīmēt, ka dažu sniegums nebija slikts, piemēram, Evitu Beitāni no trešās vietas šķīra vien divi punkti.
Spēkavīri sacentās 16 kilogramu svaru bumbas celšanā. Viņus ar savu klātbūtni pagodināja Latvijas, Eiropas un pasaules svaru bumbas sporta augstāko titulu īpašnieks, sporta veterāns, Dagdas iedzīvotājs Antons Arnicāns, kurš rādīja svaru bumbas celšanas paraugdemonstrējumus un tiesāja šīs sacensības. Svaru bumbas celšanas sacensībām pieteicās septiņi dalībnieki, bet sacensību laikā viens savu kandidatūru atsauca. Artis Kekers startēja pirmais un svaru bumbu pacēla 150 reizes, kaut gan bija acīmred- zami — spēki vēl ir, bet nolēma — būs gana. Tādejādi skatītāji piedzīvoja dramatisku cīņu: viņu par vienu punktu pār- spēja Vladislavs Višņevskis, kurš startēja vēlāk un svaru bumbu pacēla 151 reizi, neskatoties uz rīta pusē gūto plaukstas savainojumu, strādājot ar tehniku. Trešais palika Eduards Solovjovs — 96 reizes. Labi startēja arī pārējie dalībnieki — Jevģēnijs Višņevskis, Artūrs Pit- rāns un Aleksandrs Lebedevs, bet sports paliek sports un kādam sacensībās ir jāzaudē, lai stiprākais uzvarētu.
Intriģējošas bija “gaiļu” cīņas. Princips vienkāršs — divi dalībnieki nostājas uz šaura, gara beņķa un, vicinot salmu maisu, centās panākt, lai pretinieks nokrīt no beņķa pirmais vai vismaz ar vienu kāju pieskaras zemei. Varēja satvert rokās pretinieka maisu, bet ne- drīkstēja pretinieku grūst. Cīņas spraigumā daži maisu pazaudēja, bet vai nu pamanījās to atkal pacelt un turpināt cīņu par uzvaru, vai arī bija tik veikli, ka pretinieks ar visu savu maisu nolidoja no beņķa, zaudējot cīņu. Skatītāju emocijas neatslāba līdz pat finālcīņas no- slēgumam, kurā uzvarēja Žanis Jančenko. 2. vietā palika Jānis Stepiņš un tre- šajā vietā — Arnis Ļebedevs.
Sacensību rīkotāji atvainojās daiļajam dzimumam, ka nenotika “vistu” cīņa un deva solījumu to iekļaut nākamo sporta svētku programmā. Svētku nepieciešamību skaļi apstiprināja to dalībnieki un daudzi līdzjutēji.
Vēl viena šo sporta svētku iezīme bija uz bērniem orientētais dažādu konkursu klāsts: bumbiņas driblēšana ar florbola nūju, lecamauklas konkurss un citi, no kuriem visaktīvāk tika atbalstīta virves vilkšana. Pasākums beidzās ar uzvarētāju apbalvošanu, bet vakarā bija zaļumballe.
Juris ROGA